— Nekrīti izmisumā. Vēstule zinātniekam, kura dzimtenei Krievija uzbruks nākamajai

 

Darja Cimbaļuka (Darya Tsymbalyuk) ir jaunākās paaudzes ukraiņu zinātniece. Darja raksta, pēta un zīmē. Viņas darbos saskaras humanitārās vides zinātnes, mākslinieciskā izpēte, feministiskās un dekoloniālās metodoloģijas. 2021. gadā Darja ieguva doktora grādu Sentendrūsas Universitātē Skotijā.  Pašlaik viņa strādā pie grāmatas par Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz vidi. Vairāk par Darjas darbiem var uzzināt vietnē daryatsymbalyuk.com.

2023. gada decembra sākumā Filadelfijā notika Slāvu, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju asociācijas konference, kas ir lielākais ikgadējais ar reģionu saistītais notikums humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Darja konferences plenārsesijā nolasīja savu vēstuli zinātniekam, kura dzimtenei Krievija uzbruks nākamajai. 

Tulkotāja

 

dārgais draugs un kolēģi zinātniek,

Krievija ir iebrukusi tavā dzimtenē, tāpat kā 2014. gadā iebruka manā
kad 2022. gadā Krievija savu karu eskalēja līdz pilna apmēra iebrukumam Ukrainā,
es sāku savu karjeras ceļu kā zinātniece
es tev rakstu šo vēstuli
par turpmākajām epistemiskajām trajektorijām, ar kurām tev nāksies saskarties
šajā nebeidzamajā tavā pirmajā pilna mēroga iebrukuma gadā

kad raķetes trāpīs tavā dzimtajā pilsētā,
tu pamodīsies pasaulē, kas pēkšņi būs atklājusi tavu dzimteni
akadēmiskajā laukā, kurā allaž esi juties neiederīgs, pēkšņi radīsies asa interese par tavu dzimteni
institūcijas, kuras iepriekš tev atteica
un uzskatīja, ka tavas pētniecības intereses ir pārāk šauras
un nebūtiskas plašākā kontekstā,
pēkšņi sāks aicināt tevi uzstāties pasākumos, kas veltīti tavai dzimtajai zemei
tu pieņemsi šos soļus
beidzot pēc tik ilgiem marginalizācijas gadiem tu jutīsies sadzirdēts
tu izmantosi ikvienu iespēju kliegt, runāt
karš tev iekrāsos visu
un viss kļūs par dzīvības vai nāves jautājumu, ne mazāk
stipendija kļūs par eksistenciālu jautājumu

atceries, ka tas neattiecas uz visiem,
un viņi tev to maigi atgādinās
viņi pieminēs “objektivitāti” un “akadēmisko stingrību”
ja tu iebilsti
viņi tev aiz muguras teiks: “pārāk traumēts”
pārāk traumēts, lai būtu kārtīgs zinātnieks
viņi centīsies tev atrast drošu vietu sistēmā
šī drošā vieta būs “personīgais stāsts”
dažreiz viņiem būs nepieciešams, lai tu nāc un runā
no šīs “personīgās telpas” saskaņā ar viņu noteikumiem
sadaļā “vietējās balsis”

bet tev vienmēr viņiem ir jāatgādina,
ka tu esi zinātnieks,
ka tavi centieni ir epistemiski,
jo zināšanas nav bezķermeniskas
zināšanas neeksistē ārpus dzīves kaisles
izmanto tev doto telpu, lai runātu,
jo tas nebūs uz ilgu laiku
šī telpa nebūs tava mūžīgi

akadēmiskās aprindas runās par dekolonizāciju
tās par to runās visu laiku
bet, izņemot dažus,
tās nerunās par tavu tēvu, brāļiem, māsām, draugiem,
par tiem, kuri ir aukstajās tranšejās, par dekolonizāciju caur deokupāciju
tas nebūs gana epistemiski, lai par to runātu

tu iegūsi jaunus kolēģus, jaunus draugus
tos, kuri tevi atbalstīs
tos, kuri kopā ar tevi cīnīsies par pārmaiņām
bet dažu labie nodomi
nenozīmē reālu iespēju pārdalīt materiālos resursus
risināt nevienlīdzību zināšanu radīšanā
izdzīvošanas nevienlīdzību
tavu izdzīvošanu
tavas tautas izdzīvošanu

institūcijas tev teiks: mēs nevaram vākt līdzekļus militārām vajadzībām
mēs nevaram vākt līdzekļus nekam
bet mēs varam sarīkot dzejas vakaru
labi, tu teiksi
tu mēģināsi darīt abas šīs lietas
popularizēt zināšanas institucionāli un sūtīt ziedojumus personīgi
tev neapmierinās autoru iekļaušanu mācību programmās
tu mēģināsi rīkoties
centīsies apturēt vardarbību uz vietas
tu skriesi desmit virzienos vienlaicīgi
mēģināsi rast jēgu
mēģināsi izdzīvot
tas tevi izsmels

pārmaiņas akadēmiskajā vidē sākumā tev šķitīs aizraujošas
visi šie pasākumi, paziņojumi un pat stipendijas!
būs tik daudz stipendiju, lai atbalstītu zinātniekus no tavas dzimtenes
tu vēl nekad nebūsi redzējis tik daudz tavas dzimtenes zinātnieku pasaules lielākajās universitātēs
lielākajās konferencēs
pat ar galvenajiem referātiem!
tu ticēsi: šeit mēs īstenojam pārmaiņas
zināšanas nekad vairs nebūs tādas kā agrāk
tava dzimtene darbosies, pretestības adrenalīna vadīta
un arī tu nevarēsi atļauties krist izmisumā
izmisums nozīmē nāvi

tajā brīdī
neaizmirsti, ka redzēt tavas dzimtenes zinātniekus visās lielākajās universitātēs ir baisa privilēģija
nāves apdvesta privilēģija, par kuru tavas dzimtenes cilvēki maksā ar savu dzīvību
un, jā, tā ir privilēģija
jo akadēmisko aprindu dāsnums neattiecas uz visām masu slepkavībām pasaulē
pat ne uz visām masu slepkavībām tavā reģionā
atceries, cik daudzām citām tautām netiek piešķirta šī baisā uzmanība?

tu no visas sirds ticēsi pārmaiņām
tāpat kā tava dzimtene tic savai brīvībai
galu galā akadēmiskās institūcijas ieguldīja tik daudz pūļu, lai tevi dabūtu šurp,
lai dabūtu šurp citus, redzi, šie ir uzskatāmi rezultāti!
atceries, ka nevari atļauties izmisumu
un tu kļūsi par pārmaiņām
tu organizēsi seminārus, publiskās programmas
tu ticēsi, ka vari likt cilvēkiem saprast
tev tikai jārada platforma, kur viņi var mācīties
tāpēc tu organizēsi
tu centīsies aizpildīt plaisu
un tu uzstāsies arī citos pasākumos
nepārtraukti
tev būs kolēģu atbalsts
to, kurus šausmina vardarbība
to, kuri domā par epistemisko atbildību
taču arī pamanīsi,
ka citi kolēģi vai nu klusē, vai jūtas neērti
tavā klātbūtnē,
vai abējādi.
tu viņiem atgādini par karu
šo neglīto lietu
šo nepatīkamo traucēkli

tevis rīkotajos pasākumos
tu pamanīsi vienus un tos pašu jautājumus
tos par rusofobiju
tos par Puškina atcelšanu
tu brīnīsies, kāpēc cilvēki uzskata, ka šie ir vissteidzamākie jautājumi
laikā, kad tu katru dienu pamosties ar ziņām par nāvi, nāvi, nāvi, nāvi

pamazām tu pamanīsi,
ka tiec dēvēts par histērisku
tālab, ka runā par akadēmisko atbildību
par naivu
nespējīgu saskatīt pozitīvās pārmaiņas, dekolonizācijas rezultātus
tā viņi centīsies tevi apklusināt
neņemt vērā tavu kritiku

karš turpināsies
jo Krievija neapstāsies
jo tas, ko zināja ukraiņi, sīrieši, gruzīni, čečeni un citi, bija taisnība.
tur, mājās, viss un visi taps izsmelti
tu būsi izsmelts
tev būs jāatrod veids, kā uzturēt savu epistemisko cīņu,
kā turpināt atbalstīt tos, kas dzīvo karā
tu meklēsi darbu
bet gandrīz visas akadēmiskās darbavietas būs vai nu par krievu, vai – labākajā gadījumā – krievvalodīgo vidi
iestādes mainās lēni, tev teiks
esi pacietīgs, tev teiks
mēs darām labāko, ko varam, tev teiks
mēs tevi atvedām šurp, tev teiks
tev jāskatās no gaišās puses, tev teiks

visi akadēmiskie pasākumi, uz kuriem tu dosies, būs par dekolonizāciju
visi dekolonizēs
bet karavīri tranšejās turpinās mirt katru dienu
tavu draugu pilsētas joprojām būs okupētas
akadēmiskās darbavietas par valodām un kultūrām, kas nav krievu valoda un kultūra, joprojām būs retums
būs grūti samierināt šīs divas pasaules,
izlikties, ka dzīve turpinās,
zinot, ka pasaules gals jau ir noticis
kā tu vari turpināt šādi dzīvot?
kā visi var vienkārši turpināt dzīvot?

kamēr tu būsi izmisumā,
citi pārkvalificēsies par tavas dzimtenes ekspertiem vienas nakts laikā
viņi iegūs stipendijas un uzsāks pētniecības projektus
tā būs jauna akadēmiskā zelta bedre
tu būsi jauna akadēmiskā zelta bedre
nevis kā zinātnieks, bet kā pētījuma objekts
tu jutīsies apmulsis
tu mēģināsi paust bažas,
bet tiksi uzskatīts par nepateicīgu,
par negribošu sadarboties
atceries, ka viņi vienmēr liks tev domāt, ka problēma ir tevī

karš pakāpeniski tiks normalizēts
krievu okupācija tiks normalizēta
tāpat kā Gruzijas okupācija tika normalizēta
vai kāds to šodien vispār atceras?
cilvēki sāks veikt pētījumus par Krievijas okupētajām teritorijām
atceries? objektivitāte, akadēmiskā kritika, nianses
nekas personisks, nekas politisks
tikai augstākie zinātnes standarti

sāks parādīties
pētījumi par krievu zinātnieku,
par Krievijas zinātnes marginalizāciju
beigsies īstermiņa stipendijas
kolēģus no tavas dzimtenes citu pēc cita pārņems tumsa
nabadzības tumsa, izdzīvošanas tumsa, kara tumsa
jo karš tiks normalizēts
kad tavas tautas, tavas dzimtenes spēki tiks izsmelti,
izdzīvošana paņems visus tavus resursus
viņi tevi iedzīs stūrī
pāršķirs lapu
dekolonizācija beigusies
atgriešanās pie status quo
līdz nākamajām slepkavībām

 

No angļu valodas tulkojusi Una Bergmane