Autors

— Es mirstu manas ūsas griežas es griežu desu

Kārlis Vērdiņš —
Skatoties uz šo autoru sarakstu, rodas iespaids, ka igauņu dzejā pastāv tāda kā sirreālista štata vieta, kuru apmēram reizi divdesmit gados ieņem kāds jauns dzejnieks, kurš vēlas apliecināt sirreālisma poētikas elementu svarīgumu savas paaudzes dzejā.

— Meļķes komunikācija

Kārlis Vērdiņš —
Šī ir neparasta grāmata, kurā ir vairāki spoži dzejoļi, kas sniedz prieku, un kuras zibproza var mulsināt un likt domāt par to, cik vispār iespējams iedziļināties otrā cilvēkā un to saprast.

— Slapjais sapnis par Egilu Levitu

Kārlis Vērdiņš —
Ja visa Levita agrākā dzīve interpretējama kā brīnumpasaka, kuras ietvaros norisinājusies gan Egila nobriešana, gan Latvijas valstiskuma atjaunošana un nostiprināšana, tad beigu galā brīžiem iezīmējas viņa apjukums, dezorientācija, atkarība no citu pūlēm.

— Atšķirtības dzejoļi

Kārlis Vērdiņš —
Vēlos pieskarties sev tā, it kā es būtu kāds cits.

— Tēls un paštēls

Kārlis Vērdiņš —
Ja atļauts izmantot salīdzinājumu no aktiermākslas, tad Šteinbergs savos dzejoļos brīžiem ir tēlā un brīžiem – paštēlā.

— Ne katars saprass, pa ko mēs dzied

Kārlis Vērdiņš —
Šī grāmata noteikti nav tikai glīts suvenīrs no lībiešu krasta vai nostalģisks projekts, kas skumst pēc kāda iedomāta zelta laikmeta.

— Mēs – tie, kas simtstūkstoš niansēm tic

Kārlis Vērdiņš —
Tikai brīvs cilvēks var atļauties izrādīt savas emocijas, nedzīvodams ar „jautru un dumju” masku, kuras grimasē vienmēr lasāmas „pareizās”, oficiāli pieprasītās emocijas.

— Lekcija par konceptuālismu

Kārlis Vērdiņš —
Pēc neilga brīža lektora galva kopā ar pārējo ķermeni atgriežas auditorijas priekšā. „Vai es ienācu ar portfeli?” viņš vaicā auditorijai.

— Ekfrāzes parastās

Kārlis Vērdiņš —
Tagad, izlasot krājumu no viena gala līdz otram, vēlme nopirkt Elvīrai šampi ir tikai pieaugusi.

— Redaktors – producents, grāmata – remikss

Kārlis Vērdiņš —
Ja mēs runājam par dzejas krājuma rediģēšanu pēc būtības, tad tas ir darbs, kas jādara dzejniekam.

— Pelšs un Preiļu politiskās potences

Kārlis Vērdiņš —
Iepazīstoties ar šo grāmatu, man bija jābrīnās par to atbrīvojošo sajūtu, ko sniedz lappušu šķirstīšana un arvien jaunu un jaunu atkārtojumu ieraudzīšana.

— Cigarete ar Andru

Kārlis Vērdiņš —
Man Andra bija būtne mazliet ne no šīs pasaules.

— „Tad mēs būsim apskāvušies”

Kārlis Vērdiņš —
Pārfrāzējot Meļķes dzejoli, šeit mēs patiešām esam apskāvušies ar visjaunāko dzejnieku paaudzi, un es ceru, ka šis izdevums vairos viņu cienītāju pulku un ka lasītāju interese būs noturīga un kaislīga.

— Skriesim kā senāk!

Kārlis Vērdiņš —
„Kas nomirs pirmais, vectētiņš vai vecmāmiņa?” es vaicāju. „Cssss,” pārmetoši atteica mamma.

— Interteksts un personīgā pieredze: komentāri par Arvja Vigula dzejoli „ars poetica”

Kārlis Vērdiņš —
Dzejas balss pamet līksmības vietu, lai spētu uz to paskatīties no malas un novērtētu pretrunīgās emocijas, ko tā rada.

— BALTIC GOOGLE MAP

Kārlis Vērdiņš —
STIPRI JŪČI JEČI SKAISTI PENDERI STUĶI PRĀVI STEĶI LĪGO PUNDURI

— Kārtīgas vīriešu sarunas

Kārlis Vērdiņš —
Tomaša dzejas varonis necenšas sevi pasniegt kā transcendentālu, objektīvu dzejas balsi – viņš reprezentē „tikai” savu dzimumu, emocionāli precīzi raksturodams tā paradumus, sevišķi tos, kas attiecināmi uz deviāciju.

— Pievienot video

Kārlis Vērdiņš —
kaķītis guļ apskāvis pelīti kaķītis saduras uz maza ezīša mazi ezīši žāvājas kāmītis ātri ēd gurķa šķēlīti zirdziņš ar purnu bužina bērniņa matus

— Pieci dzejoļi

Kārlis Vērdiņš —
Un dažreiz man liekas – tu tīšām vēlies, lai krītu un sadauzos, tverdamies sāpēs pie tevis. Arī tu savu zirnekļa tīklu man piedāvā.

Kārlis Vērdiņš — visi autora ieraksti