Marija Assereckova — visi autora ieraksti

— Vai tev ir vara pār savu ķermeni?

Marija Assereckova —
Lai olšūnu ziedošana un pārējie ar pašas ķermeni saistītie sievietes lēmumi patiešām būtu brīvās gribas, nevis nabadzības un atkarības nosacīti, ir jārada nevis aizliegumi, bet iespējas, tostarp arī ekonomiskas.

— Postkoloniālisms – literatūrpētniecības nervozā ievirze

Marija Assereckova —
Krievijas impērijas attiecības ar savu tautu un ar pakļautajām tautām nepārprotami bija stiprā un vājo attiecības, taču vai tās var apzīmēt ar terminiem „koloniālisms” un „postkoloniālisms”?

— Otrais ēdiens – literatūra

Marija Assereckova —
Ir jāatrodas ļoti priviliģētās pozīcijās, lai ticētu tam, ka rakstīšanai un lasīšanai nav nosacījumu; proza pārraida idejas, tā lieto valodu utilitāri. Vai lasīšana, kas pieprasa no cilvēka noteiktu intelektuālo piepūli, var būt bēgšana?

— Divdesmitā gadsimta atbalss

Marija Assereckova —
Sartrs cīnījās pret Eiropas civilizācijas aroganci, kas paredz, ka citiem spēlētājiem ir jāspēj iet līdzi privileģētajiem, neskatoties uz to, ka sākuma pozīcijas ir nevienlīdzīgas, un, ja pārējie nespēj to darīt, tad viņi ir jāpasludina par politiski un intelektuāli atpalikušiem.

— Kā marksisti lasa grāmatas un ko viņi par tām domā

Marija Assereckova —
Runājot par literatūru, marksisti drīzāk analizē nevis pašu tekstu, bet attiecības starp lasītāju un autoru kā literatūras ražotāju un patērētāju.

— Par tiesībām uz divdomību

Marija Assereckova —
Tas varbūt ir asākais filmas dzēliens – parādīt, ka arī vīrieša un sievietes pāris var būt tik tālu no tradicionālajiem uzskatiem, cik vien iespējams.

— Kam pieder pilsēta?

Marija Assereckova —
Gan "Miera ielas hipsteri", gan "Partybomzis" ir simptomātiski – abas kopienas ir iespējamas, pateicoties vieniem un tiem pašiem nosacījumiem – sociālajai hierarhijai, nevienlīdzības kultam, mazāk veiksmīgo indivīdu un grupu kaunināšanai, bet pats svarīgākais ir izlikšanās, ka tas viss ir vienkārši spēle, amizanta izrāde.