Te nav ūdens, te ir tikai akmeņi

— Te nav ūdens, te ir tikai akmeņi

06/10/2026 — Gerda Čevere —
Vardarbība provocē arvien jaunu vardarbību, un no šī loka izlauzties ļauj tikai nāve.

— Mantojums, patīk vai ne

29/09/2026 — Elīna Kokareviča —
Lasītājs tiek burtiski iegrūsts vēstures griežos bez jebkādas sagatavošanas: vienu brīdi lasām par omīti un citiem radiem, nākamajā jau fiziski sevī izjūtam ebreju slepkavošanu, sieviešu un bērnu izvarošanu.

— O tempora, o mores!*

15/09/2026 — Līva Bodniece —
Kā tulkot formas un valodas ziņā vienkāršu tekstu, kura vēstījums sniedzas tālu aiz vārdu robežām?

— “Ne vēsts no izrādes…”*

08/09/2026 — Mārtiņš Mintaurs —
Tomēr dominējošā tēma krājumā ir nevis eleganti formulēti esamības paradoksi, bet kas cits: tā ir nāves klātbūtne cilvēka dzīvē.

— Brīvība, vienlīdzība, māsība!

01/09/2026 — Elīna Brasliņa —
Dibiniet bandas, kaut vai tikai tāpēc, lai izdomātu segvārdus. Es esmu Floksis.

— Par lietu dabu

25/08/2026 — Anda Baklāne —
Mencei ir raksturīgi jēgas atsegt caur intelektuālu vai metafizisku pieredzi.

— Mirušo sirēnu dziesmās klausoties

17/08/2026 — Sofija Kozlova —
Ko darīt, kad pilnīgā, Dieva un dabas pārvaldītā dārzā ienāk nāve?

— Brutāls darījums*

10/08/2026 — Vents Vīnbergs —
Kā jau viscaur šajās rindās nekautrīgi norādīts, uzskatu Franas Lasāmgrāmatu par kvīru literatūras klasiku.

— Medūzas skumju mežs

04/08/2026 — Jūlija Dibovska —
Ja senāk patriarhāli ietekmētā latviešu literatūra no tādas Ingas Gailes un viņas Medūzas skumju un smieklu apdvestas prozas būtu nobijusies, tad šobrīd Ievērojamu cilvēku dzīve būtu jāpieņem kā klasika.

— Jūtīguma vēsture

27/07/2026 — Anda Baklāne —
Rībenas dzejas diskurss ne vien turpina atklāt un pētīt jūtīgumu un tā blaknes, bet arī apliecina, ka kultūrā notiek cerības raisošs lūzums, kas vērsts uz izdzīvošanas, veseļošanās, izturības gribu.

Video