Foto: Edgars Rubenis
Mantiņu atvilktne
bebītis klusi sēž sētiņā
gaida kad pie viņa pienāks
bebītis raksta dzejoļus
vēro sava mīļā reakcijas
bebītis uztaisa ēst
bebītis saņem balvas
bebītis ieliek mazgāties veļu
bebītim saraustīts miegs
mazā meitenīte nokrīt pa kāpnēm
pirmoreiz tas visus satrauc
otrreiz vairs nesatrauc
visbeidzot tas viņus sadusmo
mazā meitenīte griež sev rokā
un nesaka
mazā meitenīte vēlreiz
vēlreiz nesaka
kad mazā meitenīte tomēr
viņi neko nesaka
mazā meitenīte sakņupusi
uz grīdas bet negriež
viņa pastāsta savam mīļajam
bet negriež
tā notiek vēlreiz un vēlreiz
mazā meitenīte apņēmusies negriezt
nekrist pa kāpnēm un nedzēst pret ādu
tomēr vienreiz viņa sit sev pa seju
citreiz mazā meitenīte atkal sit
šoreiz arī mazliet asiņu
izspiežas uz sāļajiem vaigiem
bebītis atkal raud un mīļajam
tas ir galīgi apnicis
viņš nesaprot kas vainas bebītim
kas atkal uznācis par ko
tik šausmīgi jāpārdzīvo
mazajai meitenītei atkal ir kauns
viņa negribēja sadusmot
un bebītis atkal klusi
sēž sētiņā
zīmē un krāso raksta un gaida
varbūt jau drīz kāds atnāks
Garāmgājējputni
gārnis pavērsis knābi melodijas virzienā
onkulītis naģenē tam spēlē klarneti
atspiedies pret ozola stumbru
nelielā birzī parciņā rietumeiropā
onkulītis nosēdies lapu kaudzē
un spēlē
gārnim plīvo spalvas uz krūtīm
kā plāns rudens mētelis
viņš mierīgi varētu aizsmēķēt
izvilkt burtnīcu un kaut ko pierakstīt
gārnis sper dažus soļus klarnetista
virzienā un turpina recenzēt
aiz viņiem dīķī uzaust mēness
Jozefīne grozās man vēderā
Šokolāde ar piparkūkām
šokolāde ar piparkūkām
kaut kādā dzīvoklī ārzemēs
tu šeit gulēsi vēl divas naktis
skatīdamās uz grāmatu plauktiem
tu negribi nekur iet
un nevienu satikt
tu gribi mīlēt un būt mīlēta
tāpēc piezvani savam mīļotajam
pēc tam arī mammai
tad zvana matraču kompānjia
varbūt tev tiešām vajadzētu
izmantot šo piedāvājumu
viņi neiebilst pārzvanīt pēc nedēļas
tu lauz šokolādes gabaliņus
laikam jau iziesi laukā
muļķīgi tērēsi naudu
un domāsi tā notiek vienmēr
vienmēr tu ārzemēs samaksā
par kaut ko lieku
un neapskati to ko vajadzētu
nepamēģini ko tev ieteica
un gandrīz neko nenofotografē
tikai smieklīgus uzrakstus
kad tev uznāk smiekli
tu jūties kā mīlot
kaut ko nevari
un nemaz negribi savaldīt
tūlīt skan baznīcas zvani
jau atkal tevi kāds pieskatījis
no augstākā kabineta ievērojis
meitēn tie visi ir nieki
drausmīgi jauki nieki