Literatūra un kultūra
— Brīvības reibonis
Igors Gubenko — Es esmu un vienmēr būšu neskaitāmu atvērto iespēju avots, sava nākotnes es neapturama potencialitāte.
— Arhīva varā
Igors Gubenko — Māksla ar tai būtisko fikcijas elementu, kas lielā mērā atbrīvo mākslinieku no pienākuma atbildēt par saviem vārdiem un darbiem, ļauj krietni brīvāk eksperimentēt ar arhīviem, izkopjot to nekonvencionāla izmantojuma stratēģijas un tādējādi izgaismojot arhīva pamatā esošos varas mehānismus.
— Citu atbalss
Igors Gubenko — Es esmu, kas es esmu. Lūk, īstenā radošuma formula, kuru es gandrīz esmu gatavs padarīt par savu kredo. Gandrīz, jo kaut kas mani tomēr attur, liekot apjaust risku, kuram ir pakļauta kārotā sakrišana pašam ar sevi.
— Seksuālās dzīves problēmas
Igors Gubenko — Freida tekstu spēja izaicināt tik dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus – no ģimenes vērtību aizstāvjiem līdz radikālajiem feministiem – nepārprotami apliecina viņa ideju dzīvotspēju arī 21. gadsimta sabiedrībā, kura tik daudz ko viņam ir parādā.
— Identitātes nemiers
Igors Gubenko — Vai praids kā manifestācijas forma tomēr nepieprasa, lai aiz darbības stāv noteikts darītājs, kurš, pārvarot iekšējo pretestību un bieži vien riskējot ar savu drošību, runā savā vārdā un pauž lepnumu par savu identitāti?
— Pats pirmais noziegums pret dzīvniekiem
Igors Gubenko — Ētiska attieksme pret citiem sakņojas veidā, kā šos citus uzlūkojam, un tāpēc atbrīvošanās no aizspriedumiem, kas tik bieži aizmiglo mūsu redzi, nevar nākt par sliktu.
— Neizsakāmais filozofijā
Igors Gubenko — Mēs aizsākam rakstu sēriju, kuras tekstos to autori apzināti pārkāps Vitgenšteina bausli „Par ko nevar runāt, par to jāklusē.”
— Informēt un performēt
Igors Gubenko — Žurnālistu ētikas kodeksi ir viens apbrīnojams filosofisks žanrs.
— Meitene ir meitene. Vai vienmēr?
Igors Gubenko — Vienota „sievietes” kategorija nekad nevarēs iekļaut visas sievietes, jo viņu atšķirīgās kultūrvēsturiskās situācijas nekad nepakļausies vispārinājumam.
— Priekšlaicīgais Kirkegors
Velga Vēvere — Tu kļūsti nelaimīgs. Grūti to saukt par ieguvumu, bet tā ir. Vienkārši tu kļūsti nelaimīgs, jo tu sāc domāt par sevi un pasauli.
—
Punctum iesaka