— Rāmīšu mozaīka

Ieva Mežaka —
Šķietami sīks notikums var pavērst “kārtību” atpakaļ “dabiskajā”. Ciklā cilvēks izaug, izkāpjot no akača, piedzīvojot lauku sētas ikdienu un nonākot elektronikas piepildītā lielpilsētā.

— Sirreālā soneta dramaturģija

Ivars Šteinbergs —
Taču, pateicoties tam, ka autors izvēlējies izvairīties no pierastas valodas, tā vietā radot savu unikālo rakstību, šīs grāmatas saturs pārsniedz piesaisti laikmetam un ir attiecināms arī uz jebkuru situāciju, kurā saskaramies ar tumsonību, šaubām, nāvi, brutālu diskrimināciju.

— Slapjais sapnis par Egilu Levitu

Kārlis Vērdiņš —
Ja visa Levita agrākā dzīve interpretējama kā brīnumpasaka, kuras ietvaros norisinājusies gan Egila nobriešana, gan Latvijas valstiskuma atjaunošana un nostiprināšana, tad beigu galā brīžiem iezīmējas viņa apjukums, dezorientācija, atkarība no citu pūlēm.

— Noliekties

Ilva Skulte —
Lai arī dzejniece vairākos dzejoļos patiešām izmanto vārdu “kalps” – tas līdzās daudziem citiem vārdiem šajā grāmatā norāda uz kaut ko līdzīgu pozai, izteiksmei vai žestam, ar kuru viņa dara lasītājam zināmu savu kalpošanu un ieklausīšanos.

— Bērna kara patiesība

Vita Zelče —
Aleksijevičas radītā bērnu kara pieredzes stāstu kolāža vēsta par Padomju Savienību – valsti, kas nepildīja nekā no solītā.