— Recenzija par Tvērumu

Haralds Matulis —
Domājot par “Tvēruma” lomu Latvijas kultūrtelpā, redzu to vispirms kā avangardisku, eksperimentālu projektu.

— Rāmīšu mozaīka

Ieva Mežaka —
Šķietami sīks notikums var pavērst “kārtību” atpakaļ “dabiskajā”. Ciklā cilvēks izaug, izkāpjot no akača, piedzīvojot lauku sētas ikdienu un nonākot elektronikas piepildītā lielpilsētā.

— Gaišzilā pils

Andrejs Vīksna —
Viņš raksta par notikumiem, kurus citi kaunētos stāstīt pat tuviem draugiem, un caur šo grēku izsūdzēšanu lasītājam Bargais top tīrs, un, uzklausot Bargā grēksūdzi, tīrs top arī lasītājs.

— Sirreālā soneta dramaturģija

Ivars Šteinbergs —
Taču, pateicoties tam, ka autors izvēlējies izvairīties no pierastas valodas, tā vietā radot savu unikālo rakstību, šīs grāmatas saturs pārsniedz piesaisti laikmetam un ir attiecināms arī uz jebkuru situāciju, kurā saskaramies ar tumsonību, šaubām, nāvi, brutālu diskrimināciju.

— Dodiet vietu

Elīna Vendija Rībena —
Valdošā un bieži vien nomācošā sajūta šajos dzejoļos ir tiecība atsvabināties, samierināties, distancēties un “palaist”.

— Slapjais sapnis par Egilu Levitu

Kārlis Vērdiņš —
Ja visa Levita agrākā dzīve interpretējama kā brīnumpasaka, kuras ietvaros norisinājusies gan Egila nobriešana, gan Latvijas valstiskuma atjaunošana un nostiprināšana, tad beigu galā brīžiem iezīmējas viņa apjukums, dezorientācija, atkarība no citu pūlēm.

— Vidējās īstenības ritmā

Zanda Gūtmane —
Ilzes Jansones romāns, protams, nav biogrāfija, taču pietuvošanos Ilzes Šķipsnas iespējamajai iekšējai pasaulei, viņas pasaules uztverei, rakstības veidam un tā īpašajam ritmam esam saņēmuši.

— Noliekties

Ilva Skulte —
Lai arī dzejniece vairākos dzejoļos patiešām izmanto vārdu “kalps” – tas līdzās daudziem citiem vārdiem šajā grāmatā norāda uz kaut ko līdzīgu pozai, izteiksmei vai žestam, ar kuru viņa dara lasītājam zināmu savu kalpošanu un ieklausīšanos.

— Atmiņu pētniecība kā terapija

Toms Babincevs —
Taču var arī iebilst pret klusēšanu, ja reiz neizstāstītu traumu pārstrāde draud dažādās formās atbalsoties līdzcilvēkos, pēcnācējos.

— Bērna kara patiesība

Vita Zelče —
Aleksijevičas radītā bērnu kara pieredzes stāstu kolāža vēsta par Padomju Savienību – valsti, kas nepildīja nekā no solītā.