Kristīne Želve — visi autora ieraksti

— Rakstnieces balss. Rakstnieka balss

Kristīne Želve —
Ja tepat blakus autorus un pilsoņus, kuru vienīgais noziegums ir runāšana (rakstīšana) savā balsī, pakļauj apsūdzībām, tiesas procesiem, piekaušanai, vajāšanai, psiholoģiskam teroram, ieslodzījumam, – vai latviešu autori kaut ko zina par cenzūru?

— Gleznotājs

Kristīne Želve —
Grosvaldu vecākā meita – tas bija atbildīgs uzdevums, ne katram veicams.

— Tukšā istaba

Kristīne Želve —
– Borhesam nemaz nav tāda stāsta par kaut kādu tur bezgalīgu gaiteni ar daudzām durvīm, kas ved uz nākamo bezgalīgo gaiteni, – es saku. – Jūs mani vienkārši ķerat uz muļķi, vai ne?

— Arhitektūras atmiņa

Kristīne Želve —
Vai eksistē mana un manis apdzīvotās/piedzīvotās arhitektūras kopīgā atmiņa?

— Pliederos

Kristīne Želve —
Atelpas brīžos sarunājos pati ar sevi, iztēlojos, ko teikšu, kad mani, slavenu balerīnu, intervēs žurnālam „Zvaigzne", variēju atbildes, slīpēju žestus. „Viņa vibrē kā rīkste no lokanas koksnes.”

— Dēliņš

Kristīne Želve —
Lūk, Dolans savos jaunajos gados vienu un to pašu stāstu jau ir izstāstījis divreiz, ar piecu gadu intervālu, pierādot, ka šajā laikā ir attīstījies ne tikai kā profesionālis, bet arī kā personība.

— Likvidators, Trakā cilvēka brālis

Kristīne Želve —
„TU!!!” viņš vēlreiz raidīja savu sašutuma pilno kliedzienu manā virzienā & izplatījumā, „par ko būs tas tavs stāsts, kuru tu šobrīd raksti? Tu vari man atbildēt vienā vārdā – PAR KO? Par ko tas būs, a?!”

— Gan Eizenšteins, gan, atvainojiet, Sīmanis

Kristīne Želve —
Sīmaņa filmā fakti, anekdotes un atmiņas, urbānās leģendas un vēsturiskie notikumi guļas viens uz otra un saplūst, radot jaunas versijas un subversijas par Eizenšteina un Berlina dzīvi pēc Rīgas.