Runa 2025. gada 17. decembrī, saņemot Jurija Ševeļova balvu

— Runa 2025. gada 17. decembrī, saņemot Jurija Ševeļova balvu

Arturs Droņs —
Lai šodien literatūra pateicas un godina.

— kā var zināt, ka esi ukrainiete?

Katerina Mihaļicina —
viņi mostas no rīta. un uzreiz jautā par mājām.

— Brīvība. Iespējams, vispirms brīvība

Andrijs Ļubka —
Mēs Ukrainā jokojam, ka šobrīd ir bailīgi iet gulēt, jo tad Tramps mostas.

— Karš noārda valodu līdz skeletam

Ostaps Slivinskis —
Es domāju, ka šis karš – neatkarīgi no tā, ko saka jaunā ASV administrācija, – tupināsies ilgi, vairāk vai mazāk intensīvi.

— Segvārds Ījabam. Fragmenti

Oleksandrs Miheds —
Kara valoda – vārdi, ar kuriem atvadās.

— Karš no aizmugures puses

Andrijs Ļubka —
Tāpēc, dārgie kontinenta kaimiņi, neesiet orientālisti – aizsargājiet sevi!

— Melnās saules gaismā

Spoks —
mēs mīlam un mirstam, jo mums ir jāmirst

— Divi stāsti

Serhijs Osoka —
Diena ir skaidri sadalīta sausumā un slapjumā, karstumā un aukstumā, ilgumā un īsumā, melnumā un baltumā, skaļumā un klusumā.

— Klusā pilsēta

Oksana Maksimčuka —
kādam likās ka raķete iederas istabā ar bērniem un te nu tā ir

— Donbasa aprikozes

Ļuba Jakimčuka —
un piedod mums mūsu sagrautās pilsētas kaut arī mēs to nepiedodam mūsu ienaidniekiem

Video

—

Punctum iesaka

On Ecotrauma

Sniegi