— Lūk, Nīče!

Igors Šuvajevs —
Varbūt Nīčes darbi par meliem un vēsturi var vedināt pārdomāt arī pašmāju vēsturi, tajā samelsto un atstāties no māžošanās un dievekļu pielūgšanas.

— Grāmatu izdošana kā literārais žanrs

Roberto Kalaso —
Svarīgi bija uzturēt pie dzīvības virkni žestu: turpināt strādāt ar šiem taisnstūra priekšmetiem no papīra, šķirstīt tos, sakārtot, runāt par tiem, lasīt tos pārtraukumos starp darīšanām, visbeidzot, dot tos citiem.

— Dzejoļi no krājuma “Digi dīgi”

Einārs Pelšs —
bet maketētāja nav nav maketētāja nav maketētāja

— Multum, non multa

Raivis Bičevskis —
Mēs vēlējāmies dabūt no filozofa nelielu apliecinājumu tam, ka esam brīvi, taču viņš ir sagrāvis mūsu vēlmju brīvību kā ilūziju un iemetis mūs brīvībā, par kuru neesam sapņojuši, bet gan drīzāk ar baismām nojautuši un no tās bēguši.

— Grāmatai cauri tek strauts

Andrejs Vīksna —
Ja varētu šim tekstam uzstādīt medicīnisku diagnozi, es teiktu, ka tas cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma.

— Tulkojums šai saulei

Ivars Šteinbergs —
Sen-Seņkova “notikumos” galvenie varoņi ir viņa asredzīgi veidotie tropi.

— Mēs peldam kādā valodiskā improvizācijā

Dens Dimiņš —
Man liekas, ka tas ir tikai normāli, jo mēs kļūdāmies savos spriedumos un vērtējumos. Tādā veidā mēs mācāmies un augam.

— pastkarte

Herta —
vārdi kā lipīgi sveķi veļas pār plaisu kas mana mute

— “Nezinu, vai vispār ir brīdis, kad nerakstu.” Par Paulu Bankovski

Guntis Berelis —
Man nenāk prātā neviens cits autors, kurš tik ļoti būtu dzīvojis ar un caur saviem tekstiem.

— Bailes un blēņas

Līga A. Neilande —
Bet arī tad, kad bija ļoti labi, – lecot pretī jūras viļņiem vai saulei rietot – reizēm kaut kā mēdza pietrūkt. Un iemesls tam bija sasodītā vientulība.