Anda Baklāne — visi autora ieraksti

— Ābeles iestādīja tajā pašā mēnesī

Anda Baklāne —
Mantojums bagātina Zanderi, un Zandere bagātina mantojumu.

— Steidzamākais jautājums

Anda Baklāne —
Šķiet, jauna kompromisa panākšana starp konservatīviem un progresīviem uzskatiem ilgtermiņā ir ne vien iespējama, bet arī neizbēgama.

— Nekritiski par šo meiteni

Anda Baklāne —
Es gribētu uzsākt lasīšanu, brīva no stereotipiem par dažādu vecumu dzejniecēm un dzejniekiem, taču apzinos, ka pats vārds “meitene” mani jau ir atbruņojis.

— Apzināti slikti pierakstīts

Anda Baklāne —
Lai arī Ķirķa tekstam viegli piestiprināt dažādas birkas, kopumā sajūta, ka šis ir unikāls mākslas darbs, kas nav reducējams uz kādu konkrētu metodi vai iedvesmas avotiem.

— Vienkāršāk būs parādīt un izstāstīt klātienē

Anda Baklāne —
Ilgstoši un sistemātiski izmantojot rakstību, tā mainījusi cilvēku domāšanas veidu, tādējādi, ilgstoši un sistemātiski rakstību neizmantojot vai kombinējot ar citām modalitātēm, domāšana varētu mainīties atkal.

— Grāmata par sievietēm, vīriešiem un rakstnieci Andru Neiburgu

Anda Baklāne —
Andras Neiburgas stāsti un slejas reprezentē noteiktu domāšanas veidu un estētiskos ideālus, kuri citu autoru darbos kopš 90. gadu sākuma bija sastopami reti.

— Pasaules mantojums

Anda Baklāne —
Kā prātu izkūkojusi tantiņa civilizācija ir pievilkusi pilnus muzejus, arhīvus un bibliotēkas ar visādu mantību, kas, no vienas puses, piedāvā plašus ganību laukus pētniekiem, no otras puses, aprok ne vienu vien studentu, kas neuzmanīgi paver kāda kambara durvis.

— Priecīgs prāts

Anda Baklāne —
Tā kā dzīve ir ļoti uztraucoša, es novērtēju iespēju noslēpties garajos stāstos gan literatūrā, gan seriālu kultūrā. Es sevi nenosodu par to, tā ir prāta atpūta.

— Nākotni gaidot. LNB teorijas grāmatu apskats

Anda Baklāne —
Pienāks brīdis, kad atkal būs iespējams iztēloties kaut ko jaunu, vēlreiz izgudrot utopiju, lai arī kādu brīdi šķita, ka tas nebūs iespējams vairs nekad.

— Aizraujoši par šausmīgo

Anda Baklāne —
Vēlāk, atceroties lasīšanas gaitu, pārņem pat tāda kā vainas apziņa, ka grāmatas beigas aprītas tik negausīgi, trula patērētāja stilā.

— „Mēs nekad neesam bijuši cilvēciski” – neiespējamais dabas un kultūras nošķīrums

Anda Baklāne —
Dažādām pieejām kopīgs ir tas, ka cilvēks vairs neatrodas teorētiskās sistēmas centrā un cilvēka perspektīva vairs netiek uzskatīta par pietiekamu, lai aptvertu pasauli visā tās daudzveidībā.

— Par grāmatu ar relatīvi laimīgām beigām

Anda Baklāne —
Pēdējā laikā vēsture literatūrā nav vienkārši viens no iespējamiem tematiem, ko mākslinieka subjektivitāte var pārvērst izklaides produktā, bet drīzāk nopietns uzdevums, darbība, kas var ietekmēt turpmākus sabiedriskus procesus – dziedējot traumas, piedāvājot jaunus naratīvus un tamlīdzīgi.

— Lasot traumas. LNB teorijas grāmatu apskats

Anda Baklāne —
Vai vēsture „Dunas" personāžiem labprātāk iedala „labu” un „sliktu” cilvēku lomas, tā vietā, lai visus pēc kārtas vestu psihoterapeita kabinetā? Un, no otras puses, vai rakstnieks vispār var būt sabiedrības psihologs un ārsts, apzināti uzņemoties šādu lomu?

— Kultūras evolūcija un ekokritika. LNB teorijas grāmatu apskats

Anda Baklāne —
Patiesi, pa kuru laiku runāšana par laika apstākļiem no vistukšākā iespējamā temata pārvērtusies par būtisku politisku, ētisku un epistemoloģisku jautājumu?

— Jēga, kura nepārklāj visu vienlīdz biezi: kāpēc Kārļa Vērdiņa dzejas krājumi pagaidām nekļūst sliktāki

Anda Baklāne —
Ja saskaramies ar lietām, kuras šķiet labas un pareizas tieši tādas, kādas tās ir, tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kur redzes laukā ir aklais plankums.

— Kurš raksta Eiropas nākotnes naratīvu?

Anda Baklāne —
Ja esam izvirzījuši hipotēzi, ka rakstniekiem bijusi zināma loma Eiropas ideju un ideoloģiju veidošanās procesā pagātnē – vai rakstnieki spētu izsapņot arī jaunu stāstu par Eiropu? Ko vispār nozīmē būt rakstniekam mūsdienās?

— Pola de Mana dubultā dzīve un biogrāfija kā teorijas kritikas instruments

Anda Baklāne —
Dažu rakstnieku atkarības un dīvainības kļūst par neatņemamu viņu leģendas sastāvdaļu, tikai nostiprinot autoru zīmolus sabiedrības apziņā, kamēr citi, atmaskoti kā kaprīzi egoisti vai maziski neģēļi, zaudē savu noslēpumainības un cildenuma auru.