Papildlaiks

 

ArtValionis

Foto: no personīgā arhīva

 

Artūrs Vaļonis (Artūras Valionis) dzimis 1973. gadā Druskiņinkos. No 1973. līdz 1991. gadam dzīvojis Kauņām, pēc tam pārcēlies uz Viļņu. Studējis socioloģiju Viļņas Universitātē un Centrāleiropas Universitātē Varšavā. 2003. gadā Polijas Zinātņu Akadēmijā aizstāvējis doktora disertāciju sociālajās zinātnēs. Vaļonim līdz šim iznākuši četri dzejoļu krājumi: Lidojot nepaliek pēdas (2003), Apmēram trīs (2012), Vairāk gaismas mūsu vārtos (2014) un No notīm (kamermūzika vientuļai balsij) (2015). Vaļoņa dzeja atdzejota angļu, zviedru, poļu, latviešu, latgaliešu, maķedoniešu, katalāņu, slovēņu, vācu un franču valodā.

Atdzejotāja

 

Disonanse

Kosmologi un kosmetologi
uz maiņām
pētīja Visuma seju.

ar gadiem sirdis
apauga taukiem.

todien kumosiem sniga.
Bet garāmgājēju lūpas
bija cieši aizvērtas.

 

Papildlaiks

futbolists un futboliste
pavasarīgā parkā
uz mākslīgā seguma

skūpstīsies tikai vienreiz
un tik, cik pieliks tiesnesis

 

Revolūcija

Pilsēta vēl guļ.
Nekādas aizsardzības.
Vilciens ieņem staciju.
Stari savā kontrolē
pārņem tiltus, atplēš
elektrības stabus.
Teorija teic, vēl
vajag atrast telegrāfu.
Nav telegrāfa, likvidēts,
arī saka diennakts
informācijas līnija
un saplēš teoriju.

 

Pašvaldība

ja es būtu Viļņas
mērs

pavēlētu
atbildīgām personām
nodrošināt
melnu kaķu
pārkrāsošanu

savādāk skraida
tagad pats redzēju
bezatbildīgi pāri
ceļam
pilsētniekiem
jau no paša pirmdienas
rīta

 

Vesels saprāts

Diemžēl pret vēju nepapūtīsi…

Domāja vējš, pūzdams
Uz otru pusi

 

Dziesmu svētki

Izsviedām no dziesmām vārdus.
Dungojām.
Izsvītrojām arī notis.
Klusējām.

 

Alfa un omega

Pārgāja Rubikonu,
caur Augeja staļļiem
atgriezās mājās, jau krietni pēc
pusnakts, klusumā:
kā par spīti, Sīzifa darba
diena bija saīsināta.

Neviens nesagaidīja,
tikai grēkāzis,
grauzdams
strīdus ābolu,
ar Medūzas skatienu
melanholiski vēroja|
regulāru Ikara lidojumu.

Pasmaidīja par
tādu skatu,
pakasīja āzim
Ahileja papēdi,
tas apmierināts
kaut ko noņurdēja
Ēzopa valodā.

Paskatījās pa logu
iekšā: vakarā
labi nosvinējuši
Pirra uzvaru
Prokrusta gultā
gulēja jau citi.

Pagalmā Prometeja ugunī
sameta atnestas
Danaju dāvanas,
priekšnamā atvēris
Pandoras lādi,
izvilka Damokla zobenu,
noslaucīja putekļus,
iegāja istabā.

vēlreiz apskatīja guļošos.
Atvēzējās, ar pēkšņu cirtienu
pārcirta Ariadnes pavedienus,
nosvieda zobenu.

Noliecās, paņēma
nocirstos pavedienus,
cik tilpa saujā.

Aizvērdams durvis
aiz sevis
ar Nemesas roku
spēcīgāk savilka
Gordija mezglu.

 

No lietuviešu valodas atdzejojusi Indra Brūvere-Daruliene

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri