literatūra
— Nekā lieka
27/07/2018
tā klusi gaudo suns it kā gribētu pakārties bet neprot
Aleksandram Makarovam-Krotkovam (1959, Tjumeņa) neglābjami pielipusi minimālista birka. Pietiek vien uzmest aci viņa dzejoļiem, lai saprastu, kādēļ. Autoru var pieskaitīt tiem dzejniekiem, kas tālāk attīstīja krievu konkrētās dzejas metra un neoficiālās padomju krievu literatūras leģendas Vsevoloda Ņekrasova aizsākto: „Ja agrāk dzejolis bija teksts, kurā ir apraksts, stāsts vai pārdomas, tad tagad dzejolis, teksts ir vienkārši runas, valodas apgabals.” No vienas puses, Makarovam-Krotkovam dzejoļi patiešām ir teksti kā valodas apgabals vai gabaliņš, kas biežāk atrasts kaut kur ikdienā, nevis poētisko vārdu un izteikumu vārdnīcā; no otras puses, autoram nav sveša arī aforistiska izteiksme vai tas pats vairāk vai mazāk nosacītais stāsts vai pārdomas. Tas jo īpaši redzams agrīnajos dzejoļos, kas pārstāvēti arī šajā, cik iespējams, hronoloģiskā kārtībā organizētajā publikācijā.
Aleksandrs Makarovs-Krotkovs absolvējis Maskavas Valsts kultūras institūtu, kādu laiku strādājis par skolotāju. Astoņdesmitajos gados sācis publicēties samizdatā un tamizdatā, tas ir, krievu literārajos žurnālos ārpus Padomju Savienības. Pirmā grāmata Dezertieris izdota 1995. gadā. Makarova-Krotkova dzejoļi atdzejoti vismaz 13 valodās. Viņš ir pirmā V. Hļebņikova vārdā nosauktā brīvās dzejas festivāla laureāts (1990). Šajā pašā pirmajā krievu verlibra festivālā uzstājās arī Vjačeslavs Kuprijanovs, kuru kopā ar Dmitriju Kuzminu un arī šo rindu autoru būs iespējams dzirdēt 31. jūlijā Raiņa un Aspazijas mājā pasākumu cikla Pasaules literatūras vakari otrajā pasākumā, kas būs veltīts krievu literatūrai, precīzāk, krievu dzejas formai un verlibra vietai tajā. Detalizētāka informācija šeit. Pasākumu sēriju īsteno Raiņa un Aspazijas biedrība sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību, finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Projekta vadītāja – Elvīra Bloma.
Atdzejotājs
Metro
Lejup,
augšup,
lai gaisu ievilktu plaušās,
un atkal – lejup.
Un tomēr
esam cēlušies no delfīniem.
Nabaga Darvins!
1982
***
un pat nav laika atskatīties
klapatas klapatas
skrien uz apli
ne apstāties
ne apsēsties
ne parunāt ar draugu
sak kā tad tev klājas
pat neiespēj
uzpīpēt skriedams
sākas jauns aplis
arvien ātrāk un ātrāk
bet bērni stāv blakus
līksmi sauc
skatieties skatieties
kāds skaists zirdziņš
1983
***
Reiz naktī
es iznācu
uz liela ceļa
un sastapos
pats ar sevi
Kopš tā laika
naktīs
sēžu mājās
1985
***
mans aizvainojums
vien nieks kas lido lejup
gar eskalatora margām
manas nelaimes
ir smieklīgas
auļojošā progresa fonā
manas sakāves
tas ir jūsu uzvaras
nozīmē
kādam jau ir labi
es nevainojami ticu gaišajam tālajam
tādēļ nesmēķēju cigaretes CAMEL
1987
***
koku iestādīju
māju uzcēlu
dēlu uzaudzināju
koku aizdedzināja zibens
mājā mīt sveši ļaudis
dēls – alkoholiķis
piedod Kungs
1987
***
ar katru dienu
domādams par maizi dienišķo
topu
gudrs un skaidrs
mācos uzturēt smadzenes
tīrībā un kārtībā
mācos redzēt
un nesaprast
1988
***
Pēkšņi vasara aizbēga.
Janis Rics
svina auksta masa
atgādina jūru
krastmalā
divi trīs cilvēki
priecīgi gaida sauli –
brīnuma sajūtu
un es
kā jautājuma zīme
uz nelīdzena soliņa
uzmācīgi gaidu atbildi
1988
Līdzsvars
atlikušie gadi
tiks iztērēti
atmiņām
par aizgājušajiem
1989
***
nē dvēsele paliek
nomelnējusi
kā nopīpētas plaušas
nē tomēr paliek
gluži kā izkaltis taurenis
enciklopēdijas sējumā
priecājies tā paliek
lieto to
pēc saviem ieskatiem
jo ko gan tev citu
vēl atlicis darīt
1989
***
tā klusi gaudo suns
it kā gribētu pakārties
bet neprot
1990
***
modinātāj modinātāj
cik man vēl
atlicis dzīvot?
1991
***
tādēļ arī skumji
ka zinu
kādēļ
1991
***
V. Tučkovam
lūk
izgāju no mājas
un atkal iegāju
svētlaimīgs tas
kurš redzējis pasauli
1991
***
ilgs ir blakts ceļš
līdz maigam meitenes kaklam
ilgs taču patīkams
1991
***
ko gan es varu teikt
tiem kas sanākuši ap šo stabu
un gaida nevis pēc skaista vārda
bet neapgāžamas patiesības
ko gan es varu teikt
sēdēdams uz šī staba
kiš kiš spārnotie
1990
***
atsevišķs paldies visiem
kas nepiedalījās
1992
***
V. Prusakovam
bet atceries
tur vēl bija
neatceries
es arī
1996
Dzeja kaķim
kis-kis-kis
kiš-kiš-kiš
***
kopumā jau
es rakstu maz
bet kā to pareizi nomanījuši
nekā lieka
***
zini
es arī vairs neko nezinu
redzi
es taču jau sen neko neredzu
tu saproti
bet es lūk nesaprotu
tā kā tā
lūk arī parunājām
***
nopirku*
biļetes uz Hamburgu
tiesa
atpakaļ arī nopirku**
_________________________
* (tas ir patiess fakts)
** (un tomēr tā ir dzeja)
***
nāks
laiks
un es
ar laiku
vien
vai laikus?
***
labie sapņi mums tikai rādās
***
un nav iemesla domāt
ka citur kur
viss citādāk bijis
es arī gribētu tā pateikt
bet to jau pateicis Žaks Rubo
(atdzejojusi Aļina Popova)
2004
***
viņam patīk
ka viņai patīk
ka tev patīk
ka man patīk
ka jums nepatīk
2013
***
es nezinu
kāpēc
bet lūk viņš
zina
vien nezina
kāpēc
***
un lūk
es
padomāju
ziniet
tas
nav nemaz
tik slikti
priekš jums
***
lieku kopā
vārdus
pavasaris
saule
nē
nav tas
bet ja
citādāk
pavasaris
saule
nu
lūk taču
***
no samizdata
līdz feisbukam
piedod Kungs
***
jau kuro reizi
jautāju
jau kuro reizi
atbildu
ceru
ne pēdējo
***
redzēju
ceru
ka pastāstīt
nevarēšu
***
lūk
saka
baisi pat iedomāties
bet kad nav
nemaz tik
baisi
domā
ka viss
beigsies labi
***
nekad nebūtu iedomājies
un tas
labi
citādi
kas zin
kas tik nevarētu ienākt prātā
***
kamēr mēs
vēl nezinām
kā vārds mūsu atbalsosies
vai nepasūtīt mums viņus
visus
pēc iespējas drīzāk
un vēlreiz
un vēl
daudzas daudzas reizes
No krievu valodas atdzejojis Arvis Viguls
