Raivis Bičevskis — visi autora ieraksti

— Multum, non multa

Raivis Bičevskis —
Mēs vēlējāmies dabūt no filozofa nelielu apliecinājumu tam, ka esam brīvi, taču viņš ir sagrāvis mūsu vēlmju brīvību kā ilūziju un iemetis mūs brīvībā, par kuru neesam sapņojuši, bet gan drīzāk ar baismām nojautuši un no tās bēguši.

— Šopenhauera galaktikā. Glosas un teksti darba „Pasaule kā griba un priekšstats” divsimtgades sakarībā

Raivis Bičevskis —
Šopenhauers reiz par filozofiju teicis: „Filozofija ir Alpu pāreja, uz kuru ved tikai stāva, akmeņaina un ērkšķaina taka.”

— Filozofu monstrozitāte un politiskais hiperboliskums

Raivis Bičevskis —
Kā runāt par filozofu monstrozitāti un kā filozofiem pašiem ar to apieties, lūk, tāds ir jautājums.

— Priekšvārds filozofijai. Glosa par filozofu un publikas attiecībām

Raivis Bičevskis —
Modernitātes filozofiskie teksti kā priekšvārdi šobrīd ir postvēstures scenāriji.

— Heidegera pusē

Raivis Bičevskis —
Vakara saule spilgti izgaismo klostera ēkas lejā, uz brīdi paliekam stāvam un noraugāmies ainavā. Atpakaļceļā saruna ievirzās par bērniem. Kāda būs viņu nākotne? Kādi „eiropieši” viņi būs?

— Filozofija kā krīzes epifenomens (2. daļa)

Raivis Bičevskis —
Tas, ko mēs no „Melnajām burtnīcām” vēl uzsvērti varam saprast, ir, ka Heidegers savu filozofiju ir sapratis politiski, taču ne šaurā nozīmē: viņš ir gribējis būt filozofs dižā stilā kā Platons, kurš ir domājis visu no viena, tas ir, gan ideju mācību, gan ideālo valsti, gan dvēseles mācību.

— Filozofija kā krīzes epifenomens (1. daļa)

Raivis Bičevskis —
Es domāju, ka īsti filozofi ir tie, kas spējīgi uz vienkāršām un bīstamām domām; tās var būt bīstamas arī savā politnekorektumā. Ja filozofija sāks ķemmēt savas domas, vadoties pēc politkorektuma, tad tā visdrīzāk ir jau pavisam kas cits, nevis filozofija.

— Pasaule – Nāve – Pārņemtība

Raivis Bičevskis —
Akmens guļ uz ceļa un skar zemi. Taču šī skaršana nav tā, kuru jūt ķirzaka, guļot uz akmens saulē. Un ķirzakas veids skart akmeni saulē nav tas pats kā veids, kurā kāds cilvēks skar otru, pieskaras otram, noglauda otram galvu.

— „…un atklātos valodas noslēpums”

Raivis Bičevskis —
Georgs Trākls velta Novalisam dzejoli, Hermans Hese viņu apbrīno, Tomass Manns citē, Roberts Mūzils atrod viņā eksaktu mistiķi.