punctum

literatūra

— Es raušos pie jums

Roberts Vilsons —
jaunās bikses der kā uzlietas

literatūra

— Benitas mistērijas

Dainis Deigelis —
Putekļi savās vietās. Krēsli savās eksistenciālajās pozīcijās. Pat gaisma krita tā, it kā nekas pasaulē nebūtu apšaubāms.

kritika

— No Kuibiševas līdz rozā kūciņām

Jūlija Dibovska —
Inga Žolude izdara daudz, lai pats ceļš uz izpratni būtu piesātināts un ne vienmēr ērts, brīžiem pat kritiski vērtējams. Bet vai tad ģimenes temats allaž neparedz nelielas neērtības un mīlīgus apgrūtinājumus?

intervijas

— Godīgums pret materiālu

Justīne Vernera, Māra Poļakova —
Jā, mūsu laiks ir tur.

literatūra

— pa sirds līniju

Greisa Rozīte —
tu auļo bez iemauktiem vīnes valša ritmā

raksti

— Ceļojuma piezīmes

Elīna Kokareviča —
Taču, tā kā ir sniegs un sals, tumšajos vakaros var izklaidēties, vērojot ziemeļblāzmu, kas mirgo acu priekšā, atliek tikai pacelt…

kritika

— Par visu to

Andrejs Vīksna —
Kristensena ir dievišķā iekustinātāja, viņa ar knipi uzsit pa pieri valodas fraktālim, kas ievārdisko Lielo sprādzienu, Visuma tapšanu, kur valoda…

kritika

— Tas ir Rubinšteins

Anna Auziņa —
Gan citētās valodas driskas, gan pašsacerētie pantiņi šķiet bezpersoniski, bet arī raksturo konkrētu laikmetu.

intervijas

— Antoloģijas anatomija

Guntars Godiņš —
Ir ļoti svarīgi spēt… noformulēt šo laiku.

literatūra

— Pēdējais vārds

Pēters Huhels —
Vai tās ir vārnas, kas lēnām tuvojas tevi saplosīt?

literatūra

— Es piedodu Annai

Sanita Rībena —
Bet es saprotu, tas viss man ir pārbaudījums, lai es mācītos būt labāks cilvēks. Lai paceltos tam pāri, lai piedotu…