Literatūra un kultūra
— Kaut kur pa vidu
Kirils Kobrins — Literatūra patiesībā ir noslēgta pasaule, tāpēc cenšos to atvērt.
— Ar pudeli un pret visiem
Kirils Kobrins — Deboram patika izlikties nekonsekventam, taču patiesībā viņam piemita pārsteidzoši konsekvents, loģisks prāts, kas bija visai makjavellisks.
— Iespēja domāt citādi
Kirils Kobrins — Jautājums nav par to, vai tika domājuši dinozauri un jau sen par pīšļiem vai naftu kļuvušie augi, jautājums ir par to, vai vispār ir iespējams to domāt? Un vai ir iespējams domāt mūsu tagadējo pasauli – bet ne no mūsu skatpunkta?
— Metodes pārvērtības
Kirils Kobrins — Kāpēc starptautiski atzītam režisoram, kurš strādā Eiropā, režisē filmas un uzvedumus, kas izraisa rezonansi, jāzog nauda, turklāt, ja tomēr var ticēt kaut kādiem izmeklēšanas skaitļiem, samērā neliela?
— Austrumrietumu soliņš
Kirils Kobrins — Es domāju, nolūkojoties, kā pulciņš jaunu ļaužu uzņem selfijus, stāvot pie bambusa paviljona, kas imitē senu ķīniešu būdiņu, mazas piestātnes un dīķīša; zaļi saziedējušajā ūdenī nekustīgi stāvēja laiviņa ‒ arī no bambusa. Interesanti, vai tādā būdiņā dzīvoja Tao Juaņmins?
— Šaipus un otrpus kalnu līnijai
Kirils Kobrins — Lai radītu propagandu un konstruētu spožu tēlu spēcīgai lielvarai, kas plaukst vieda prezidenta uzraudzībā, inteliģence nav vajadzīga. Kopš Hruščova laikiem savas divdabības dēļ tā nebija spējīga uz tiešiem meliem, tāpēc to pabīdīja malā.
— Miglas nāve
Kirils Kobrins — Bez fiziskām ciešanām, transporta un pārējās pilsētas dzīves darbības traucējumiem Londonas migla bija estētiska un pat ētiska parādība.
— Pēdējā lenta ar Vlastu S.
Kirils Kobrins — Tas ir kas daudz vairāk nekā dzīve, this is hardcore. Vlasta, jasmīnu skaistule ar rozi pie krūts, tava nāve nebija veltīga.
— Tie, kuri met akmeņus
Kirils Kobrins — Labāko literatūru teju visu pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir izveidojuši pārbēdzēji no mākslas.