punctum

literatūras un filozofijas žurnāls

Tulpes un kļūdas

Lote Vilma Vītiņa

25/09/2020

 

Leipciga

kustos spraigi
virs tumšas
parketa grīdas

vietā ar vēsiem
tāliem vaibstiem

projicē sienāzi
kanāls smaržo

pēc notikumiem
it kā kāds
kniebtu vaigos

zēns sēž
uz grīdas

rozā
plastmasas jakā
kustina lūpas

visapkārt dūmo lokās
satver rāmu stiklu
mūsu jaunie draugi

pārvēršas ēnās

trijos mēs ejam uz metro
zem logiem
bāl jasmīnu krūmi

šajā brīdī
man savērpjas
seja
un drēbes tik
muļķīgi izkalst

 

kļūdas

pēc lēna

brauciena
dzeltenā vilcienā

tumsā nonāku mājās
kur gaida no

rokām izmestais
porcelāns

 

***

kur lai sāku
ar tavu plecu
sānu pirkstu ausi

vilcinām laiku
mīkstiem soļiem
caurstaigājot karti
ar zaļajiem baseiniem
un milzīgo dzejnieka galvu

koka pīpe ar
šauro kaklu

vai tu mani pat nenoskūpstīsi

mēs to pataupīsim līdz brīdim
kad tas kļūs neizbēgami

 

mēs

1.

turi
pie rokas
kā lentīti

lejā ir zaļā
peldošā
promenāde

rozā dzeltenas
galvas
karafe uz
sarkanās lupatas
mazs zils zars
ielien sejā

tavi pleci
bet tavas kājas
ieaug smiltīs
augšā ir ļoti daudz
vietas

un man mugurā
mēļā kleita

 

2.

man bija
tāds sapnis

es pamostos
un mēs
guļam blakus
gaiši zilā šķirstā

 

vieta

tās šķēres ar kurām tu griez
izskatās pēc sena smaidīga
dzelzs putna
kad tu saliecies
griez papīru
var vērot tavus
īsos matus
tava galva kā
patīkams akmens

es vēlos atgriezties
tajā vietā
kur bija lēns un svarīgs laiks
un valdīja šausmas un brīnumi

kas tā ir par vietu
un kurš gan gribētu
tur atgriezties

 

sēkla

dusmas ir
strūklakas formas
zieds kas izplaukst
no sīkas
sēkliņas formas
brūces

 

briesmīgais dārzs

apgāzta kanna
pāršķelta šļūtene
notrūcis zars

no rīta atstājis
savas kurpes
pie dūņu baseina

rozā smaganas
bāli kauli
paslēpti perēkļi
pulsējošs sainītis

gumijas zābaks
samin izsalkušo
gliemezi

 

***

reizēm aizmirstu
cik ļoti mums
nebija naudas
brīvības ielā

kur no logu rāmjiem
lobījās baltas čaumalas
brokastīs tika celti
bāli matēti makaroni
kā neredzīgi tārpi
ar sāli

vannasistabas
šaušalīgo plikumu
sedzām ar neveiklu
drebošu sveču gaismu

pirms aizmigt
tikāmies oranžā virtuvē
pie šaurām palodzēm
lai vilktu dūmus
raugoties pagalma
putekļos

man bija tievs spogulis
tajā skatoties gleznoju
pašportretus
koferis galdiņa vietā
uz tā glabāju ķemmi
bet griesti bija balti
un augsti

uz čīkstošā dīvāna
es reiz raudāju
līdz seja kļuva sarkana

 

zobs

V.

mēs tikāmies
uz jumta
kad man izrāva
gudrības zobu

piepeši izvelc
no portfeļa
vai krūšu kabatas
cigarešu kārbiņu

sienas un kupoli
slapji
nelielas gaismas
sakumpis tu veries
tajā

labprāt padotu
tev spieķi

no portfeļa izvelc
divas dzejoļu grāmatas

kāpēc gan stāvēt
šajā lietū
runājot par grāmatām

mani vārdi ir šļūcoši
no vaigā iebāztā
vates pikuča
bet tavi tik zinoši
viedokļu vārdi

mēs veicam garo
marmora kāpņu
atpakaļceļu
mulsinoši ilgu
un atvadāmies
pie strūklakas

uzdāvinu tev
divus
mandarīnus

slēpju labajā rokā
asiņaino vīkšķi
nezinot kur to likt

 

atradumi

sarkanas
matainas aļģes

brūnas plakanas
konkrētas aļģes

sastindzis bēšs
krabis bez kājām

izskalots zars – putns
izskalots zars – bumerangs

kārkls ar ko aiztikt
galvu

līdakas galva
ko labāk neaiztikt

bet dzeltenie
cukurainie akmentiņi
nebija

vērojām kā dažādās
vietās vienlaicīgi
gāžas ūdens
no augšas
iekšā jūrā

 

***

1.

šajā vietā
tev virsū rej suņi
un gulbji šņāc
kad gribi upmalā
paraudāt

 

2.

koku kolonnas
vaidoši švīksti
gulbim pārlidojot
upi

kāds atkārto
kustības aiz žoga
oranžā ietvarā
otrpus
cietajam tīklam

lēveros niedru salmiņi
sūcas ūdens
piedurknē

soļojot garām
šiem tumšajiem torņiem
piespiesties kārklam

zēni lēkā pa
tukšiem cilindriem
izmētā rupjus vārdus
gar piekrasti
kā izēstus konfekšu papīrus

atkārtoju kustības
bet gaisma ir katrreiz cita
un gulbji vienmēr
grib ēst

 

tulpes

tulpes elso
dzeltenas lūpas
dzeltenas mīkstas
skropstas
dzelteni lukturi
es tev atdodu
savas potītes ceļus
un mēli
tur kur saskaras
mūsu vēderi
es redzēju
tulpes
tulpes
tulpes
upe
melone
mute
lūpas
laipas
lupīnas
plūkt
noplūkt mēli
noplūkt lukturi
noplūkt plūmi
atdot visas savas
plūmes
aizsvīdušas mīkstas
dzeltenu vēderu
plūmju kauliņi
aiz apkakles mutē
kakls
tulpes kakls
ko aptver
roka
ir mikls
samta kakls
piens
pumpurs
asns
atveras tulpju
dzeltenās mutes
kā trīsošs koris
kā smags mākonis
tu nāc
bet es esmu
virmojoša upe
bet tu esi
zars
bet es krītoša
plūme
bet tu esi
augšlūpa
bet es esmu
mēle
māllēpes
lēpju
lapas
tavas lapu
rokas
mana miklā
seja ieloki mani
zem sevis
met lokus
ap mani
lēnus
lēnus
lēnus lapu
lokus
liegus
lokus
lokās zars
kā čūska
tumsā
nosvīst zāle
kurā ieroc
rokas
tulpju sīpolos
noplūkti pleci
noplūkti mīksti
pirksti
kā nenormāls
kukainis
acīs kā neapturams
vītenis
kā sasists smaržojošs
balts
dzidrs
es guļu
uz muguras
novelc man zeķes
un atnāc

Dalies ar šo rakstu