— Heislerismu smeķis

Ivars Šteinbergs —
Heislera metaforas ir novecojušas kā vīns, jo mūsdienās paradoksalitāte vai neparasti salīdzinājumi vairs latviešu literatūrā neskan sarežģīti.

— Steidzamākais jautājums

Anda Baklāne —
Šķiet, jauna kompromisa panākšana starp konservatīviem un progresīviem uzskatiem ilgtermiņā ir ne vien iespējama, bet arī neizbēgama.

— Lūk, Nīče!

Igors Šuvajevs —
Varbūt Nīčes darbi par meliem un vēsturi var vedināt pārdomāt arī pašmāju vēsturi, tajā samelsto un atstāties no māžošanās un dievekļu pielūgšanas.

— Grāmatu izdošana kā literārais žanrs

Roberto Kalaso —
Svarīgi bija uzturēt pie dzīvības virkni žestu: turpināt strādāt ar šiem taisnstūra priekšmetiem no papīra, šķirstīt tos, sakārtot, runāt par tiem, lasīt tos pārtraukumos starp darīšanām, visbeidzot, dot tos citiem.

— “Nezinu, vai vispār ir brīdis, kad nerakstu.” Par Paulu Bankovski

Guntis Berelis —
Man nenāk prātā neviens cits autors, kurš tik ļoti būtu dzīvojis ar un caur saviem tekstiem.

— Kā slimot kinofilmā

Viktors Freibergs —
Cerības reizēm mijas ar bailēm, depresiju nomaina dzīves dziņa, bet vārdi nevar izteikt to, kā jūtamies, kad nonākam pie durvīm, aiz kurām ir tikai tumsa un tukšums.

— Kam mums literārie žurnāli, ja ir instagrams?

Ilmārs Šlāpins —
Pasaules literāro žurnālu pieredze liecina, ka tie joprojām atrod savu vietu un ceļu pie lasītāja arī apstākļos, kad interneta grāmatu veikali, e-grāmatu formāti un tekstu datubāzes piedāvā tūlītēju un visaptverošu informācijas pieejamību.

— Sūkļu mantojums

Inga Surgunte —
Kā jebkura mantojuma – lokāla, reģionāla vai vispasaules – arī sūkļu mantojuma nozīme mainās atkarībā no katras jaunas tagadnes un tās vajadzībām.

— Melnbaltuma laiks

Reins Rauds —
Ir vajadzīgs tāds sabiedrības kā veseluma funkcionēšanas modelis, kas atbalsta sabiedrību kā veselumu, visā tās pretrunīgumā.

— Kritiķa balsi meklējot

Santa Hirša —
Nav vienas shēmas labas kritikas rakstīšanai, taču zinot, ko un kāpēc mākslas darbs dara, ir iespējams atrast savu “kritiķa balsi”