Literatūra un kultūra
literatūra
— Manas dzimtas sievietes
Kristīna Ehina — Vējš noliec pļavu uz kreiso pusi un galotnes pieliec pie zemes
— Banāni Ņujorkā
Gunars Saliņš — Sniegs, ābelēs šorīt guļ un dvašo sniegs, valgs kā mīlētāja augums sviedros –
kritika
— Vai nogalēt Komandoru?
Māra Ulme — Skatot Murakami grāmatas kā izstādes, šajos gleznu kopumos katrreiz ir redzami daudzi lieliski darbi, taču tiem līdzās ir daži salīdzinoši apšaubāmi veikumi, bez skaidras norādes, kāpēc tie tur ir.
— V. Stāsts no cikla “Rēgi”
Elīna Kokareviča — Toreiz Irmai patika skatīties uz Alīdu. Tagad ne. Alīdas vairs nebija.
— Mākslīgās elles
Jānis Taurens — Tātad ikdienas darba notrulināti cilvēki spēj būt vien šīs baudas (un ciešanu) amatieri, īsteni opijs kā modernās metropoles flâneur atribūts…
— Svešinieks mazpilsētā
Liāna Ivete Beņķe — No dzīvesprieka līdz drāmai – "Stikla Strenči" ir subjektīva oda fotogrāfijas medijam konkrētā laikā un vietā.
— Un Viņš radīja sievieti…
Zanda Gūtmane — Šie stāsti izraisa pārsteigumu, smieklus, dusmas, aizkaitinājumu, rezignāciju, nepatiku, melanholiju un, iespējams, vēl citas cilvēciskas reakcijas.
intervijas
— Tulkošana kā rakstīšanas forma
Margerita Karbonaro — Reizēm esmu vienkārši profesionāle, kas mēģina paveikt savu darbu pēc iespējas labāk, citreiz teksts manī izraisa emocionālu vai lingvistisku pārdzīvojumu.
raksti
— Kritiķa balsi meklējot
Santa Hirša — Nav vienas shēmas labas kritikas rakstīšanai, taču zinot, ko un kāpēc mākslas darbs dara, ir iespējams atrast savu “kritiķa balsi”
— Un es jūtos kā neviens…
Ramona Indriksone — “Mēs varētu aizbraukt uz kalniem,” viņš pēkšņi piedāvāja Terēzei. Tartu Doma kalnā, Krusta kalnā Lietuvā, varbūt tepat Dēliņkalnā?
— Arhitektūra un slimība
Jānis Taurens — Vai tas nozīmētu, ka arhitektūras slimība ir iedzimta, hroniska un neatkarīga no politiskās iekārtas un ekonomiskās sistēmas?
— Pieturzīmes
Teodors V. Adorno — Neviens valodas elements nav tik muzikāls kā pieturzīmes.
—
Punctum iesaka