literatūra

— Augusts

Bruno Šulcs —
Tā mēs ar māti ceļojām pa abām saulainajām tirgus laukuma pusēm, vadīdami savas salauztās ēnas pa visiem namiem kā taustiņiem.

kritika

— Par lietu dabu

Anda Baklāne —
Mencei ir raksturīgi jēgas atsegt caur intelektuālu vai metafizisku pieredzi.

intervijas

— Neprāta struktūras

the vacuum cleaner —
Realitātē ir daudz lielāka varbūtība, ka kaitējumu izdarīs veselais, nevis trakais, tāpēc es par to īsti neuztraucos.

literatūra

— Sarunas ar Gēti

Donalds Bārtelmijs —
Māksla, teica Gēte, ir četrprocentu peļņa no dzīves obligācijām.

raksti

— Neiespējamais pacients

Amija Šrinivāsana —
Patiesībā bezapziņa nekad nav pametusi skatuvi. Psihoanalīze mums vēsta, ka tieši bezapziņa ir tā, kas iekārto šo skatuvi.

kritika

— Mirušo sirēnu dziesmās klausoties

Sofija Kozlova —
Ko darīt, kad pilnīgā, Dieva un dabas pārvaldītā dārzā ienāk nāve?

literatūra

— zaru tīkls

Lote Vilma —
mēs gājām saldos sveķos salipušām rokām

literatūra

— telpu elpa

Madara Linna Ēvalde —
atskan durvju zvana “Pūt, vējiņi!” kā prelūdija draugu un mīlētāju saietam

raksti

— Vēstule sev piecpadsmit gadu vecumā

Eva Vežnaveca —
Cildenam cilvēkam ir vieglāk izdzīvot.

kritika

— Brutāls darījums*

Vents Vīnbergs —
Kā jau viscaur šajās rindās nekautrīgi norādīts, uzskatu Franas Lasāmgrāmatu par kvīru literatūras klasiku.

literatūra

— Dzejoļi Olafiņam

Aleksandrs Barons —
Jo neviens cits šeit tā nemīl kost, plēst un gāzt

literatūra

— Sieviete no ezera

Sandra de Vivjē —
Tramvaja klaboņa papildina sarunu troksni, un viss nonāk pie manis caur nepārliecinošu un čerkstošu skaļruni. Es vairs neraudu, es vairs…