— Balāde par skābētiem tomātiem

Serhijs Osoka —
Slikti jums palika vēlāk, kad pamazām sākās rudens un vectēvs sāka nest iekšā dzeltenīgus, zaļganus un pavisam sarkanus tomātus, kad viņš ieraduma pēc lika tos uz palodzes, lai nogatavojas.

— Forma nenovēršamajam

Ostaps Slivinskis —
Šīs pasniegtās rokas veido ķēdi, kas sniedzas cauri laikam, un labākais, ko tu vari izdarīt, ja gribēsi pateikties: centies, lai ar tevi šī ķēde nepārtrūktu.

— Pasivitāte un padošanās krievu valodas tekstūrā

Saša Dovžika —
Esmu droša, ka nākamā ukraiņu paaudze pieņems šo lingvistisko lēmumu un runās tikai ukrainiski. Tas kļūs par nacionālās drošības jautājumu.

— Dzimtā valoda: stāsts par valodas metamorfozi

Saša Dovžika —
Es tobrīd nepamanīju, ka mūsu kosmopolītisms nozīmēja vienkārši dominējošās krievu kultūras asimilēšanu, kura tik plaša un “bagātīga” bija tikai citu kultūru izlaupīšanas dēļ.

— Nezinu, kā par to runāt; nezinu, kā par to klusēt

Oļa Mihaiļuka —
Kopā mums jācenšas to visu palaist vaļā, dziedināt un atcerēties. Tas, kas notiek okupētajās teritorijās, ir ārpus jebkādām robežām – nedabisks un ļauns.

— Kararaksti 2022

Gunta Šnipke —
Kad ukraiņi būs uzvarējuši mums būs jāmazgā viņu kājas

— Trīs stāsti par krievu valodu

Katerina Babkina, Sofija Meļņikova, Darja Kalašņikova —
Cilvēki, protams, var sarunāties, kā vēlas, bet krievu valodai tagad ir slepkavu, izvarotāju, agresora valsts zīmogs.

— Pateicības runa, saņemot Hannas Ārentes balvu

Serhijs Žadans —
Svarīga ir katra balss. Svarīga ir katra elpa.

— Ceļā pie sevis

Sofija Meļņikova —
Kā turpināt dzīvot? Un kā lai sadzīvo ar patstāvīgajiem kara apstākļiem savā dvēselē, kad apkārt rit mierīga dzīve un tik maz cilvēku spēj un vēlas saprast to, kas šobrīd notiek Ukrainā?

— Ne jau vēsture radīja tevi

Jurijs Tarnavskis —
Es neesmu dzejnieks, jo mani vārdi ir rupji kā baļķi...