literatūra

— Uz tā noslogotā krustojuma

Raimonds Ķirķis

16/12/2014

lūk tāda ir šīs pilsētas traki saraustītā arhitektūra kur neveiksmīgas gleznas mētājas mitras un salmiem aplipušas

 

Raimondu Ķirķi redzēju uzstājamies dzejas slamā, kas 13. novembrī norisinājās Dirty Deal Teatro. Viņš bija piedomājis, kā performēt savus tekstus. Kad kāda dzejoļa beigās viņš pārplēsa papīru, kas viegli trīcot nesa viņa trauksmaino vēstījumu, pasākuma vadītājs Miķelis no prieka eksplodēja. Tomēr jutu, ka Ķirķa darbi var pastāvēt arī bez priekšnesuma – tā teikt, uz lapas vai datora ekrānā. Par sevi gan viņš stāsta noslēpumaini: „Kad izaugs liels, vēlas rakstīt skaistu dzeju.” Tikpat noslēpumaina ir viņa debijas publikācija.

Artis Ostups

 

***

konceptuāli dūmi
nokratot slīd uz augšu

es gleznošu tevi
ak cik es skaists

oranžs ronis
deguna vietā

vīna par daudz
sajēgas krastā
putas putojas
un krastmalā nāve
asiņojošas govis slauc

 

***

vārīsimies bezpajumtnieka zupā
kā sīki un salauzti dzīvnieciņi

vecīt arī mēs gribam ēst
kaut sen jau uz ielas nokauti esam

vai neatceries kā mēs brēcām
kad ar alus pudeli mūs nositi

mēs joprojām gribam ēst
jo ar tavām smadzenēm mums nepietika

 

***

caur izsprāgušām spuldzēm
kādā citā rītā
ne šajā
svešu sieviešu ķermeņu
izliektās figūras
iesoļoja kādā citā rītā
ne šajā
izmētāja grāmatas
un sacirta gleznas
ar spēku pāršķēla kādu citu rītu
ne šo
bet šorīt cilvēce
vēl dusēja un nosapņoja
šo dzejoli no kāda cita rīta
ne šī

 

***

uz tā noslogotā krustojuma
dažādu izmēru tēli ieraudzījās

ārā bij auksts un slidens

tad nebija ne pusdiena ne pusnakts
bet kaut kur pusdiennakts
un divi vīri satinās un dikti skaļi iegaudojās
nekas neparasts jau tur nav
jo ārā bij auksts un slidens

ak es tev teikšu es teikšu mīļais draugs
kā to putnu sauc
ak cik skaisti tas brien un druva sasalusi
ak plūc tu to kā to puķi to puķi kā plūc
ak es viens tagad tu zini kā šo puķi sauc
tagad visi to zina jo ārā bij auksts un slidens

bet daži jau to nojauta tik tiešām traki un nojauta
un tup pie sava nolādētā kamīna
un baltmaizi nemaz neēd un gaļu nemaz neēd
paņem šaufelīti un uzslauka pelnus
uzslauka un apēd tos nedaudz parīstās un iekliedzas
ārā bij auksts un slidens ārā bij auksts un slidens

kam nav nojautas pie sātana makšķeres pieķeras tas
bet pirmdienas rītā mefistofelis apģērbj savu sarūsējušo praķīti
savāc piepildītās dvēseļu burciņas un aiziet pensijā

ārā bij auksts un slidens
ārā bij auksts un slidens

 

***

īsos vārdos no vecās izgāztuves
mūsu mēslos
rudens dvako
un viņas matos ielīp dūmi
ak cik neveiksmīga atskaņa ar sūdi
bet tāpat saule vairs nemēdz būt tā
par ko dikti cenšas izlikties
un nekas nav tas kas izliekas
bet koka mājā iebetonēts putns
lūk tāda ir šīs pilsētas
traki saraustītā arhitektūra
kur neveiksmīgas gleznas
mētājas mitras un salmiem aplipušas

 

***

pilsētas nomalē tika manītas dažādas lietas
apvēlušies narkomāni aizbēra purvus ciet
lai uzbūvētu dažādas putnu ligzdas
kad ziemā tika novērotas dažādas lietas
aizspurdza burti aizspurdza komati
aizspurdza visi uz siltajām zemēm
turpretim purvi aizbērti ciet
izlidoja cauri elektrības vadiem
un saslējās uz ielām un stūriem
tur izkusa bruģis un saslējās sīļi
izdvesa kāsi un sašķīda ciet