
literatūra
— Krustpunkti
30/11/2017
Vasara vēl tikai sākās – sirdis kā lielas pūkas sitās baltajā naktī no iekšpuses. Iespējams, neatceries – bezgalība ir sevī noslēgts simbols, kas neturpinās, tu teici.
Foto: no personīgā arhīva
Neskaitāmas reizes
Es apstājos, un plauktos atkal ierunājas grāmatas.
Atmiņas mani redz, saka Transtrēmers.
Es gribētu, lai tu arī to dzirdi, bet citā valodā
neskan tāpat. Kā čells Zagajevska dzejolī:
esmu vientuļš, nevaru aizmigt.
Nakts kā samta futlāris aprij manu čukstu.
***
Plaukstas līnijas kā metro karte,
ko vīrietis pelēkā mētelī izvelk no kabatas
un pēta, stāvēdams vagona līdzenajā kustībā.
Kā lai atšifrē trauksmaino pilsētas vēstījumu,
ko slēpj virzienu saaustais tīklojums?
Tik daudz krustpunktu bez pieturvietām,
pavedienu bez turpinājuma.
Vīrietis saliek rokas pelēkā mēteļa kabatās
un izkāpj Rūzvelta pieturā. Mēs esam skatījušies
viens otram cauri neskaitāmas reizes.
***
Mēs esam skatījušies viens otram cauri neskaitāmas reizes,
kļūdami pilni sevis kā nulles.
Bezgalība nav mūžība, tu teici, ejot cauri šai pilsētai.
Nekad vēl nebijām gājuši tik tuvu –
mājas, ielas un koki iemirdzējās, kā, krītot tumsai, iemirdzas laternas.
Vasara vēl tikai sākās – sirdis kā lielas pūkas
sitās baltajā naktī no iekšpuses. Iespējams, neatceries –
bezgalība ir sevī noslēgts simbols, kas neturpinās, tu teici.
Ūdens motīvi
Akvārijā ir 98 zilas zivtiņas un 2 dzeltenas zivtiņas.
Cik zilo zivtiņu jāizņem, lai akvārijā būtu 3 procenti dzelteno zivtiņu?
Nikolā aizcērt durvis un izslēdz motoru:
Mēs nekur nebrauksim, kamēr tu neatradīsi atbildi.
Es klusēju un domāju, kā lai man pietiek prāta, lai saprastu,
ka es esmu zivtiņa un šis nav mans akvārijs,
ka es peldu uz riņķi un jau otro gadu netieku līdz jūrai,
ka vēsture atkārtojas un laika ass ir spirāle –
virpuļojoša straume, kas triecas uz priekšu pagātnē.
It kā tas viss būtu vien kāds ļauns joks.
Es atgāžos krēslā un atduros pie tā paša akmens:
Mēs nekur nebrauksim, kamēr tu neatradīsi atbildi,
bet es nevaru atrast atbildi, es esmu zivtiņa un klusējot peldu uz riņķi.
***
Mēs esam skatījušies viens otram cauri neskaitāmas reizes.
Es pārklājos tev pāri kā karsta straume, un mēs atkal ienirstam viens otrā
kā peldētāji, kas elpo zem ūdens un neapstājas. Muguras šūpojas viļņos.
Nav gala baseina dziļumam – es nevaru tev pārpeldēt pāri, tikai sekot nopakaļ.