Autors

— Zanderes relativitāte

Ivars Šteinbergs —
Tā ir dzeja, kas dara to, ko vislabāk dara mūzika: tiecas pati iemiesot to, par ko runā.

— Silvijas Plātas vīra dzejas grāmatas sakarā

Ivars Šteinbergs —
Ja latviešu atdzeja 21. gadsimtā ir planēta Zeme, tad vīrieši ir visi okeāni.

— Mazais bestiārijs

Ivars Šteinbergs —
Reiz vectēvs aiz rokas ieveda mani amoliņu laukā...

— Pirmais skaņu dzejnieks pasaulē

Ivars Šteinbergs —
Tak pirms mēs ķēzām vērsim pie ragiem, jāsaka daži vārdi par šībrīža situāciju…

— Cik svarīgi būt garlaicīgam?

Ivars Šteinbergs —
Tā ir eliptiska rakstība, kas izlaiž, nepasaka jeb noklusē to, kas izsakāms ikdienišķā prozā, ļaujot to apskārst lasītājam, un tā vietā izzina to, kas ir izsakāms tikai īpašajā dzejas valodā.

— Netulkojamības dzēsums

Ivars Šteinbergs —
Cēlana dzeja un Vērdiņas tulkojumi aicina mācīties domāt kategorijās, kas uzsver atbildību.

— Trīs īsstāsti

Ivars Šteinbergs —
Es visu savā dzīvē esmu sasniedzis, un tagad gribu tikai vienu – kaut es rakstītu tāpat, kā rakstīja Tomass Transtrēmers!

— Ko es nozagšu no Arta Ostupa jaunās grāmatas

Ivars Šteinbergs —
Šī ir grāmata, kas ne tikai ievelk pagātnes tekstu mūsdienās, bet arī rada augsni nākotnes dzejai.

— Ticība, ziņkārība, pateicība un cerība

Ivars Šteinbergs —
Bet par vienu esmu drošs: kad mēs tiksimies, draugi, mēs smaidīsim.

— Magistra vitae

Ivars Šteinbergs —
Klausīties Pēteri Čaikovski ir kā klausīties Sergeju Rahmaņinovu.

— Mobilizējošās telpas

Ivars Šteinbergs —
Nav skaidrs, vai mums darīšana ar zaudētājiem, kas ārēju iemeslu dēļ nespēj atrast sev piemērotu māju, vai tomēr sīkstiem darboņiem, kas netaisās padoties.

— Kaila dzeja salst

Ivars Šteinbergs —
“Suursnas” pantiem sveša ir ironija vai stilizācija, tie paredzēti drīzāk kā atkailināšanās un sava emocionālā stāvokļa izziņa.

— Sirreālā soneta dramaturģija

Ivars Šteinbergs —
Taču, pateicoties tam, ka autors izvēlējies izvairīties no pierastas valodas, tā vietā radot savu unikālo rakstību, šīs grāmatas saturs pārsniedz piesaisti laikmetam un ir attiecināms arī uz jebkuru situāciju, kurā saskaramies ar tumsonību, šaubām, nāvi, brutālu diskrimināciju.

— Sākumā bija uzvārds

Ivars Šteinbergs —
Jebkurā gadījumā – manī iesēdās doma, ka par šo cilvēku kaut kas ir jāuzraksta.

— Ar mēli

Ivars Šteinbergs —
Ja vidējais pirksts ir rupji, tad izbāzt mēli, tā jau ir spēle.

— Heislerismu smeķis

Ivars Šteinbergs —
Heislera metaforas ir novecojušas kā vīns, jo mūsdienās paradoksalitāte vai neparasti salīdzinājumi vairs latviešu literatūrā neskan sarežģīti.

— Tulkojums šai saulei

Ivars Šteinbergs —
Sen-Seņkova “notikumos” galvenie varoņi ir viņa asredzīgi veidotie tropi.

— Lauzt valodu maigi

Ivars Šteinbergs —
Šī nav vai nu laimīga, vai nelaimīga grāmata, bet – vienlaikus gan dzīvespriecīga, gan melanholiska.

— Nomāktība var nebūt pamata stāvoklis

Ivars Šteinbergs —
Visu dzīvi esmu to grāmatu gribējis, bet mani vienmēr kaut kas atturēja no šī mērķtiecīgā darba, un es pēcāk sapratu, ka tas, kas atturēja, bija bailes.

— Ķermeņi, spoguļi un iekļaušanās laikmeta garā

Ivars Šteinbergs —
Visvieglāk laikmetīgajā dzejā ierakstās Rūces daudzviet spilgtā tēlainība, kas balstās sistēmā, kur īpaša vieta atvēlēta spogulim, ķermenim un dabas tēliem.

— Jau agrāk dzirdēts klusums

Ivars Šteinbergs —
Būtisks Eimei ir mirkļa notveršanas motīvs.

— Panta biezums

Ivars Šteinbergs —
Dzejas varonis ir kā ar aizturētu elpu iegremdējies iznīcībā, tādēļ dzīvo nemitīgās ļaunā priekšnojautās.

— Post „Post Scriptum”

Ivars Šteinbergs —
Tomēr, lai arī lasītājus Soduma lecīgās rindas varētu atgrūst vietumis sastopamo vispārējo apgalvojumu dēļ, tajās iekodētā domāšana šķiet aktuāla arī mūsdienās.

— Nodevīgā valoda

Ivars Šteinbergs —
Krājumu caurvij mūžsenā kontemplācija par klusuma un valodas attiecībām ar patiesību.

— Kaķīšu galvaskausi

Ivars Šteinbergs —
Šī ir neparasta grāmata, jo iepazīstina ar līdz šim gandrīz nezināmas dzejnieces pienesumu vietējai literatūrai.

— Nefeikot

Ivars Šteinbergs —
Šādā ziņā Gruntmanes grāmata demonstrē gan drosmīgu pašpaļāvību, gan dažāda veida „aizmāršību”.

— Ar roku zīmēti filmu plakāti

Ivars Šteinbergs —
„Dižgara prātulu,” lektors atšķaida kafiju ar krāna ūdeni, „ilustrē vienkārša vaska piciņa.”

— Pieci dzejoļi

Ivars Šteinbergs —
Karstos rītos, kad saule kā ūdensrozes lapa ielipusi debesīs, ejot uz mazmājiņu, viņš apstājas piemājas pļavā, kur sienāžu histēriskā rakstāmmašīna sirsina nebeidzamu teikumu.

— Ienirt nāvē

Ivars Šteinbergs —
Lūk, kā filmā aicināts attiekties pret savu un citu būtņu nāvi – ar drosmi. Ar drosmi runāt par nāvi, domāt par to un, kad nepieciešams, ienirt.

Ivars Šteinbergs — visi autora ieraksti