Vai mums ir kopīgas debesis?

 Zanda Gūtmane

Grāmata „Livonijas debesis” ir spilgts piemērs tam, ka paši rakstnieki kopā ar tulkotājiem, jūtot iekšēju sadarbības nepieciešamību, vislabāk var iedvest dzīvību Baltijas literārajā telpā.

Apspēlēt likteni

Andrejs Vīksna

Krājumu var lasīt, arī nemeklējot atrisinājumu vai loģiku, bet gan ar labvēlīgu ziņkārību izstaigājot Joņeva radīto labirintu un priecājoties par detaļām, kas savā starpā sabalsojas vai atkārtojas kā džezā.

Rudzīte un es

Raimonds Ķirķis

Rudzīte raksta, nevis apliecinot pasauli un tās sniegto pieredzi, bet gan lai to pielāgotu, pat brīžiem samierinātu ar savas apziņas īpatnībām, kas nesaraujami saistītas ar fiziskām un mentālām uztveres īpašībām.

Mammas draudzenes stāsti

Jūlija Dibovska

Kādam „Dziedošās smiltis” ir mammas draudzene, citam – cilvēks, kuram beidzot var uzticēt ilgi perētos stāstus, smalki atzīmējot arī radīšanas procesu. Varbūt tas pats vien ir.

Sauja Mandelštama pērļu

Ilmārs Šlāpins

Lai kā tā mūs censtos piemānīt ar formas vienkāršību, Mandelštama dzeja ir noslīpēta līdz maksimālai atbilstībai autora mērķim, tajā nav nekā nejauša.

Sērgas pieradināšana jeb Visas mūsu nesatikšanās

Sanita Reinsone

Džordāno personificētā sērga raisa asociācijas ar mūsu pašu tautas pasaku muļķa velnu, kurš ir neganti stiprs un nežēlīgs, tomēr bez dižām prāta dotībām un pieveicams ar pavisam vienkāršu un smieklīgu apmuļķošanu.

Kad drīz būs galā un mēs varēsim to (ne)aizmirst

Maija Rudovska

Nav jau tā, ka koronavīruss ir piegādājis vairāk laika vai mana pasaule būtu apgriezta kājām gaisā. Tomēr pastaigas, šķiet, ieguvušas gandrīz vai esenciālu nozīmi un līdz ar tām viss apkārt esošais.

Sānceļš

Ilze Jansone

Ar šķietami vienkāršas, psiholoģiskas ģimenes drāmas palīdzību viņa paver lasītāja skatienam to, ko ne katrs no mums ir gatavs un vēlas ieraudzīt, taču bez kā pamanīšanas mūsu pasaule pavisam noteikti būtu daudz, daudz plakanāka, tukšāka un bezjēdzīgāka.

Apzināti slikti pierakstīts

Anda Baklāne

Lai arī Ķirķa tekstam viegli piestiprināt dažādas birkas, kopumā sajūta, ka šis ir unikāls mākslas darbs, kas nav reducējams uz kādu konkrētu metodi vai iedvesmas avotiem.

Klibais zirgs un nāve

Ilva Skulte

Dialogi šī rakstnieka darbos vienmēr dzīvo it kā paši savu, neatkarīgu dzīvi, tie ir dinamiski, precīzi un stilistiski tīri.