— Ceļojuma piezīmes

Elīna Kokareviča —
Taču, tā kā ir sniegs un sals, tumšajos vakaros var izklaidēties, vērojot ziemeļblāzmu, kas mirgo acu priekšā, atliek tikai pacelt galvu uz augšu vai – kā manā gadījumā – atvērt viesnīcas numuriņā aizkarus.

— Dzejoļa istabā ieejot

Ingmāra Balode —
Gar namu, izrādās, reiz tomēr stiepusies ietve, kas, pār bruģi uzlejot asfaltu, laikam palikusi zem jaunlaicības kārtas.

— Kāpēc derētu mākslu ņemt nopietni?

Ilva Skulte —
Mākslas spēks nav obligāti brutāls (lai arī var tāds būt, jo ir pieredzēts, ka masu auditorija satriekta raud vai demolē vilcienus).

— KOKS: dzīvot līdz ar koku – skaldīt, būvēt, elpot un iesakņoties

Anne Sauka —
Domājot koku, priekšplānā nonāk nenoteiktība – dižkoks un brikete – kas gan tiem ir kopīgs, un kā tos bez pretrunām savienot mūsu pasaules ainā?

— Runa 2025. gada 17. decembrī, saņemot Jurija Ševeļova balvu

Arturs Droņs —
Lai šodien literatūra pateicas un godina.

— Damsīt brīvai pa pļavu. Veltījums Norai

O. Z. —
Viņa iet brīva un piepildīta, tuvāk, vēl tuvāk gaismai, un meža ceļš aiz viņas pārtop siltā, mirguļojošā valodas upē.

— Mākslīgais intelekts digitālajās humanitārajās zinātnēs: 2025. gada redzējums

Anda Baklāne —
Materiāla automatizēta apstrāde noteikti neaizstāj lasīšanu, taču ļauj izgūt noteikta veida informāciju – informācijas sloksnes, ekstraktus un struktūru apveidus, kas reprezentēti dažādas līknēs, zarojumus, tīklos un kartēs.

— ŪDENS: Cilvēka un ūdeņu mijattiecības un situēta domāšana

Anne Sauka —
Ūdeņi plūst caur mākslas un literatūras simboliskajām formām, tiklab kā pēcpadomju māju aprūsējušajām caurulēm.

— Mākslīgā analīze?

Leslijs Čapmans —
Patiesais apdraudējums ir tas, ka cilvēki arvien vairāk sāk līdzināties MI.

— Bezrūpīgā identitāšu dzēšana, un kā tai pretoties

Elīna Kokareviča —
Pieauguši cilvēki ar augstāko izglītību, doktora grādu, akadēmisko karjeru norāda, ka nespēj izdomāt un iemācīties jaunas lietas, tāpēc vieglāk, no vienas puses, ir skaļi nostāties pret un bezrūpīgi izdzēst no valodas identitātes, kuras, par spīti tam, ir pastāvējušas un turpinās pastāvēt, bet, no otras, sūkstīties par to, ka valoda iznīkst.