— Kara vārdnīca

Ostaps Slivinskis —
Kad logi ir nolīmēti ar līmlenti, lai no sprādziena neizlidotu rūtis, tie ir kā zvaigznes.

— Zem bumbām

Andrijs Krasņaščihs —
Neizdzina Putins mani no Harkivas, neizdzīs arī no valodas. Harkiva un valoda viņam nepieder.

— Ukraina izdara milzīgu pakalpojumu pārējai civilizētajai pasaulei

Olga Kotrus —
Mans sapnis ir apmeklēt visas iznīcinātās pilsētas Ukrainā – pat tad, ja tur ir palikuši vien desmit cilvēki.

— Par karu un “mirušajām” grāmatām

Andrejs Kurkovs —
Man liekas, nākotnē es vismaz savā lauku mājas bibliotēkā grāmatas pamēģināšu sašķirot pēc tā, vai autors ir “dzīvs” vai “miris”. Lai paskatītos, kas iznāks.

— tik skumjš un skaists kā atvērts logs

Inga Pizāne —
Tikai tāds cilvēks var uzsākt karu, kam nav pilnīgi nekā.

— Izslēgšanas kultūra un apšaušanas kultūra

Viktorija Amelina —
Krievu manuskripti nedeg; iespējams, tā ir taisnība. Bet ukraiņiem par to nāk tikai rūgti smiekli. Tie ir impērijas manuskripti, kas nedeg; mūsējie jau ir sadeguši.

— Par dekolonizācijas naratīviem Ukrainas kontekstā

Svitlana Biedarjeva —
Starp abām valstīm ir izveidojusies milzīga sociālā un kultūras plaisa, un pašreizējā notikumu sekas Ukrainā būs ļoti nepatīkamas, bet Krievijai tās būs liktenīgas, ja vien tās iekšējā pretestība nenovedīs to līdz attīstītākam postkoloniālajam posmam. 

— Es un mana svētā govs

Taņa Maļarčuka —
Dažus bumbierus labāk nevajag plūkt. Tie izaug tieši uz kapiem.

— Par rašismu

Igors Šuvajevs —
Rašisms ir rusizācijas un rasisma sajaukums, reaktivējot jau tapušas struktūras un mehānismus.

— It kā zeme aiz mums liesmotu

Ksenija Harčenko —
Tas ir tā, it kā zeme aiz mums liesmotu. Mēs braucām pa ceļiem, ko izrakņājušas kāpurķēdes, redzējām neskaitāmus kontrolpunktus, neskaitāmus karavīrus. Un katru reizi es dēlam teicu, ka tie vīrieši ir ļoti labi, jo viņi mūs sargā, un ka mēs uzvarēsim.