raksti

— They, hen, hän… viš? Nebinārā dzimte latviešu valodā

Ieva Raudsepa —
Nav skaidrs, kāpēc būtu jāizvairās no valodā ierakstīto dzimumlomu un dzimtes konotāciju pārvērtēšanas, – ņemot vērā, ka valodnieki regulāri izskata jautājumus par “kvadrātkodiem”, Islandes nosaukuma pareizrakstību latviešu valodā un citām līdzīgām parādībām.

kritika

— Esi mana giljotīna

Bārbala Simsone —
Ķermeniskais netiek izslēgts, jo viss, kas notiek ar ķermeni, notiek arī ar garu – fiziskās attiecības kā intimitātes kulminācija var būt tuvības augstākais punkts un var būt arī tās pilnīgs noliegums.

raksti

— Starp violetu un zaļu

Zane Zajančkauska —
Vēstīt par slimību, nē, drīzāk vēstīt no slimības, turklāt tā, ka to var klausīties, – tas ir kas tāds, ko mēs, dzīvie – veselie un slimie –, sagaidām, bet nav neviena pienākums mums to sniegt.

literatūra

— Un latvieši ar pirkstu norādīja uz mani

Jozeps Veselovs, Trīna Paja, Miks Čaškins —
tas bija tik sen, tas bija dziļā, siltā, mitrā pirtī, kad mēs vēl bijām bērni, visi mēs – miljons un…

literatūra

— Teksti par neko. IV

Semjuels Bekets —
Reizēm šķiet – vajag, lai būtu vārdi bez stāsta, stāsts nav obligāts, tikai dzīve, lūk, mana vaina, viena no manām…

raksti

— Sākumā bija uzvārds

Ivars Šteinbergs —
Jebkurā gadījumā – manī iesēdās doma, ka par šo cilvēku kaut kas ir jāuzraksta.

kritika

— Un kāpēc ne? Var arī tā

Ilze Jansone —
No vienas puses, gribas gari novilkt “Kaut kāda taisnība tur ir”, no otras – nedaudz satraucoša ir apziņa, ka kāds…

kritika

— Kad iemantota “augšas redze”

Zanda Gūtmane —
Ikstena apliecina, ka ir rakstnieces pilnbriedā – laikā, kad iespējams uzrakstīt epifānisku vēstījumu.

literatūra

— Elēģija manai mātei

Anna Auziņa —
Es negribu viņai zvanīt, kaut gan vēlāk to nožēlošu.

literatūra

— Maza auguma cilvēks

Rolands Virks —
Par laimi, drīz atbrauca milicija, visus pamatīgi piekāva, savāca zelta podu un aizbrauca.

raksti

— Ko māca lielie pandēmiju romāni

Orhans Pamuks —
Līdzīgi kā ļaunums, arī mēris vienmēr tēlots kā tāds, kas nācis no ārienes.

raksti

— Vaļuka kolonizēšana

Inga Surgunte —
It kā neatceļamā nepieciešamība “iekļaut” Valentina Lukaševiča dzeju latviešu jeb kopnacionālās valodas literatūrā līdz šim ir nospiedoši gūlusies pār visiem…