— Neiespējamais pacients

18/08/2026 — Amija Šrinivāsana —
Patiesībā bezapziņa nekad nav pametusi skatuvi. Psihoanalīze mums vēsta, ka tieši bezapziņa ir tā, kas iekārto šo skatuvi.

— Vēstule sev piecpadsmit gadu vecumā

11/08/2026 — Eva Vežnaveca —
Cildenam cilvēkam ir vieglāk izdzīvot.

— Redzēt pilsētu: reālisma izmantotie paņēmieni pilsētu un svešu vietu tēlojumā 19. gs. vidū un otrajā pusē

05/08/2026 — Ginta Pērle-Sīle —
Bet kā pastāstīt cilvēkam par svešo – to, ko viņš nekad nav redzējis, piedzīvojis? Kā cilvēkam, kura pieredzi veido lauku sēta, pastāstīt par to, kā ir būt pilsētniekam?

— Rišarda Kapuščiņska noklīdušās avis

03/08/2026 — Viktorija Ameļina —
Taču, aizbraucot no Čerņihivas, es domāju par to, ka neviena institūcija nenodrošinās taisnīgu tiesu tādiem ukraiņiem kā Mikola. Vai Virai un man. Mēs varam vienīgi stāstīt stāstus.

— Dzejolis, kurā dzīvo māja

22/07/2026 — Sintija Kampāne-Štelmahere —
Svētceļnieks ir ikviens cilvēks savā lineārajā laikā, mūžā, kuru veido gan grūtības un nolemtība, gan mīlestība.

— Kur slēpās reālisms padomju laika prozā?

01/07/2026 — Zanda Gūtmane —
Tie literārie darbi, kuri, tāpat kā cilvēki, balansējuši uz robežas starp sadzīvošanu ar režīmu un individuālas radošās brīvības nepieciešamību, mūsdienās mēdz būt izslēgti no pētnieciskā skatpunkta, balstoties pārliecībā, ka iedziļināšanās tajos ir lieka laika tērēšana.

— Skaņas iekšējais slānis

15/06/2026 — Liens Bins —
Reiz tev šķita, ka tā ir paša laika uzcelta distance – pāri gadsimtiem izstiepts, neiespējami plats slieksnis.

— Kad apgaismība satiek reālismu

10/06/2026 — Pauls Daija —
Kas agrāk būtu interpretēts kā “grēks”, tagad kļūst par “reālismu”.

— Ielu fotogrāfija kā flanērisma forma

28/05/2026 — Zaiga Pleiko —
Flanērisma un ielu fotogrāfijas krustpunktā divas šķietami ikdienišķas uzvedības – staigāšana un skatīšanās – ir galvenie performatīvie akti, caur kuriem dažādas identitātes šķautnes tiek izspēlētas pilsētvidē.

— Mīlas dziesma burtam O

26/05/2026 — Kārlis Vērdiņš —
Tā nu Ohola un Oholiba brīvā formā ceļoja cauri laikam un telpai – ja pirmajās cikla daļās es lielā mērā pārstāstu Bībeles saturu, tad tālākās jau ļauju vaļu fantāzijai.