Literatūra un kultūra
— Šņākoņa
Andris Ogriņš — mana pirmā stereo magnetola mēdza ievilkt lentas un šņākt kā negants kaķis
— notis
Andris Ogriņš — dziesma ir nenodziedāta dzīve
— galvas
Andris Ogriņš — nav nekādas lielas idejas sekundāri gaismas palagi izkārti tumsā
— Tā putna diena
Andris Ogriņš — tev nebūs dziedāt korī jo tu neproti nostāvēt mierā
— Mājupceļš ir asimetriski lienoša čūska
Andris Ogriņš — kad mēs pastaigājamies pa ikdienu man prasmīgi jāizliekas ka iespējams apvienot politisko situāciju pasaulē ar dievu
— iela māja baltā siena
Andris Ogriņš — tava āda no aizdedzināta papīra saujas jau pilnas plēnošu pelnu
— Punkti
Andris Ogriņš — es gribu raudzīties uz tevi tikai no labās puses ieslēgt gaismu tā lai nepārdeg tie vadi
— Iztērētas visas vienkāršās dienas
Andris Ogriņš — baloži aizlido viņu sēnalas knābās citi cilvēki aiziet viņu vietā dzīves izdzīvos citi
— Laiki
Andris Ogriņš — Mirstošās kļavu lapas domīgi pētīja mūsu piesarkušo seju svētbildes – toreiz mums šķita, ka esam no savām mājvietām labprātīgi projām devušās dievības.
— rīga – vasara
Andris Ogriņš — mēs satiekamies dienvidus parkā pie nosauļotajiem koku stumbriem un lobām atmirušās ādas no gadiem no gaiši zilajiem sīpoliem
— Gājēju pāreja
Andris Ogriņš — Uz grīdas, nez no kurienes uzradušos mūku dziedājumu pavadīts, krīt kumosa kauliņš, un es pievēršu uzmanību smalkajam rakstam, kas to viscaur nosedz.