Literatūra un kultūra
— Noķert Eiženu Bergu
Artis Ostups — Viņš ir kārtējais, viņš ir vienīgais un viņa nemaz nav.
— Mistifikācijas ar mērķi…
Artis Ostups — Īstā mistifikācija ir pašos dzejoļos – bieži nav saprotams, ko apzīmē dzejnieka drudžainā valoda.
— 2018. gada grāmatu piecinieks. Dzeja
Artis Ostups — Pārskatot 2018. gada latviešu dzejas krājumus, jāsecina, ka vien retais autors mainījis priekšstatu par sevi.
— Laika nemiers: fotogrāfija kā vēstures domāšanas modelis
Artis Ostups — Fotoportrets varētu kalpot par modeli, kā pārdomāt pagātnes šokējošo un baismīgo iespaidu.
— Un beidzot mēs atpazīsim viens otru
Artis Ostups — Kamēr Ķirķis meklēja kādu izdegušu laternu, pie kuras pačurāt, es sapratu, ka divas goda plāksnes ir mazāk nekā viens piemineklis, un tūlīt gribēju tev to izstāstīt.
— Rakstīt nāves ielenkumā
Artis Ostups — Lai gan nevarētu apgalvot, ka Langa ir radikāli mainījusi savu rakstības manieri, tā tomēr kļuvusi mazāk asociatīva, mazāk dinamiska, tāpat, šķiet, sarucis ironisku, sarkastisku un dusmīgu rindu nozīmīgums.
— Ceļojums Mēness drupās
Artis Ostups — Kā pilnīgam svešiniekam – vai, nudien, kā tēlam Zēbalda romānā – man liek sajusties neveiklā epizode viesnīcā, kad izrādās, es neesmu viesu sarakstā.
— Latviešu dzeja pēc postmodernisma: jauna apropriācijas ētika?
Artis Ostups — Domāt metamodernisma ideju lokā nozīmē apstiprināt modernisma un postmodernisma trauslo klātbūtni: no vienas puses, tie joprojām ir starp mums, taču, no otras puses, nedz vienam, nedz otram nav dižu cerību būt pārākam par otru.
— Dzeja ir vilšanās valodā
Artis Ostups — Nav atšķirības starp manām smadzenēm un plūmes kauliņu.
— Nav demokrātijas bez literatūras
Artis Ostups — Ne jau vārds „bļaģ” izšķir, vai dzejolis ir nekritiska mērkaķošanās pakaļ Rietumu dzejai. Nē, to izšķir viss teksts, ievietots daudz plašākā kontekstā, kādu noteikti nesniedz morāles jaukšana ar estētiku.
— Viss ir sagraizīts
Artis Ostups — Uzsvars uz fragmentāro nav vis vientuļa ārišķība ar vēlmi šokēt mietpilsoņus, bet gan godīga realitātes reprezentācija – tās pašas realitātes, ar kuru ikdienā saskaras modernitātes izauklētais cilvēks.
— Kā smalkjūtīgāk aiziet
Artis Ostups — Izjūti drudzi – uz šo aicinājumu ir viegli atsaukties, jo autors lasītājam itin kā jūt līdzi. Un kurš gan negrib, lai viņu pažēlo? Turklāt Treibergs žēlo vienkāršā, ikdienas valodai pietuvinātā formā. Tiklīdz viņš no tās attālinās, tā rodas arī neveiklākas rindas.
— Skaņas no zila gaisa
Artis Ostups — "Zilonī okeānā" vārdi ik uz soļa zaudē savu ierasto nozīmi un kļūst par skaņu aizrautīgā un nosapņotā koncertā – tādi gluži vienkārši ir spēles noteikumi.
— Tālāk no nekropoles
Artis Ostups — "Punctum" darbības mērķis ir un paliek nemainīgs – turpināt attālināšanos no nekropoles.
— Šī sala pilna trokšņu
Artis Ostups — Vai pastāv mākslinieciska struktūra, kas rezonē ar „mūsdienu pasaules” uzbūvi un kas ietver potenciāli kritisku pieeju vieglprātīgajiem veidiem, kā tā tiek aprakstīta, teiksim, no tribīnes vai jūtelīgā dzejā?
— Valters Benjamins un hašišs
Artis Ostups — Benjaminam pilsēta gandrīz vienmēr ir materiāls, no kura radīt tekstu, bet Marseļa tik viegli nedodas rokā: „Varētu pat apgalvot, ka vieglāk no Romas izdabūt veselu grāmatu, nekā no Marseļas izvilināt vienu teikumu.”
— Sapnis, dzeja un atgriešanās
Artis Ostups — Doma par atgriešanos pie modernisma sasniegumiem var likties bīstama, ja to neprecizē.
— Neatkarība un rēgi
Artis Ostups — Bankovskis valsts neatkarību nešķirami saista ar rēgainību, kas saistīta ar noteiktu - kaut arī neskaidru - ētiku.
— Varbūt pat nesagaidīsi ziemu
Artis Ostups — Rudzītes radītā pasaule nereti turas pat ne virs kaut kā plūstoša, bet drīzāk virs tukšuma, ar kuru dzejoļu „es” ir visnotaļ intīmās attiecībās.
— Divas tikšanās ar konceptuālismu
Artis Ostups — Tā vai citādi, runa ir par unikāla mākslas objekta „izgaišanu”; došanos šajā virzienā var ielasīt arī Glazovas tekstos.
— Laikmetīgais Novaliss
Artis Ostups — Novaliss, Benjamins un Heidegers – viņi iebilst pret valodas esences sašaurināšanu līdz „padod cukuru” un „debesis ir zilas”, jo tā ir valoda bez burvības. Literatūra, kā to uzskatāmi parāda modernisma eksplozija, ir šī protesta manifests.
— Par skaistu futbolu
Artis Ostups — Var piedzīvot tādu kā brīnumu – šīs gaidas raksturo aizrautīgu futbola līdzjutēju.
— Par vēstures tēlu
Artis Ostups — Pagātnes vēsturiska artikulēšana, kurā tiek apzināta tagadnes specifika, pieļauj sarunu starp filosofiju un laikmetīgo mākslu, ciktāl otrā tiešāk vai netiešāk atsaucas uz aiziešanu no historisma – no iluzora uzskata, ka vēsturi var pastāstīt lineāri, viengabalaini un objektīvi.
— Kungs, vai jūs mīlat mēnessgaismu?
Artis Ostups — „Dzejnieka darbs ir sūtīt cilvēkiem bildes ar saullēktu,” aizrautīgs ir Rogenbaks.
— Fascinējoša detaļa
Artis Ostups — Fascinējoša detaļa – tieši šo nozīmi mēs, žurnāla veidotāji, paņemam no Barta jēdziena kā ceļazīmi sava ceļa sākumā.