— Divi stāsti

Serhijs Osoka —
Diena ir skaidri sadalīta sausumā un slapjumā, karstumā un aukstumā, ilgumā un īsumā, melnumā un baltumā, skaļumā un klusumā.

— Klusā pilsēta

Oksana Maksimčuka —
kādam likās ka raķete iederas istabā ar bērniem un te nu tā ir

— Donbasa aprikozes

Ļuba Jakimčuka —
un piedod mums mūsu sagrautās pilsētas kaut arī mēs to nepiedodam mūsu ienaidniekiem

— Tauriņa dvēsele

Halina Pahutjaka —
Var dalīties vienatnē ar putnu debesīm. Tu skaties uz tām, tās – uz tevi.

— Mežā eksplodē mīna

Darja Cimbaļuka —
Ir pats sēņu laiks, un Ukrainas ziņas ir pilnas ar tādiem pašiem stāstiem, kādus dzirdēju Kijivā: Čerņihivas apgabalā gājuši bojā četri sēņotāji, divi cilvēki ievainoti divās dažādās Harkivas apgabala vietās, divi cilvēki – Zaporižjas apgabalā.

— Lūk, kāpēc vienmēr bijusi literatūra

Ujams Blekers un Halina Kruka —
Literatūra vairs nav nekāds glābšanās ceļš, drīzāk rezerves sliedes, pa kurām neviens nekur nedodas.

— Kādas krievu cietumnieces balss

Lesja Ukrainka —
Dižie dzejnieki, dižie mākslinieki! Kādu masku jūs izvēlēsities lielo svētku laikā, lai paslēptu savas pazīstamās sejas?

— Kara dienas

Olha Sviripa —
Paliekam guļam, ļaudami vasaras slapjajam, lipīgajam karstumam mūs apklusināt.

— Darīt ukrainiski

Māra Poļakova —
Ja ieraudzīsim un zināsim to milzīgo bagātību, kas bijusi šajā kultūrā, literatūrā, tad, iespējams, mums šķitīs nepieņemamāk, ka tā tiek iznīcināta.

— Kā iegūt imunitāti pret poludu?

Katrīna Rudzīte —
Vismaz lasošajai un rakstošajai sabiedrības daļai nav un nevar būt nekāda attaisnojuma dzīvot ilūzijās par realitāti vai ļauties iemidzinošiem propagandas valgiem, kas cenšas mūs pārliecināt, ka neesam briesmās.