Bārbala Simsone — visi autora ieraksti

— Esi mana giljotīna

Bārbala Simsone —
Ķermeniskais netiek izslēgts, jo viss, kas notiek ar ķermeni, notiek arī ar garu – fiziskās attiecības kā intimitātes kulminācija var būt tuvības augstākais punkts un var būt arī tās pilnīgs noliegums.

— Mīklaini kā spogulī

Bārbala Simsone —
Tiklab Nataniels kā Reičela, attālinoties no pusaudzības, aizmaldās arvien tālāk meklējumu labirintos, savās dzīvēs daļēji un neapzināti reproducējot savu vecāku dzīves.

— Zivju un zvaigžņu evaņģēlijs

Bārbala Simsone —
Markuss nevēlas neko mainīt savā vienmuļajā un fiziski smagajā darba ikdienā, bet nemitīgi dzīvo priekā un pateicībā par visu.

— Amazoņu galaktikas. Daži vārdi par sievieti zinātniskās fantastikas žanrā

Bārbala Simsone —
Ģimenisko attiecību, dzimumu lomu un jo īpaši sievietes portretējums zinātniskās fantastikas žanrā vēl arvien ir uzskatāms par problēmjautājumu.

— Meitene ar eņģeļu kājām

Bārbala Simsone —
Teksts ir kā glezna, ko veido uzmanīgi pieskārieni, nevis pārliecināti triepieni, detaļas, kas atkāpjoties veido perspektīvu, nevis ainavas, kurām pietuvojoties, iznirst detaļas.

— Tie veči ir traki

Bārbala Simsone —
Neba nu no labas dzīves šis daudzseju varonis glābjas, ierīkodams dzīvoklī dzīvsudraba vannu, soļodams pāri krustojumiem atpakaļgaitā vai piedāvādams Saeimas deputātiem dzīvības eliksīru, kuram visai tieša saistība ar urīnterapiju.

— Mīla, džezs un mazliet nāves

Bārbala Simsone —
„Lieliskā sezona ” pēc izlasīšanas atstāj savādu izjūtu kopumu, kurā nostalģija par bijušo mijas ar uzjautrinājumu par... jā, arī par bijušo.

— Ceļā uz silto stropu

Bārbala Simsone —
„Bites” ir darbs, ko ar patiku izlasīs gan vēsturiskā romāna un vispār vēstures cienītāji, gan tie, kuriem patīk risināt cilvēciskās dvēseles rēbusus, un, visbeidzot, tie, kuri labprāt izvērtē mūsu kaimiņvalstu un Eiropas valstu jaunāko literāro sniegumu.

— Apkārt zemeslodei ar cilpu kaklā

Bārbala Simsone —
Ceļš kā indivīdu savstarpējo attiecību katalizators un dvēselisko zemdegu atklājējs ir literatūrā bieži izmantots paņēmiens, taču Jalonena romānā tas zaudē ierastības piegaršu.

— Par sēnēm un skaisto nākotni

Bārbala Simsone —
Viļa Kasima debijas romāns „Lielā pasaule” vēsta par mūsdienīgu skatījumu uz norisēm Latvijā pēdējos daždesmit gados – asi ironisku skatījumu, kas liek aizdomāties gan par „lielo”, kopīgo, gan katram par savu „mazo”, privāto pasaulīti, tās celtniecības veiksmēm un neveiksmēm.

— Kad ar inboksu nepietiek

Bārbala Simsone —
Atsvešinātības zīmes ir gan varoņu paviršās, saspringtās un nekonkrētās savstarpējās attiecības, gan, vairāk par visu – attiecības ar Dievu, kuru tie neskaidri jūtas vai nu nodevuši, vai, iespējams, tikuši Viņa nodoti, tāpēc cenšas izstumt To no apziņas.

— Garšo pēc lodes

Bārbala Simsone —
Bērziņa romāna nesaudzīgā detaļu precizitāte, nepoetizētā un ļoti personiskā konkrētība lasītāju kā mušu iesien notikumu tīkla epicentrā un piespiež raudzīties uz vēsturi kā uz zirnekli, kas nesteidzīgi, bet nenovēršami tuvojas tieši tev.

— Brīvība, vienlīdzība, patība

Bārbala Simsone —
Ja iekšējā diskusija par līdzsvaru starp kopējo un individuālo, starp ziedošanos un pašrealizāciju nav sveša, "Himna" būs kā literārs dārgums, kura izlasīšana ir līdzīga elektrības izgudrošanai.

— Par kauliem, elefantu un revolūciju

Bārbala Simsone —
Žļurkst ielu dubļi un naktspodu saturs, čaukst sieviešu drānas, smacīgos krodziņos karājas biezs alkohola smārds, aukstumā nosarmo matu šķipsnas un naktīs klab zobi mitros palagos. Vienā līmenī Endrjū Millera romāns "Tīrs" ir lasāms tieši šādi – kā bagātīgs (tādā nozīmē, kādā bagātīgs ir vīns) vēsturisks romāns.

— Stāstu bīstamība

Bārbala Simsone —
Ērgļi, vilki un tīģeri romānā ir dažādi apzīmējumi kriminālo struktūru pārstāvjiem, taču vienlaikus ērgļa spārni tiek pieminēti pilnīgi nesaistītās vietās, it kā norādot, ka katra simbola atšifrēšana vienmēr ir nepilnīga.

— Ārst, izārstē pats sevi

Bārbala Simsone —
Ārstē cits citu un paši sevi gluži tāpat, kā tekstā daudz piesauktajā Tuvo Austrumu karā Amerikas Savienotās Valstis „ārstē” Irāku, proti, ar brutalitāti, skaļiem simboliem un labas gribas žestiem.

— Košļājot asfaltu

Bārbala Simsone —
Dzifts ir nesaraujami saistīts arī ar postsociālisma Bulgāriju – vidi, kas latviešu lasītāja skatījumā piešķir tekstam reizē svešādumu un atpazīstamību. Vienlaikus atrodoties sistēmas ietvarā un kritizējot to, Todorovs panāk, ka lasītājs nokļūst konfliktā pats ar sevi, vēloties un nespējot pieņemt atainoto kā reāli notiekošu.