— A = B = C

 

Foto: Aleksejs Muraško

 

1.

Mocarts mirst
viņa acīs kā dzeltena asara dzirkstī dieva vēstnesis
naglu klaudzoņa
sūnas
zeme
sievietes melnā
kāds ēd piemiņas mielastu

svēta mūzika atdota cilvēkiem
grāmatas kuras neviens neatvērs laimes brīžos
krāsa kas neredzama cilvēka acij
putnu jūtas un to debesis
autists novilcis jaunu lietotni „iemīli tuvāko” savā aifonā

 

2.

sāpju identifikācija ķermenī
nervu kustības provokācija

parādās nelabais
tevi skaudams
viņa asiņainie atlasa audumi ap tevi
viņš elpo par tevi
smejas tavā vietā
kas tu būtu ja ne viņš?
simts un viens moceklis tevi ved skūpsta tavas kājas līdz ekstāzei
viņu mēles slīkst uguns siekalās
bērni smaida nakts stundā
elle atver savu rīkli
violetu uguņu degošā pekle
zaļas čūskas aprij radītāju
dievnamā noris orģija
sveces pil uz dzīvnieku miesas to sejas aprij cita citu
nāves simfonija radītāja upurēšana
velni uzliek treku radītāja upurēšanai
radītājs mierīgi mirst šausmas iekļūst nākotnē
zibeņi sitas sarkanās debesīs
varžu lietus krīt pār slimo zemi

tālumā mēnessgaismā pavedienā lido lauva ar vienu spārnu

 

3.

                                                liecini iegaumē
                                                liecini iegaumē

plēvains atmiekšķējies spīd cauri aplido Jevdokijas balto augumu uz deju grīdas
apmetni uzmet pār plecu
vietējā klubā ne tas ērzelis
bez pakaviem un neietērpts tendencēs
melno zābaku biezoknis nāves ierašanās centrālajā telepārraidītājā
iztukšojot kokteili lūdz plāni uzgriezt svaigu gurķīti
sajaucot ar ūdeni paķer degvīnu
lauku personāls skaita peļņu dodot mājienu par mājokļa finālu
nosodījums
sievietes sāpes
sievietes vientulība
sievietes dziesma

zemniekmājas Krievzemē cēla barā

tauta dziedāja un cirta mežu karsta zupa krūzītēs
veči ķeksē no dibena pēdējo garšīgo atlikumu
vilkdami dēļus uz ciemu
māju celšanai

Jevdokija Nikolajevna aizmigusi pie bāra
glaukoma vienā acī viena kāja ar sīku dzimumzīmi četrdesmitgadīgā jaunkundze sataupījusi
govij un devās naktī atstājusi atvērtu māju un krāsni siltu
nav kam nazi uzasināt
Jevdokijai nav pa spēkam piecelties un aiziet

salātiņi
zivs citronos
mūzika
tukšs klubs

 

4.

aizejošās vasaras asaras
tavas rokas manos matos
seši pirksti
tu un es caurvējā
oranžā rīta gaisma kā ziediņš
pieskaras un aizlaižas augšup pa koku zariem

ilgs skūpsts
mēs lidojam virs upes
kad pilsēta guļ
tavā rokā dauzās sirds
silti un priecīgi
te mēs esam drošībā
saules ugunīgajā gaismā
lidodami prom no pilsētas
pārvērzdamies par puķēm

 

5.

cerības piena stāds
paslēpts māla mājā
guļ upes astoņkājis
debesis satumst pusdienlaikā
istabene liek uz galda sudrabu
tehnoloģiju laikmetā terora laikmetā
cerības piena stādu
glabā dzimtas cilts
līdz pirmajai zemiešu pakļaušanai
līdz pēdējam kristiešu dievkalpojumam
medūza ar cilvēka seju
nes bļodā pēdējā diktatora galvu
vīrieši skūpstās
ziedu lietū
notiek pastarā tiesa
tehnoloģiju laikmetā terora laikmetā

 

6.

mazs puisēns pieaug
viņa augums jūt kā planēta kustas
kā putni zog nopūtu no ziediem
kā to dziesmas modina rīta debesu sapni
kā viļņu otas kūst smilšu putās
kā sirds applūst asinīm
kā svīres tīra savas spalvas uz jumtiem
kā akmeņi pīles vēderā pārvēršas par pērlēm
kā dzimst jauna dzīvība
viņš ir pilns un tīrs
viņš ir daiļš
viņš nepazīst mīlas sāpes

 

7.

van Goga garās bezmiega naktis pie audekla

baltais mākslā nav baltais
inde mākslā ir inde
cilvēki mākslā ir cilvēki
laiks mākslā nav laiks

A mākslā ir vienāds ar B
B mākslā ir vienāds ar C
C mākslā ir vienāds ar A

A = B = C

 

No krievu valodas atdzejojis Arvis Viguls