— Kara dienas

Olha Sviripa —
Paliekam guļam, ļaudami vasaras slapjajam, lipīgajam karstumam mūs apklusināt.

— Darīt ukrainiski

Māra Poļakova —
Ja ieraudzīsim un zināsim to milzīgo bagātību, kas bijusi šajā kultūrā, literatūrā, tad, iespējams, mums šķitīs nepieņemamāk, ka tā tiek iznīcināta.

— Kā iegūt imunitāti pret poludu?

Katrīna Rudzīte —
Vismaz lasošajai un rakstošajai sabiedrības daļai nav un nevar būt nekāda attaisnojuma dzīvot ilūzijās par realitāti vai ļauties iemidzinošiem propagandas valgiem, kas cenšas mūs pārliecināt, ka neesam briesmās.

— “I will survive”: uzruna latviešu lasītājam

Oksana Zabužko —
Arī es esmu ukrainiete tāpat kā Vjačeslavs Lipinskis; arī mans galvenais “kategoriskais imperatīvs”, gluži tāpat kā pirms simt gadiem, ir izdzīvošana.

— Spriedze. Pretošanās. Mīlestība. Rakstiskā versija

Ivonna Zīle, Edijs Šauers, Guntars Ceravs —
Melnā jūra, kas pēdējo divu gadu laikā bija bijusi sāpju un nāves lieciniece, tagad kļuva par Ukrainas un manas uzvaras un atveseļošanās ceļa pavadoni.

— Nekrīti izmisumā. Vēstule zinātniekam, kura dzimtenei Krievija uzbruks nākamajai

Darja Cimbaļuka —
viņi centīsies tev atrast drošu vietu sistēmā. šī drošā vieta būs “personīgais stāsts”

— Stāsts par drosmīgo lapiņu

Darja Kalašņikova —
Tagad atliek tikai satrūdēt un sniegt briedīgu augsni nākamajām paaudzēm – ne uz ko citu tas, kurš piezemējies, vairs necer.

— Kā pasaulē iekļūst gaisma

Saša Dovžika —
Krievi ir sadragājuši trauku – taču uguns, kas tajā liesmoja, tagad degs katrā no mums.

— It kā šāviņš būtu trāpījis valodā

Viktorija Ameļina —
Vienkārši tā ir kara realitāte kas izkož pieturzīmes

— Visgarākais ceļojums

Oksana Zabužko —
Tāda iracionāla, nepielūdzama, instinktīvi dzīvnieciska vajadzība briesmu stundā – doties mājās!