— Tumsā uzšķilti sērkociņi

05/10/2026 — Juhans Hellerma —
Tā vietā, lai uzskatītu pasauli par objektu, ar kuru var manipulēt, patiesa saskarsme var notikt tikai tad, ja ļaujam mūs skart un aizkustināt.

— Dzejas dienu sēnes

23/09/2026 — Sintija Sudmale —
Otrklasniecei tas bija liels gods – skandēt Tautas dzejnieka vārsmas. Turklāt šī iespēja tika izcīnīta sīvā konkurencē ar Andrīti un Ivariņu.

— Ja nu starpstāvoklis ir pamatstāvoklis?

21/09/2026 — Alenka Zupančiča —
Tas, kas beidzas, nav vienkārši konkrēts ģeopolitiskais sakārtojums, bet gan simboliskās koordinātas, kas lika šim sakārtojumam šķist dabiskam un pašsaprotamam.

— 2016. gada kalendārs un poēma “Apziņa”

13/09/2026 — Anna Auziņa —
Vēlāk sapratu, ka poēma ir mēģinājums parādīt daudzbalsību un kakofoniju manā galvā.

— Kas ir “īsts”? Svena Kuzmina romānu “Hohma” un “Dizažio” lasījums groteskā reālisma perspektīvā

09/09/2026 — Ilze Jansone —
Kuzmina groteskais reālisms apstiprina realitātes redzējumu, kurā nozīme nav ne fiksēta, ne hierarhiski strukturēta, bet tiek nepārtraukti radīta valodas, ķermeniskuma un kultūras iztēles mijiedarbībā.

— Īstenības mītiskošana

31/08/2026 — Bruno Šulcs —
Dzeja – tas ir jēgas īssavienojums starp vārdiem, pēkšņa pirmatnējo mītu atdzimšana.

— Neiespējamais pacients

18/08/2026 — Amija Šrinivāsana —
Patiesībā bezapziņa nekad nav pametusi skatuvi. Psihoanalīze mums vēsta, ka tieši bezapziņa ir tā, kas iekārto šo skatuvi.

— Vēstule sev piecpadsmit gadu vecumā

11/08/2026 — Eva Vežnaveca —
Cildenam cilvēkam ir vieglāk izdzīvot.

— Redzēt pilsētu: reālisma izmantotie paņēmieni pilsētu un svešu vietu tēlojumā 19. gs. vidū un otrajā pusē

05/08/2026 — Ginta Pērle-Sīle —
Bet kā pastāstīt cilvēkam par svešo – to, ko viņš nekad nav redzējis, piedzīvojis? Kā cilvēkam, kura pieredzi veido lauku sēta, pastāstīt par to, kā ir būt pilsētniekam?

— Rišarda Kapuščiņska noklīdušās avis

03/08/2026 — Viktorija Ameļina —
Taču, aizbraucot no Čerņihivas, es domāju par to, ka neviena institūcija nenodrošinās taisnīgu tiesu tādiem ukraiņiem kā Mikola. Vai Virai un man. Mēs varam vienīgi stāstīt stāstus.