literatūra
— viegli plūstoši cilvēki
02/02/2024
un tomēr tepat aiz sienas ir Rīgas ielas un tas ir skaidri noprotams aicinājums iziet lietū
***
viegli plūstoši cilvēki vakara lēnajā gaismā un tomēr nav skaidrības par situāciju vai šo vispār var iepirkt vieglā mēnesnīcas plūsmā un ļauties vieglai sajūtai galvas smadzeņu augšā to laikam sauc par augšupeju ko inducē skābekļa ieelpošana un Rīgas ielas ir slapjas un līst viegls lietus tajā laikā skaidras robežas ir noslaucītas no mūsu prātiem bet klaviatūras klaboņa ir skaidri dzirdama tātad robežas ir palikušas savos pamatos lai arī noslaucītas bet ultravioletajā gaismā vēl var redzēt nelielas paliekas no tā un es zinu ka šo tekstu varēšu lasīt arī no otras puses nelielā kārdinājumā lūkoties pa kreisi un pa labi un uz priekšu un arī aiz sevis nelielā paranoidālā uzplūdā un tomēr tepat aiz sienas ir Rīgas ielas un tas ir skaidri noprotams aicinājums iziet lietū un mitrumā kurš šovakar ir mazliet augstāks nekā parasti un es jau dzirdu ar nepareizo ausi skaņas kurām nebija jābūt lietusgāžu afektā piepeši attopos megalītu ielenkumā bet kas ir šie megalīti kas ir domas tajos un plūdi aiz pasaules spoguļa ēnām aizejot piepešos skumju uzplūdos nav nemaz skaidrs kā tad tā viss liecināja par krasām pārmaiņām sistēmas pamatos saplūst mazas lietuslāsītes un nelielas asaru tērcītes skaisti plūst pār maniem vaigiem plaši atspoguļojas neviena neizrunātas domas un nelielas netaisnības sajūtas man arī liek justies mazliet neērti es zinu ka drīz likšu savu parakstu zem šī vai cita teksta tas kā tikai un vienīgi vaibs īsts bet skaidrs vaibs kā saka mani vienaudži un neko citu sajust jau nav nepieciešams nemaz skaidros ūdeņos slēpjas baisas minimālisma apēstas patiesības kurām ir skaisti operēt un manipulēt ar vārdiem kaut realitātē tie neko nenozīmē gribētos domāt ja pavisam otrā telpas galā esot un skatoties uz sevi ir dīvaini kaut arī es esmu bijis abās objekta pusēs skatījuma pamatojuma nesvarīgumā ne ja nu jau nu esam aizrāvušies ar sāpīgām emociju lupatām ar kurām viegli slaukām savas neveiklības šķidrumus kā čuras uz bērnības palagiem tikai bērnības palagus nav iespējams tik ātri noslaucīt jo tie vairs īsti nepieder tev pašam bet tikai vieglai atmiņai par bērnības kaunu lūkoties pavisam trakas gaisotnes vieglajās atblāzmās kuras droši tiek definētas kā galīgi pseidointelektuālas un neviens ar tām nepišas stundām un dienām ilgās redakcijas sāpēs
klepus
klepus
beigu stāvokļa tuvinājums
beidzamā domas atblāzma
kauns
(kāda būs šī vakara tēma?)
***
piekļaujos
sev alkohola reibumā ar vāji paliekošām vakara sekām viegli berzējot Nameja gredzenu maigi priekā nojumē gaidot lietusgāzes beigas mēs abi sēžam un runājam ka varētu būt pavisam mazi un lidot uz lapiņas vai paslēpties zem tās greizi stāv mans lietussargs un atceros grāmatu no piecpadsmit gadus senas pagātnes kurā jau tika aprakstīts viss tikko notikušais un nenomiršu jau gluži kā Efija Brīsta viens pats un aizmirsts lāsītēs uz mana lietussarga mākoņu nožēlojamās atliekās kas atnes slapjumu aukstumu un slimību kurai tik viegli pieķerties lai īsti neatlaistos nemaz nekad vairs prosta šis viss ir atrodams ne grāmatā bet pirmajā atvērumā ielīmētā ekslibrā ar dižciltīgu piesitienu bet tomēr vulgāru spoguļojumu ja labi ieskatās ir zināms ka domāšanas process ir daudz ātrāks par pirkstu piesitienu pie klaviatūras tāpēc savas ierīces varētu pieslēgt tieši pie smadzeņu elektriskās darbības es joprojām stāvu zem tā lietussarga aizžmiedzu acis un redzu fraktāļus ja ļoti piepūlos un tam varu rast garlaicīgu risinājuma vārdu kā tikai interesanti jāvārdu sakot pieredzēm risinoties starp vārdiem un risinājuma summām kā skaisti apbrīnojami neparasti krāsaini un citi citi citi ikdienā ļoti ērti vārdi bez īpašas nozīmes un svina atsvariņi zvejas tīklam arī varētu kalpot kā šis lietussargs man virs galvas jo spiestu mani pavisam pie zemes un sajustas lietuslāses nožēlojamajās mākoņu atliekās ir pilnīgi leģitīms notikums kontekstā ar apkārtējo pasauli straujiem soļiem pieplūst asinis locekļos un leikocīti ar eritrocītiem un kompānija noteikti staigā apkārt jau kā tie paši svina atsvari zvejas tīklam kas tikpat labi varēja kalpot kā lietussargs bet tas jau tika atzīmēts iepriekš krājuma komisijas sēdē uz kuru nebija arī
neviens