— Esi mana giljotīna

Bārbala Simsone —
Ķermeniskais netiek izslēgts, jo viss, kas notiek ar ķermeni, notiek arī ar garu – fiziskās attiecības kā intimitātes kulminācija var būt tuvības augstākais punkts un var būt arī tās pilnīgs noliegums.

— Un kāpēc ne? Var arī tā

Ilze Jansone —
No vienas puses, gribas gari novilkt “Kaut kāda taisnība tur ir”, no otras – nedaudz satraucoša ir apziņa, ka kāds cits varētu iekliegties: “Beidzot kāds pasaka visu, kā ir!”

— Kad iemantota “augšas redze”

Zanda Gūtmane —
Ikstena apliecina, ka ir rakstnieces pilnbriedā – laikā, kad iespējams uzrakstīt epifānisku vēstījumu.

— Nepareizi nolasīta zāļu recepte

Jūlija Dibovska —
Ir tikai divi iespējamie veidi, kā lietot Einfelda teksta “zāles”, – vai nu viss jāizdzer uzreiz, nomirstot līdz ar tekstu, vai arī jālieto pavisam mazās devās kā inde.

— Kustība pa apli un līniju

Ilva Skulte —
Iespējams, tieši apsēstība ar realitāti ir tas, kas Daniila Harmsa daiļradi padara aktuālu mūsdienās.

— Patriarhāta pagātnes ēnā

Madara Linna Ēvalde —
Kāpēc saistībā ar radošām sievietēm bieži vien tiek uzsvērta arī viņu sadzīviskā un mātes loma, bet, rakstot par mākslinieku vīrieti, tas tiek pieminēts reti?

— Kopdarbs portreta radīšanā

Zanda Gūtmane —
Lasītāja uzdevums – līdzdarboties un veidot savas Ezeriņa portreta šķautnes.

— Multum, non multa

Raivis Bičevskis —
Mēs vēlējāmies dabūt no filozofa nelielu apliecinājumu tam, ka esam brīvi, taču viņš ir sagrāvis mūsu vēlmju brīvību kā ilūziju un iemetis mūs brīvībā, par kuru neesam sapņojuši, bet gan drīzāk ar baismām nojautuši un no tās bēguši.

— Grāmatai cauri tek strauts

Andrejs Vīksna —
Ja varētu šim tekstam uzstādīt medicīnisku diagnozi, es teiktu, ka tas cieš no uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma.

— Tulkojums šai saulei

Ivars Šteinbergs —
Sen-Seņkova “notikumos” galvenie varoņi ir viņa asredzīgi veidotie tropi.