Ieva Plūme — visi autora ieraksti

— Esamība bez vārdiem: klusuma troksnis

Ieva Plūme —
Berelis spēj iemest savu varoni gan sirreālās, gan reālās ainās, aprakstīt mēmā kino tapšanas paralēles ar klusējošā Tuša dzīves izpratni, vienkopus salaist emocionālas atmiņas ar tagadnes notikumiem un – nesasmērēt savas rakstnieka rokas mehāniskā konstrukcijā, bet uzbliezt dzīvu bildi lasītāja acu priekšā.

— Pārpilnības dzīres

Ieva Plūme —
Santosa romāna kodols nav tā formā un stilistikā, bet gan eksistenciālisma ideju iekausējumā ne vien tēlu domās, izjūtās un emocionālajās piesaistēs, bet arī izvēlēs, rīcībā un notikumu struktūrā.

— Eseja par iekšējo vēsturi

Ieva Plūme —
Kādā no savām intervijām Mihkelsone runā par to, ka atmiņa un vēsture ir kā Pandoras lāde, kurai bīstami pieskarties, jo jāizvairās no nepatikšanām, ko nestu tās atvēršana. Tāpēc autore romāna gaitā uzdod jautājumu: vai es, vēstures interpretētājs, esmu upuris vai apsūdzētājs?

— Pacienta piezīmes

Ieva Plūme —
Harijpoters iešņukstas: – Pirms piecām dienām ieliku skābēt kāpostus. Rīt jāņem koka irbuli un jāizlaiž gāzes, – un žēli piebilst: – Krāsni arī jākurina.

— Skrējiens pēc uguns jeb mīta radīšana

Ieva Plūme —
Aiz Rušdi asi iezīmētā vārdu pretrunīguma vīd nozīme kā domas pašapliecinājums. Kā vārda nozīme saskaņojas ar tās fizisko veidolu, kā atšķirīgas nozīmes spēj sadzīvot vienā vārdā? Tieši šo jautājumu dēļ "Lūka un Dzīvības Uguns" ir gana saistošs lasītājam, kura interese neaprobežojas ar gandarījumu par raitu sižetu.

— Jaunā utopija versus vecā sistēma

Ieva Plūme —
Bernāra Sordē nākotnes vīzijā lielu lomu spēlē autonomas valsts strukturēšana, tādējādi radot jaunu pasauli, kuras pamatiezīme un galvenais mērķis ir Kopējais Labums.