1000000 bezmaksas kājiņu

 

Foto: no personīgā arhīva

 

Kad Viktoram Ļisinam jautāju kādas autobiogrāfiskas detaļas, ar ko iesākt šo publikāciju, viņš vienkārši atsūtīja dzejoli, kas šeit lasāms kā pirmais. Internetos, protams, atradu arī ko konkrētāku: dzimis 1992. gadā Ņižņijnovgorodā. Nominēts A. Dragomoščeno prēmijas (2014, 2016) un prēmijas Debija (2015) garajos sarakstos, saņēmis E. Turenko vārdā nosaukto balvu Ar skatu uz priekšu (2016). Savukārt par Ļisina vietu aktuālajā Krievijas dzejas ainavā lūdzu izteikties dzejniekam, kritiķim un izdevējam Dmitrijam Kuzminam, par ko viņam milzīgs paldies.

Arvis Viguls

 

Pirms trijiem četriem gadiem ielauzies jaunajā krievu dzejā, kas lielākoties svārstījās starp sociālā protesta izmisumu un padziļinātu komplicētas valodas introspekciju, Viktors Ļisins atstāja ārkārtīgi svaigu iespaidu: viņa dzejoļos visā pilnībā triumfēja karnevāla stihija, neskaitāmi personāži (lielākoties no dzīvnieku pasaules) negausīgi nodevās visdažādākām šaubīgām un absurdām praksēm, izkliedējot un uzņemoties uz sevi paša subjekta trauksmi (pēc senās folkloras buramvārdu shēmas: „Sunīšam lai sāp, kaķīšam lai sāp, bet bērniņam lai dzīst”). Kā īstā vēsturiskā karnevālā bija gan smieklīgi, gan baisi. Neapstājies pie tā, pēdējā laikā Ļisins nonācis pie pretējas operācijas, apkopodams neskaitāmas karnevāliskas maskas vienā personāžā, kas nes paša autora vārdu. Personāžs sanācis izteiktā Rablē garā, neietilpdams paša miesā, un apbrīnojami brīvs kā no sociālā, tā no metafiziskā. Ko ar šo laimi lai iesāk tālāk – nesaprot, kā izskatās, neviens, ieskaitot autoru pašu, un tas ir burvīgi, jo mūsdienu dzejai pietrūkst tieši neparedzamības.

Dmitrijs Kuzmins

 

***

Šis dzejolis ir vizītkarte
Literatūras vietnei vai žurnālam
Šis dzejolis mani prezentē kā
Dzejnieku un daudz ko par mani paskaidro

Šis dzejolis nomira no vēža uz
Manām rokām sirmiem matiem dzejolis mans
Ar audzējiem bez pretsāpju līdzekļiem nomira
Tas arī viss es to saucu par Innu

 

***

Ķēve skatās porno video
Ar ķēves un cilvēka piedalīšanos
Ciemā tumši šalko kļavas
Nevienam nav jāzina
Jātrāpa ar nagu lai nodzēstu vēsturi 
Galvenais nenopūdelēt lai nenospiestu dalīties 
Fermeris neguļ viņš arī ir tiešsaistē 
Viņš ir draugos savai ķēvei 
Kļavas šalko sienāži čīgā 
Ķēvei pornenē kājās garās zeķes 
Fermeris pamana jaunu publikāciju uz savas 
Ķēves sienas atkal tās debilās receptes 
Uz nakti lamājas viņš un iziet oflainā 
Ķēve visu vēl reizi pārbauda un aizmieg 
Sapnī redz vīrieti ar lielām uzacīm 
Ar lielām šalcošām uzacīm

 

***

Cūka izmetās pa logu 
Tāpēc ka mīlēja tāpēc ka dzīvoja 
Sivēntiņš nomira no vēža 
Kamdēļ pameti mani suns tāds 
Jautāja mirušajam sivēntiņam cūka 
Aizkars atbildēja mammu tas ne es 
Cūka piedzērās un izmetās ārā 
Slapja rozā sliede uz asfalta 
Viņu var saprast un viņu var mīlēt 
Nekad to neizmetiet no prāta 
Pašnāvniekus neapstāv taču 
Viss dzīvais apstāv visu dzīvo
Tādēļ ka dzīvo saprotat?
Sētnieks aizslauka rozā sliedi 
Atkal viņam piespēlējuši cūku 
Kristus-sivēntiņš skrien 
Ar asiņainām naglām
Saka es jūs vienalga
Mīlu

 

***

Es esmu 
Daņila Davidova 
mīlestības liecinieks 

Jau ar to vien var attaisnot mūsu laiku.

 

***

Kad tu drāzies ar Valentīnu tu 
drāzies arī ar viņa mammu vecmammu un 
dzejoļu krājumu Vēlais rudens.
Turklāt dominēšanā priekšroku gūst
Vēlais rudens.

 

***

Reizēm viņa gultā tik skaļi kliedza
ka viņš nespēdams pretoties 
uzvilka skolas formu un 
stādamies kaktā lūdza piedošanu
mūsu Kungam Jēzum Kristum kā viņam
to bija mācījusi Ņina Jakovļevna kas pasniedza
angļu valodu, informātiku,
dabas zinības un jaunāko vēsturi

 

***

Seksa laikā lai viņš ilgāk nebeigtu 
Viņa pateica ka viņam vēderā ir milzīga cērme 
Taču tā vietā viņš aukstasinīgi palūkojās uz
Viņu kā rūpnīcas caurules raugās uz strādnieku līķiem
Un Adidas somā savācis cērmi izgāja ārā, vasarā.

 

No cikla Cieminieki

 

***

Ciemā dzīvoja pusaudzis kurš domāja
ka ir vabole viņam nesa klāt spoguli 
rādīja dzimšanas apliecību
ģimenē pat atgriezās tēvs 
tavs tēvs nav vabole paskaties viņam teica
strādāja psihologi no maskavas izraēlas
piesauca loģiku un veselo saprātu
nāca mācītājs deputāts šamanis
bet viņš teica nē es esmu vabole un izvilka 
no krekla astoņas kājiņas un ar tām slaucīja asaras
rūgtas kā šīs ražas kartupeļi.

 

***

Meitene ar puķīti matos.
Puķīte, iepīta viņai matos, iedzīvojās
un naktī, kamēr meitene gulēja, laida saknes.
Dažādas operācijas nelīdzēja tā
izauga par jaunu līdz meitene sāpju
un ciešanu dzīta tai pateica, ka tā ir neglīta.
Tā nomira viņas kastaņbrūnajos matos,
bet pēc kāda laika tur
parādījās kapiņš un piemineklis.
Tā ir patiesība es biju ar viņu kopā kādu
laiku pat ieveidoju sev kaktusu matos
jo kaktusi nav prasīgi pret
augsni bet man ir problēmas ar ādu.

 

***

Reizēm uz ciemu atlien tārps 
tas ir diezgan šokējošs skats 
ņemot vērā tā apmērus. Tas noguļas uz 
ceļa un trinas kā kaķis saulītē
un rada nelielas zemestrīces.
Tas skumst pēc milzīgā ābola kurā 
tas dzīvojis pirms grēkā krišanas. Cieminieki tolaik
bija lieli un bija aizņemti vienīgi 
ar mīlēšanos, nevis kartupeļiem un pīlēm.

 

***

Uz ciemu nesen atbrauca mediķi 
pārbaudīt, vai iedzīvotājiem nav slimību,
vienam puisēnam iekšā atrada tārpu,
viņam patika karāties kokos kā tādam 
auglim. Bet viņa drauga plaušas bija naktstauriņš,
visa viņa ģimene sadega ugunsgrēkā. Bet man
atrada galvā domas un pret domām 
kaut ko izrakstīja. Un tagad es vienkārši pieskatu
milzīgu sniegbaltu aunu vai
jaku pēc vēlēšanās.

 

***

Vakar ciemā tika atklāta
pārsteidzošu slepkavību virkne –
kartupeļi noveda kurmjus līdz 
pašnāvībai ar stāstiem par sauli.
Tie kārās kartupeļu saknēs 
un mirušie līķīši nedēļām karājās 
zem zemes kamēr kartupeļi nenolaida luni
tiem blakus iestādītais diždadzis izrādījās esam
maskējies spiegs.
Naktī tas piekāra kartupeļiem noklausīšanās ierīces
un miegā kartupeļi izpļāpājās tie
vienmēr runāja miegā.
Presē lieta ieguva nosaukumu 
mēnessērdzīgie kartupeļi jeb mīklainā
ciema kurmju pazušana.

 

Sveiki esmu Ļisins bet šis mans Juļašs es staigāju ar lietussargu kur tev ir dzimumzīmīte tev tīk kad man ir lietussargs un sprodziņas jēriņ

 

1128

Tu ierodies naktī
Bez kājām
Un es laizu tavas čības meklēdams mēnesi

 

1129

Es atrodu tavas kājiņas makā
Portfelī apakšbiksēs no rīta darbā
Tējas krūzē datorā uz darba
Galda mēteļa kabatā zārkā
Tu staigā pa manu mēli
Liec podiņos puķes
Nenoņem kosmētiku
Tā tev ir uz mūžu Juļa

 

1130

Nedēļu nebija tevis
Un es uz palodzes izaudzēju tavu kājiņu
Ar sarkanu pedikīru un dzimumzīmīti
Uz mazā pirkstiņa
Taču tā nomira
Jo es gribēju tikai tevi

 

1131

1000000 bezmaksas kājiņu no KFC
un neviena no tām tava

 

1132

Tava kājiņa ir akla kopš dzimšanas
Un kurla ar’ es skūpstu to uz visām
Neredzīgajām actiņām tā ķiķina
Tā kutina mani ar savām uzactiņām

 

1133

Es redzēju sapnī ka tavas kājiņas
Iemīlēja
Viena otru
Un aizgāja no mums un es
Pakāros to kāzās govs liemenī

 

1134

Tu aizgāji pāri gaisam
Tavas kājiņas atstāja pēdas
Es devos tev pakaļ naktī
Kamēr govis onanēja
Ar Jaungada salūtu
Bet suņi ar mēlēm
Cēla gaisā pārtikas
Veikalu

 

1135

Kungs cik tev ir kāju
Un kādas tās ir?

 

1136

Ai cik labi uz tavām pēdiņām
Apstādīt zemi ar skūpstiem
Būt tālu no visa
Lasīt grāmatas rakstīt dzejoļus
Kļūt par ķermeņa smaržas dzejnieku
Tālu no Putina un Cēzara

 

1137

Es uzlieku gredzenus
Uz katra tava kāju pirkstiņa
Un katru noskūpstu
Un visas pasaules daļiņas mani sveic
Tomēr tās nezina ka
Es krāpju tos ar krūtīm un taviem matiem
zeltainiem kā Jeseņina pavēdere

 

1138

Kāpēc tu mani krāp ar apaviem
Labāk staigā manī naktīs

 

1139

Cik baisi kad sega
Savāc tavas kājiņas un augumu
Un mēness suņi kaut ko pīpē
Un rej par nāvi
Un pa sniegu staigā kājas-citplanētieši

 

***

Dzeguze saka Viktors
Dzeguze saka Rostislavs
Dzeguze saka Vadims
Dzeguze saka Dmitrijs
Dzeguze saka bļa fenomenāli

 

No krievu valodas atdzejojis Arvis Viguls

Dalies ar rakstu

 
 
 

Komentāri