Rišarda Kapuščiņska noklīdušās avis

— Rišarda Kapuščiņska noklīdušās avis

03/08/2026 — Viktorija Ameļina —
Taču, aizbraucot no Čerņihivas, es domāju par to, ka neviena institūcija nenodrošinās taisnīgu tiesu tādiem ukraiņiem kā Mikola. Vai Virai un man. Mēs varam vienīgi stāstīt stāstus.

— Runa 2025. gada 17. decembrī, saņemot Jurija Ševeļova balvu

12/01/2026 — Arturs Droņs —
Lai šodien literatūra pateicas un godina.

— kā var zināt, ka esi ukrainiete?

26/09/2025 — Katerina Mihaļicina —
viņi mostas no rīta. un uzreiz jautā par mājām.

— Brīvība. Iespējams, vispirms brīvība

07/04/2025 — Andrijs Ļubka —
Mēs Ukrainā jokojam, ka šobrīd ir bailīgi iet gulēt, jo tad Tramps mostas.

— Karš noārda valodu līdz skeletam

17/03/2025 — Ostaps Slivinskis —
Es domāju, ka šis karš – neatkarīgi no tā, ko saka jaunā ASV administrācija, – tupināsies ilgi, vairāk vai mazāk intensīvi.

— Segvārds Ījabam. Fragmenti

02/03/2025 — Oleksandrs Miheds —
Kara valoda – vārdi, ar kuriem atvadās.

— Karš no aizmugures puses

28/02/2025 — Andrijs Ļubka —
Tāpēc, dārgie kontinenta kaimiņi, neesiet orientālisti – aizsargājiet sevi!

— Melnās saules gaismā

25/10/2024 — Spoks —
mēs mīlam un mirstam, jo mums ir jāmirst

— Divi stāsti

04/09/2024 — Serhijs Osoka —
Diena ir skaidri sadalīta sausumā un slapjumā, karstumā un aukstumā, ilgumā un īsumā, melnumā un baltumā, skaļumā un klusumā.

— Klusā pilsēta

09/08/2024 — Oksana Maksimčuka —
kādam likās ka raķete iederas istabā ar bērniem un te nu tā ir

Video