Inga Gaile — visi autora ieraksti

— Šis tas par dievu

Inga Gaile —
“nē, nē, tas nebija kliedziens, mums tikai šķita, vējš atnesīs siltāku laiku, nāc, paieskā mani, sieva”

— Par Sarmas Muižnieces ”Izģērbies”

Inga Gaile —
Par nosaukumu, kurš pats par sevi uzbudināja daudzus trimdas latviešus dažādos kontinentos, pati autore saka: ““Izģērbies“ bija aicinājums katram lasītājam uztvert manu rakstīto ar atvērtu prātu.”

— Krāsas

Inga Gaile —
Dabūt vairāk naudas un salonu, kur izkarināt savas smukās glezniņas, – tie visi viņu ideāli. Un tagad, kad viņi ir veci un neviena viņus vairs negrib, tad jau gan var runāt, ka negrib flirtēt pa jūrmalu, ka jāstrādā.

— MĪLESTĪBA

Inga Gaile —
Viņa pilsētas draugi, tie, kas spēlēja futbolu gobu un vīģu ielokā, mudina rakstīt dedzīgāk, aicināt uz cīņu, runāt pretī režīmam. Viņš ieraujas dziļāk sava garā auguma ēnā.

— Es varu rakstīt

Inga Gaile —
Bet vispār man ir grūti par to runāt, jo es tā nestrādāju – ar kaut kādu programmu savā apziņā. Jūs varat pieminēt, kā es mocījos ar šo atbildi. Man vienkārši ļoti patīk rakstīt. Tā ir arī atbilde uz jautājumu, ko es varu darīt. Es varu rakstīt.

— Pētera apoloģija

Inga Gaile —
Viņš pagriezās pret mani alkatīgs kā vilnis vētras laikā. Tas, uzsācis ceļu un pacēlies pār ūdens virsmu, vairs nespēj atteikties no savas kustības.

— Naamāna sēras

Inga Gaile —
Man vajadzēja uz tualeti, un, kaut gan istabā valdīja krēsla, es tomēr nebiju spējīga piecelties un būt kaila tavā, karavadoņa, Latvijas Republikas skaistākā vīrieša, priekšā.

— Atteikums

Inga Gaile —
meitene, mana pantera, tu manu saulrietu ilgas, zaļo krāsmatu varone, meitene mana, paliec nu viena, jo es dodos uz kāzām

— Kā iemācīties runāt, kad pat nāve ir nomirusi

Inga Gaile —
Nekas paliekošs tas noteikti nav. Kā svešinieka līdzjūtība, palīdzot izcelt bērnu ratiņus no transporta, dienā, kad esi piedzīvojis šķiršanos.

— Fragments no romāna “Stikli”

Inga Gaile —
Tāpēc es iemīlēju Magdalēnu. Viņa bija mana lampiņa, viņa apliecināja mana darba nozīmīgumu, viņas acīm nokrita migla, kad es viņai pieskāros, kad es viņu uzrunāju. Es jautāju, un viņa atbildēja. Es varēju viņu vadīt.