Katrīna Rudzīte — visi autora ieraksti

— ja metīs atombumbu

Katrīna Rudzīte —
esmu nogurusi no ieteikuma vairāk censties saprast otru pusi

— Cīņa, kurā es, visticamāk, nekad neuzvarēšu

Katrīna Rudzīte —
Pēc nepilna mēneša man būs 32 gadi, un man ir apnicis klausīties, ka manas cilvēktiesības ir sensitīvs jautājums, kas kādu satrauc vai apgrūtina.

— Apļu savdabīgā pārtapšana

Katrīna Rudzīte —
Teksti pārsteidz un samulsina, jo ikdienišķais – vietas, lietas, parādības un cilvēki – tiek atainots no kāda iekšējā rakursa, kurā notikusi saplūsme starp dažādiem laikmetiem, personības šķautnēm, identitātēm, vielisko un ēterisko.

— Eksistences šizofrēniskās atlūzas

Katrīna Rudzīte —
Bākules-Veiras krājums lasītājam piedāvā notikumu un laika esenci fragmentos, mirklīgās eksistences katarsēs.

— Deviņas verandas

Katrīna Rudzīte —
Šajā poētikā pasauli nav nepieciešams mākslīgi izskaistināt vai kā īpaši uzlabot, tā jau ir skaista, pat ja šim skaistumam brīžiem ir asas, nenoslīpētas malas.

— Feminisms ir domāts visiem

Katrīna Rudzīte —
Feminisms, kādu es to saprotu, nav domāts, lai paceltu pašapziņu un uzlabotu apstākļus tikai kādai šaurai sabiedrības grupai.

— Paradīzes uzplaiksnījumi

Katrīna Rudzīte —
Trauslie emocionālie stāvokļi un atzīšanās jūtās krājumā bieži atklājas no pirmās personas vēstītāja pozīcijām, tādējādi radot godīga pietuvinājuma un autentiskuma atmosfēru.

— tas ir nekam nederīgs padoms ko sacerējuši ekstraverti

Katrīna Rudzīte —
Tomēr jau sen tev iekšā stīgojas klusums – kā maza efeja.

— Radniecība, seksualitāte un vara

Katrīna Rudzīte —
Viendzimuma ģimenes neapdraud ne bērnus, ne heteroseksuālas partnerattiecības, ne arī demokrātiskas valsts pastāvēšanu, kā bieži mēģina apgalvot nacionālpopulistiski noskaņoti politiskie spēki.

— Kāpēc ir tik ļoti bail

Katrīna Rudzīte —
Vienlaikus man dzejā ļoti pietrūkst tādu pieredžu atspoguļojuma, ar ko es pati tiešām varētu identificēties. Domājot ne tikai par mentāliem stāvokļiem, bet arī par tādām ikdienai pietuvinātām lietām.

— Vardarbība svešajā pasaulē

Katrīna Rudzīte —
Es ļoti šaubos, ka mēs kādreiz dzīvosim pasaulē, kurā vardarbība, ņemot vērā to, cik daudz tai ir seju un izpausmes formu, būs pilnībā izzudusi.

— smiltsērkšķis ir grūts vārds

Katrīna Rudzīte —
mēs esam tumsas atgriezumi

— aptumsums ir lipīgs

Katrīna Rudzīte —
viss par ko viņa izlēma vairs nekad nesapņot sametās dzeltenos kamolos lēnītēm atkāpās

— Fona troksnis

Katrīna Rudzīte —
tu ietinies mezglotu sakņu tumšajās ielocēs, miega šaurajā slazdā, un kļūsti mēms, ar pusi sejas skatītdams vārtus uz vaļēju bezdibeni

— Bezgalīgās gaismas plūsmā

Katrīna Rudzīte —
„Krekls” šķiet ļoti pašpietiekama un harmoniska dzejas pasaule, kurā mītošās būtnes dažkārt sagūstītas vistīrākā prieka, izbrīna un aizkustinājuma tīklos, taču citkārt tās vienkārši slīd garām graciozi iekšupvērstā cēlumā, liekot lasītājam sailgoties pēc kādas neskaidrības, šaubu ēnas vai iekšēja konflikta.

— Uz ādas un pasaules robežas

Katrīna Rudzīte —
Balansēšana starp brīvības apziņu un bailēm reizē gan traucē un dara nemierīgu, gan arī palīdz nezaudēt modrību un, cik vien spēka, turēties pie valodas un iztēles pavedieniem, kam sekojot iespējams šķērsot neiespējamā un neizstāstāmā robežu.

— Par pareizo un nepareizo

Katrīna Rudzīte —
Literatūra ļauj ieraudzīt pasaules daudzveidīgumu, apjaust, ka pasaule nav vienkārša un plakana, tās norišu pamatprincipi nebalstās pareizā un nepareizā, normālā un nenormālā, slimā un veselā pretnostatījumos.

— Zaudētie lasītāji

Katrīna Rudzīte —
"Lielās lasīšanas" rezultāti sniedz ieskatu latviešu lasītāju priekšstatos par literatūru un vispārējām nacionālajām vērtībām, jo šāda tipa sacensību pamatā lielā mērā ir patriotisma un vērtību izpratnes reprezentācija.

— Neizmantotā telpa

Katrīna Rudzīte —
Sajūta, ka teksts no tevis bēg un slēpjas, mainīdams formas un apveidus, dodams mājienus un izteikdams slepenus norādījumus, var būt tā kvalitātes rādītājs, jo smeldzīgā netveramība, kas piemīt jebkuram sapnim, ir puse no tā burvības.

— Maģiskajā iekšpagalmā

Katrīna Rudzīte —
Valoda neapšaubāmi ir viens no krājumu raksturojošajiem atslēgas vārdiem. Ja pirmajā grāmatā tā bija drīzāk ķieģelīši, kuri pēc ēkas uzbūvēšanas paši par sevi kļūst neievērojami, skatienam fokusējoties uz uzcelto veidojumu, tad Iekšpagalmā katram ķieģelītim ir sava krāsa un raksts, un tā novietojums kopainā ir mērķtiecīgs un jēgpilns.