Literatūra un kultūra
— Šarms
Dace Vīgante — Tie, kas vēl atcerējās tos laikus, mēļoja, ka draugu starpā pagadījies kāds neliels akmentiņš, kas iekritis kurpē un ko nevar dabūt laukā.
— Gan valoda, gan cilvēki
Dace Vīgante — Literatūrā gribas parādīt tos neaptveramos bezdibeņus, kas ir cilvēkā.
— Ķīnas piezīmes mēness logā
Dace Vīgante — Lai gan šajā zemē mūs ietin pieklājības un dāsnas viesmīlības zīda plīvuros, apzinos, ka stāvu pie grūti pārvarama augsta sliekšņa, vien pabāzusi degunu durvju šķirbā.
— Sapnis par pienu
Dace Vīgante — Stāvēju pavērtu muti, dzestruma nejauzdama, bez kustības, bez vārda, bez domas. Visa pasaule it kā ārpus manis un vienlaikus manī pašā. Es biju šī migla.
— Skatiens
Dace Vīgante — Pēkšņi tuvumā nokraukšķēja sauss zars, spēja vēja pūsma nolieca zāles stiebrus, blakus cerā nopurinājās putns, plēkšņainie stumbri draudīgi dunēja, pīlādžu krūmi šķita ēnainu rēgu biežņa, ceļš neiedomājami tāls.