— Dārzs

Inga Gaile —
Mana sajūta par sievietēm, kuras apsūdzētas neticamos, absurdos noziegumos, no kurām atzīšanās izspīdzināta, maucot nagus, dedzinot viņas ar karstu dzelzi, sitot viņas, līdz atzīstas, un atzinušās sadedzina, visam ciematam, visai mazpilsētai skatoties un elsojot orgasmiskā izelpā.

— Vivārijs

Mārja Pertna —
šajā ainavā man nav ne atspulga, ne ēnas. es nezinu no kurienes nāku. šis stikla nams nav manas mājas tikai mākslīga vieta un slieksnis.

— Tikšanās

Andris Alps —
Tas nekas, ka sieviete neizskatījās pārāk glīta. Tā būs pat vienkāršāk pierunāt viņu darīt to, ko Teodors vēlēsies.

— Varbūt izrakt caurumu debesīs

Leonīds Aronzons —
Klīst pa debesīm tik jauki, balsī lasot Aronzonu!

— Jūlija karš

Rabī Alameddīns —
Ar labo roku, kā ik vakaru paradis, viņš bija pievilcis sev klāt māti – es par to vienmēr domāju kā par “laulāto apskāvienu” –, un māte vērās pretī tādā apbrīnā, it kā ikkatrs viņa vārds izripotu līdzīgi pērlei.

— Tekstu rīšanas tipiskākās kļūdas

Einārs Pelšs —
Istabā lido maiga ziedu smarža. Kā neredzams taurenis.

— sapnī redzēju tevi āksta cepurē

Madara Gruntmane —
saslimušas sirsniņas šūpojas novembra vējā slēpjos izlietnē un pūšu burbuļus no trauku mazgājamā līdzekļa

— Bezcerīgi kā dzīve Krievijā

Dmitrijs Kuzmins —
inteliģence bērē savus mirušos, raksta atklātās vēstules, gatavojas 2024. gada vēlēšanām

— Ledus laikmets

Ēva Parka —
Vilciens stāvēja stacijā, lai kaut kad brauktu atpakaļ uz pilsētu un vestu šoreiz jau tukšos apgaismotos vagonus garām tumsā izgaisušajam karjeram.

— Kas iemeta mani šai tumsā?

Henriks Radausks —
Šalc vientuļas liepas naktī bez krastiem. Jauno mēnesi aizseguši ir tavi mati.