— Sastapšanās ar procesu

Rūdis Bebrišs —
Šī daudzveidība ir labs atgādinājums, ka uz mākslu raudzīties var ļoti dažādi, un tāpat var iet atšķirīgus ceļus, tiecoties to saprast.

— Kara raksts

Ilva Skulte —
Viņa it kā mēģina izskaust šo kulturāli sakņoto “sentimentālismu” sevī, savā dzejā pārkāpt vēsturiski iestrādāto un vispārpieņemto sentimentālo, kulturālo, cilvēcisko traktējumu kā kaitīgu un slimu tieši tādēļ, ka dabai tas uzspiež objekta lomu un atņem iespēju šādā nozīmē naivi izpausties.

— Mīts, ziepene vai nejēdzība

Jūlija Dibovska —
Autoram ir bijis tik daudz ko stāstīt un likt savā varonī, ka brīžiem nepaliek skaidrs, kāpēc bija vajadzīgs žanra “jumts”.

— Ko es nozagšu no Arta Ostupa jaunās grāmatas

Ivars Šteinbergs —
Šī ir grāmata, kas ne tikai ievelk pagātnes tekstu mūsdienās, bet arī rada augsni nākotnes dzejai.

— Eksistences šizofrēniskās atlūzas

Katrīna Rudzīte —
Bākules-Veiras krājums lasītājam piedāvā notikumu un laika esenci fragmentos, mirklīgās eksistences katarsēs.

— Vai jaunais franču vilnis?

Iveta Šimkus —
Vai franču kultūrai, literatūrai ir idejas, kā to atcerēties, kā pārvērst nāvējošo egocentrismu par jaunu eidemoniju, kurā laime netiek vienādota ar baudu un kurā atklājas esamību sargājoša, nevis iznīcinoša gudrība?

— Dzimtesapzinības slazdā

Elīna Kokareviča —
Feminisma laikmets Latvijā ir tieši tagad.

— Apdullušais diriģents

Jūlija Dibovska —
Šis ir romāns par to, ko nozīmē rakstīt šādus romānus, bet vienlaikus “māksla nevar un nedrīkst būt atgremošana”.

— Sum_Recenzija*

Rūdis Bebrišs —
Vien ar faktu, ka vairāki Latvijas mākslinieki savos vizuālajos darbos izmantojuši tekstus, turklāt pietiekami dažādi atkarībā no laika perioda, nepietiek pilnvērtīga pavediena izveidei.

— Esamības koncentrāts

Zanda Gūtmane —
“Sarunas ar Sīko” kā jebkurš koncentrāts, tīrā veidā patērēts, sākotnēji var šķist pārāk mazs, lai to pilnvērtīgi izjustu, vai pārāk intensīvs, lai izbaudītu.