— Tālāk no nekropoles

Šomēnes aprit gads kopš Punctum darbības sākuma. Atklājot žurnālu, es pasludināju, ka mūs interesē ne tik daudz literatūras un filosofijas kopaina, cik fascinējošas detaļas – nepietiekami apzinātais šo nozaru vēsturē, kā arī mūsu izpratnē tikai būtiskākās aktuālā procesa aktualitātes. Šogad aizsāktas rakstu sērijas Neizsakāmais filosofijā un Kontinentālas sarunas par dzīvniekiem, kurās iesaistām pašmāju domātājus, apstiprina mūsu nerimtīgo vēlmi dalīties ar kontinentālās domas vēstures bagātībām. Savukārt par jaunumiem literatūrā stāsta daudzās recenzijas, padarot mūs par vadošo literatūrkritikas avotu starp Latvijas interneta portāliem. Nozīmīgs notikums, kas tematizē vienmēr būtisko jautājumu par mākslas un politikas attiecībām, ir sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku veidotais eseju klāsts Starp patiesību un varu. Kurš raksta Eiropas nākotnes naratīvu? Tomēr šodien svarīgo mēdzam vērtēt arī tāpat – vai tā būtu mūsu politiķu izpratne par tikumību, vai uzbrukums Charlie Hebdo. Jo tie ir aprobežotības piemēri, kas kaitē demokrātijai un līdz ar to draud, kaut vai domājot par tālāku nākotni, arī tās mūžīgajām sabiedrotajām – literatūrai un filosofijai. Runājot vēl par partnerību, esam draugos ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, sadarbībā ar kuru rītvakar organizējam pirmo kopīgo pasākumu – diskusiju par Borisa Groisa skatījumu uz mākslas, politikas, varas, ideoloģijas un kritikas attiecībām.

Tas tāds kā atskats, bet tagad piedāvāšu vēl vienu fascinējošu detaļu, kas vedinās domāt par žurnāla tuvāko nākotni. Prāgā dzīvojošais austrāliešu rakstnieks un kultūras teorētiķis Luī Armands, kurš vienu semestri bija mans pasniedzējs, kādā no savām esejām atzīmē: „Abstraktā polisa, kā tā skaidrota Platona Valstī, ir lingvistiski noslēgta telpa, juridiski pamatota tehnokrātija, no kuras izraidīta poēzija. [..] Tās nākotne ierobežota, tās iespējas slēgtas, tās horizonti nocietināti. Tā ir ne tik daudz polisa, cik nekropolisa.” Var teikt, ka žurnāla Punctum darbības mērķis ir un paliek nemainīgs – turpināt attālināšanos no nekropoles, proti, vērt mūsu kultūrtelpas vārtus arvien plašāk. Tāpēc liela nozīme ir oriģinālliteratūrai un rūpīgam tās izvērtējumam, kā arī, bez šaubām, jauniem tulkojumiem. Šogad Punctum lasītāju gaida Viktora Šklovska, Pola Rikēra, Romana Jakobsona, Valtera Benjamina, Rolāna Barta un, iespējams, vēl citu būtisku autoru latviskojumi. Un vēl mēs gribētu vairāk iespiesties fiziskajā realitātē, nevis palikt tikai virtuālajā, tādēļ sekojiet mums līdzi. Un, protams, nesiet tautā mūsu vēsti!