— Man bija tas gods!

Aija Jurjāne —
Varu tikai vāji iztēloties, kāda izskatīšos es pati blakām Prezidentei uz fotogrāfijas, ko, jādomā, drīz saņemšu. Tās jau būs jaunas šausmas. Vismaz ne Prezidentes albumā.

— Biblihigianse jeb Kādas grāmatas stāsts

Nikolā Ozano —
Ik vārds titullapā, šķiet, ticis rūpīgi svērts, un to, iespējams, ietekmējusi spriedze starp pretējiem, dažādiem, varbūt pat likuma diktētiem apsvērumiem.

— Skujenieka koki

Artis Ostups —
Skujenieka cilvēks nevar nošķirt sevi no Mordvijas vides, un šis savijums definē viņa traumatisko pieredzi.

— Latviešu Klaivu Steiplzu Lūisu meklējot

Ilze Jansone —
Lai arī reliģija latviešu romānistus palaikam tomēr ir ieinteresējusi, atšķirībā no Klaiva Steiplza Lūisa mēs jūtamies drošāk, ja teoloģiju paturam ieslēgtu baznīcā, nevis ļaujam tai brīvi klejot pa literatūru.

— Laicena kunga ātruma izjūta

Artis Ostups —
Salīdzinot ar citiem modernisma autoriem, Laicenam ātrums ir vairāk jēdzienisks.

— Baltkrievija un baismās karadraudzes rēgi

Andrejs Hadanovičs —
Kādēļ baltkrievu valoda tiek diskriminēta, marginalizēta un galu galā iznīcināta vēl niknāk nekā padomju laikos – un tas notiek valstī, kuru pagaidām vēl sauc par Baltkrieviju?

— No rakstības līdz uzvednēm: mākslīgais intelekts kā laikmeta gara mašīna

Boriss Groiss —
Rakstnieks, šis industrializētās pasaules pēdējais amatnieks, nu pieredz, kā viņa darbs noslīkst mašīnradītu tekstu okeānā.

— Baltais putns

Džons Bergers —
Dzīve pilsētā vienmēr ir veicinājusi sentimentālu dabas uztveri. Ar dabu tiek domāts dārzs vai skats pa logu, vai vieta brīvībai.

— Kara dienas

Olha Sviripa —
Paliekam guļam, ļaudami vasaras slapjajam, lipīgajam karstumam mūs apklusināt.

— Ņikita

Oksana Ščura —
Ņikita vispār ir nadzīgs puisietis. Tāds, zināt, spējīgs un brašs, stomatoloģiski baltiem zobiem, kupliem matiem. Glītu cekulu. Ģērbies nemainīgi melnā.