— Kam vajadzīgs valodisks apskāviens?

Sofija Anna Kozlova —
Viņš droši vien nav ģēnijs, bet ne jau ģēnijs mums ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs skolotājs, kas mācītu sarunāties maigi. Un Finns Skorderuds ir tieši šāds skolotājs.

— Nepārprast un nejaukt kategorijas

Raimonds Ķirķis —
Kad visapkārt kūsā jaunā sirsnība, vienkāršība un grēksūdze, Kuks izvēlas nevis izlietot valodu kā līdzekli, bet gan apgūt kā mērķi.

— Piecas maizes un divas zivis

Ilva Skulte —
Aiz skaidrām, brīžam pat klišejiskām patiesībām un iebildumiem pastāvošajām varas attiecībām un dzimšu diskursiem, Ingas Gailes dzejā uztaustāma īsta kaisle – tā ir, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, mūsu postpatiesības laikmeta vērtīgākā valūta.

— Balss un atbalss

Guntis Berelis —
Jebkurš lasītājs, visviens, piederīgs rakstnieku cunftei vai ne, ir arī līdzradītājs. Katram savs Kamī, katram sava Lindgrēna ar Karlsonu piedevām.

— Kaila dzeja salst

Ivars Šteinbergs —
“Suursnas” pantiem sveša ir ironija vai stilizācija, tie paredzēti drīzāk kā atkailināšanās un sava emocionālā stāvokļa izziņa.

— Hibrīdromāns

Ilze Jansone —
“Grosvaldi” laikam gan ir unikālas formas romāns latviešu literatūras vēsturē – hibrīds, kurā avotu citāti miksēti ar autores tekstu, veikli atdarinot gan tālaika izteiksmes veidu, gan dokumentālo varoņu pasaules uzskatu un skatpunktus.

— Lielais māneklis Laiks

Zanda Gūtmane —
Kā izrādās, nākotnes kalšanai nepietiek ar gatavību iet arvien uz priekšu, ir vajadzīga arī skaidra saprašana un cits, ne tikai sava laika, mērs.

— Igauņi patiesībā ir mežs. Kādas tāsenieces komentārs

Jūlija Dibovska —
Reiz sabirzīs ne tikai tāsenieces un kocenieki (varbūt jau uzreiz pēc šī teksta beigām), bet ar mūžību saplūdīs arī labākie no “īstajiem cilvēkiem”, ieaugot stāsta biežņā līdz nepazīšanai.

— Recenzija par Tvērumu

Haralds Matulis —
Domājot par “Tvēruma” lomu Latvijas kultūrtelpā, redzu to vispirms kā avangardisku, eksperimentālu projektu.

— Rāmīšu mozaīka

Ieva Mežaka —
Šķietami sīks notikums var pavērst “kārtību” atpakaļ “dabiskajā”. Ciklā cilvēks izaug, izkāpjot no akača, piedzīvojot lauku sētas ikdienu un nonākot elektronikas piepildītā lielpilsētā.