Foto: Mētra Štelmahere
Mēdzūla
1
div` bērzi pieņem Mēdzūlas krustus
bedības piestāj ceļā uz Liezēres kapiem
mizā krustu grebj miroņa dēls
ļaudis rauj vaļā mūžmāju vāku
pudeļu korķus un kliņģeru kurvjus
glāzītes cilā
kož pīrāgus biezpiena maizes
sveķos satiekas bučojas sābri
kūtsmeita Lija kā dzīvē
guļ apakš plānprāta Fabriciusa
Praulu Knāķis un Purviņu Gaiķēns
kašķus beiguši lipīgā iedobē
aplīk tumšsārtu meža zemeņu klājiens
div` krusta bērzi pieņem Mēdzūlas krustus
es viņiem iedodu vārdus –
Jēkabs un Jāzeps
2
krusta bērzā griezta vecmamma Emma māj vējā
Abužu Annele priekpilna steidzas mājup no skolas
novembris. mijkrēslis. piesalst
dungo pūtvējiņu korstundā doto trešo balsi
labi zināmas trejas verstis
ciet acīm varētu iet
še mātes goba kur Dulbēniete ķer trieku
Rundēnos rūgtgardie mežābolēni
Mežkleivu piena steķī der piesēst
čiekurus vērt virtenēs
krusta bērzā griezta vecmamma Emma māj vējā
ai grāvmalē sunītis nogūlies
tievs kāmējis droši vien slims
glābšu ārstēšu nesīšu klēpī
glāstam stiepj Abužu Annele roku
vilkam zibeņi acīs
vilks atņirdz zobus
vidžu vadžu smilkstu smalkstu tukši pakši prom
Annele cērt vilku vārdus cik jaudas
ņem kājas pār pleciem
skolas somiņa mugurā kūļā
septiņi citi vilki skrien ārā no krūmiem
barību saož
krusta bērzā griezta vecmamma Emma māj vējā
Annele vingri ne pirmo reizi
kāpj Mēdzūles Klētskalna krusta bērzā
apvijas krustiem
sēž krustu vainagā stalta
jakai aitādas odere
suņspalvu kulainīši
bikses no dubultās dzijas
vilnainas kapzeķes gumijniekos
krusti sarosās
blakus Abužu Annelei stājas
vilkus izgaiņā nokaunina
pa pāris stundu
Kalēnu Uļģis ar pienkannām orē
brauc garēm ar Bēri
noceļ pusmiegā bērnu no zara kā putnu
še maziņā satinies zirgu deķī
steigšus Abužos sadzersies
vārošu pienu ar sviestu un medu
pirtī briesmas ar kadiķa pirtsslotām
izpērs tēvs māmulīte
divpadsmit brāļi un māsas
kaklā kārs ķiploku krelles
krusta bērzā griezta vecmamma Emma māj vējā
3
Alberts Pilsētnieks jaunulis ienācējs Mēdzūlā
Kulmaču laukā
ne tu traks nesokas zemsaimniecība
cik sviedru ieliets
cik mēslu minerālmēslu
guļ labība veldrē
vai neizdīgst laikus
vai lietavas izskalo sēklu
vai mežacūkas rij ražu
Alberts Pilsētnieks jaunulis ienācējs Mēdzūlā
sauc vārdotājus un baznīcas kalpus
cik var
bibliotekāre Ilziņa iesaistās
tai arī viss jāzina ziņu kule
bibliotekāre Ilziņa atminējusi –
Kulmaču lauks priekš trīssimt piecdesmit gadu –
zviedru kara kapu lauks Pilsētniek proties
Alberts Pilsētnieks Kulmaču laukam
izlūdzas piedošanu kā prazdams
ne arklu ne lāpstu ne kapli
vairs neiedur laukā
ne
reizes
4
mēs Klētskalna augstienē zibeņiem tuvi
ar zibeņiem saraduši
Debess tēvs dārdošā gultā
triec uguni Zemes mātē
kā jau vīrs sievā
nedodievs trāpīties ceļā
aizviņgad Vākšēnu Indriķi ķēra
kam stīpa galvā no Prāgas pavasara
viņgad Laimiņu Alvīnei
gar zemi aplokā septiņi zirgi
Zīlēnu Mēta mēļo –
pie Pētera šos mirklī stāvus
rauj pa lauzto zibens šautru augšā
mums zemesdzīvē tiek jauni cimdu raksti
5
pulkvedis Zeltiņš
taisns kā svari
Aizamūrā virsnieku goda tiesā
sver
atsperes neganti svārstās kā paisums
atsvarā meža zemeņu klājiens pie krusta bērziem
atsvarā Abužu Anneles smiekli
atsvarā rudzi kūp Kulmaču laukā
ne rimis sver pulkvedis Zeltiņš bez mitas
Zeltiņš – zelts – sudrabiņš rasā
6
krājas krustu smagums
Mēdzūlas Klētskalna div` krusta bērzos
gadu desmitiem kaszi varbūt simtiem
stumbrs piesūcies krustu
saknēs galotnēs lapās un skarās ir krusti
nav brīvu vietu
viss – vaļā brūce
un aizviņgad Ulģis ar pienkannām orē
redz pirmais bērzus guļus šķērsi pār ceļu
Mēdzūlas ļaudis steidz šurpam
velk vecajos arī zīdaiņus klātī
meklē savējos kritušos krustos
glābjas kas var
Mēdzūla pārcelsies
Mēdzūla kravā sagāztās mājas sev līdzi
Vespio
1
zeltītā gleznu izsoļu zālē
ienāk sirmgalvis drīz jau simt gadu
marķīza Vespio rožu dārznieks
atkrīt nomaļus krēslā
nedroši lūkojas aplīk
dāmas vakartērpos ar šlepi
augstmaņi frakās ar ordeņu lentītēm
iemalko vīnus bez steigas
vēl nesākas izsole sirmgalvis dārznieks
aizsnaužas gaidot
rokas no ērkšķu skrambām
sarepējušas raupjas kā ozola miza
2
nāk nomiedzī ainas –
marķīzs Vespio – pulksteņu meistars –
laika etalonam tuvs
ar karsti mīļoto dēlu Žano
kavējas pārlaikā ilgi pie gleznām
ar rembrantiem gogēniem renuāriem
burtiski piekrauta pils
no pagraba velvēm līdz bēniņu jumta logiem
dārznieks ausmā kārto rozes vāzēs
3
pie marķīza Vespio durvīm
klauvē noskrandis puisēns
tam rokā četru stūru sainis
mans kungs jūs nezināt mani
jūsu dēls Žano
glābjot ugunī lēca degošās sijas
gruva pār viņa galvu
mans kungs jums patīk gleznas
sainī dāvana
Žano seju skatīju liesmojot acumirkli
saņemot saini marķīzs Vespio
skūpsta puisēna rokas
ko karsti mīļotais Žano bij skāris
4
neveiklo zēna zīmējumu
marķīzs Vespio lika
gleznu rindas pirmajā goda vietā
5
tiek solītas marķīza Vespio gleznas un pirmā
ir zīmējums Dēls. Sākuma cena – viens dolārs.
kur Pikaso Rotko Manē?
tiek solītas marķīza Vespio gleznas un pirmā
es vēlreizi saku ir zīmējums Dēls. Sākuma cena – viens dolārs.
kur Kallo Polloks Kandinskis?
tiek solītas marķīza Vespio gleznas un pirmā
es vēlreizi saku ir zīmējums Dēls. Sākuma cena – viens dolārs.
es solu desmit dolārus
sirmgalvis dārznieks trūkstas no snaudas un pieceļas kājās
Pārdots! Izsole beigusies!
kur Rafaels Vorhols Dalī?
marķīza Vespio pēdējā griba –
pirmo izsolīt dārgāko – Dēls
tai piedevām galerija
sirmgalvis dārznieks to nedzird
viņš jau aizsteidzies projām pie dobēm
glauda Žano vēso rasaino vaigu zem stikla