Saliekot galvas kopā un veidojot Baltijas ceļu – ne tikai pret ārējo ienaidnieku, bet arī iestājoties par kopēju tēlu, mēs noteikti sasniegtu lielāku atpazīstamību.
intervijas

Tas ir gaisā
Kādā brīdī, kad tu raksti, ir bail pat iziet uz ielas. Tu vari pēkšņi nomirt, un tad tu neuzzināsi beigas stāstam. Un tas taču ir jāzina!

Politisko ideju vēsture kā māksla
Saprotot savulaik notikušo, mēs varētu pie pašreizējo politisko, ekonomisko, sociālo un ar kultūru saistīto lēmumu „galda” dzirdēt labāk informētas balsis un viedokļus.

Tik daudz grāmatu, ka pietiktu vēl ilgam laikam
Kaut kas ļoti izmainījās, kad es divpadsmit vai trīspadsmit gadu vecumā izlasīju Bulgakova „Jaunā ārsta piezīmes”.

Dzeja, kas aizslauka šaubas
Dzejolim nevajag mūziku, man vajag šo dzejoli, ja vēlos radīt dziesmu.

Protests pret interviju
Man šķiet, ka dzeja ir maņa, kas nav nepieciešami saistīta ar vārdiem – kāds to izliek mūzikā, kāds tēlotājmākslā, kāds savā dzīvē un kāds ar to vienkārši dzīvo.

Atšifrēt sevi
Es negribu neko pamācīt, es gribu atšifrēt sevi. Ir ārkārtīgi vilinoši – minēt noslēpumus, pārnestās nozīmes, simbolus un mītus.

Priecīgs prāts
Tā kā dzīve ir ļoti uztraucoša, es novērtēju iespēju noslēpties garajos stāstos gan literatūrā, gan seriālu kultūrā. Es sevi nenosodu par to, tā ir prāta atpūta.

Trešais, savējais un patstāvīgais ceļš
Mums ir šī ideja par koncentrēšanos tā fakta priekšā, ka paralēli citam tuvojamies beigām. Un cilvēcīgi ir tieši aizslīdēt no šīs koncentrēšanās – šī nenovēršamā apziņas došanās tālāk.