Andris Ogriņš — visi autora ieraksti

— Šņākoņa

Andris Ogriņš —
mana pirmā stereo magnetola mēdza ievilkt lentas un šņākt kā negants kaķis

— notis

Andris Ogriņš —
dziesma ir nenodziedāta dzīve

— galvas

Andris Ogriņš —
nav nekādas lielas idejas sekundāri gaismas palagi izkārti tumsā

— Tā putna diena

Andris Ogriņš —
tev nebūs dziedāt korī jo tu neproti nostāvēt mierā

— Mājupceļš ir asimetriski lienoša čūska

Andris Ogriņš —
kad mēs pastaigājamies pa ikdienu man prasmīgi jāizliekas ka iespējams apvienot politisko situāciju pasaulē ar dievu

— iela māja baltā siena

Andris Ogriņš —
tava āda no aizdedzināta papīra saujas jau pilnas plēnošu pelnu

— Punkti

Andris Ogriņš —
es gribu raudzīties uz tevi tikai no labās puses ieslēgt gaismu tā lai nepārdeg tie vadi

— Iztērētas visas vienkāršās dienas

Andris Ogriņš —
baloži aizlido viņu sēnalas knābās citi cilvēki aiziet viņu vietā dzīves izdzīvos citi

— Laiki

Andris Ogriņš —
Mirstošās kļavu lapas domīgi pētīja mūsu piesarkušo seju svētbildes – toreiz mums šķita, ka esam no savām mājvietām labprātīgi projām devušās dievības.

— rīga – vasara

Andris Ogriņš —
mēs satiekamies dienvidus parkā pie nosauļotajiem koku stumbriem un lobām atmirušās ādas no gadiem no gaiši zilajiem sīpoliem

— Gājēju pāreja

Andris Ogriņš —
Uz grīdas, nez no kurienes uzradušos mūku dziedājumu pavadīts, krīt kumosa kauliņš, un es pievēršu uzmanību smalkajam rakstam, kas to viscaur nosedz.