— Dzejoļi no krājuma „Jūs kavējaties”

 

Kikōne, īstajā vārdā Edgars Mednis, piedzima Rīgā 1984. gadā un nodzīvoja, kā mēdz teikt, ātru un spilgtu mūžu. Cilvēks, kuru pazīstam kā Edgaru Medni, uzauga latgaliešu ģimenē, mācījās Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, ar izcilību pabeidza Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un pēc vidusskolas izvēlējās uzsākt jūrnieka karjeru. Cilvēks, kuru pazīstam kā Kikōni vai Kikoniju, turpretī savos 22 dzīves gados iemantoja vietu latviešu literatūrā kā viens no spožākajiem un brīvdomīgākajiem mūsu (tolaik – jaunākās) paaudzes dzejniekiem un dramaturgiem.

Krājumā Jūs kavējaties (izdevniecība Orbīta, 2019) ir iekļauti dzejoļi no gandrīz visiem Kikōnes radošajiem periodiem, sākot ar 2001. un beidzot ar 2006. gadu, atskaitot vienīgi 2001. gadā Jauno Literātu konkursam iesniegtos darbus (tie publicēti žurnāla Ugunsgalvas 4. numurā). Dzejoļi sarindoti ne obligāti hronoloģiskā secībā (vietām to nemaz nav iespējams noteikt), toties atbilstoši paša autora kārtotiem krājumiem (Dubultbulta un Mēs esam pārkliegti un noklusēti) un mazākiem cikliem (10000 lietas, Dadaisma cikls, Dzēšu remdi, Pielūgsme bez fetiša u. c.). Nav izlaistas arī sērijas latgaliešu un krievu valodā, poētiskie manifesti un gluži eksperimentāli teksti, tostarp viņa pēdējais vēstījums no Stradiņa slimnīcas – teksts, kurš sākas kā privāta vēstule, bet lēnām un, iespējams, apzināti pārtop par kaut ko līdzīgu atvadu poēmai.

 

Svens Kuzmins

 

ielūgums uz revolūciju (kaut maziņu)

we love without limits
that’s why we exist
we live without limits
that’s why we exist
pazūdošas dziesmas fragments uz tilta

*
mēs sapistie mēs
siltās vārtrūmēs
mēs neesam nevarīgi sūdabrāļi
vārtrūmēs pajumtēs zaļoksnās
mēs esam šī laikmeta asins un plūdi
attāli radinieki sev
mēs meklējam maizīti
uz stūra ubags akls
viņš esam mēs
un grasis savās kabatās esam mēs
ubaga asaras un mūsos ieplūstošais skaidrums esam mēs
mājas no visām pusēm baltas
skrūvspīlēs starp debesi un zemi
izvadējusies mūsu asinsbalss
mēs sajūtam citus kā tūkstošus sevis
mūsu plaukstās paliek notrūkušas sienāžu kājiņas
mēs plēsīsim nost uzlīmētās līmlentes-smaidus
mēs esam pagales kūsājošas tumsā
mēs dzimām vienā dzemdē

*
mūsu vecāki protestēja pret
nepareizu dzimumaudzināšanu
valsts iekārtu
vienādu apakšveļu
pienvedēju jociņiem
bet pret ko mēs?
pret to ka nāks labākas dienas?
(mēs plēšam sev nost cenas
neatzīstam ka esam pārdevušies)
pret saules dzeltenumu logos
pret paranojā ieslodzītajiem
nav nekādas izvēles
kad protesti ir kļuvuši garlaicīgi, ir jārīko revolūcija
cukurgailīši vairs nebūs tik saldi kā bērnībā
bet iedot buču mammai katru gadu kļūst arvien grūtāk

*
mēs spļaujam pret vēju
mēs vemjam uz apmanifestētām sienām
bet nekas no tā nepaliek
VAI TIEŠĀM?
mūsu paaudze vienmēr savā gultā atrod trešo
šakāļu bara vidū mēs atceramies kurās tieši
maizes kastēs likti mūsu sapņi
mums nav svarīgi likumi bet sirdsapziņa
mēs būvējam mājiņas kokos
meklējam bunkurus mežos
plūstošās smiltis pludmalēs
purvus ar dubultdibeniem
mēs meklējam to kas nav paskaidrots līdz galam
(kas nevar tikt paskaidrots līdz galam)
mēs pūšam gāzes baloniņus sejā tiem kas
cenšas nopirkt/pārdot svētku sajūtu
18 19
mēs neesam zvēri būros
ko var pabakstīt lai auro
mēs zogam lai paēstu māte ar bērnu
lai mūžība neliktos skopa
bet dvēseli savu mēs neatšķaidām
un zinām nelaužami:
dziesma neatdos galus

 

5 Dieva esamības pierādījumi

dialogā ar Sv. Akvīnas Tomu
1. es
2. [es]redzu
3. [es redzu] caurvēju
4. [es redzu caurvēju] knibināmies
5. [es redzu caurvēju] knibināmies
sevī

 

manifests

ES NEGRIBU BŪT SIMBOLS ES GRIBU BŪT DZĪVS
ES NEGRIBU BŪT TIEKŠANĀS OBJEKTS
PERFEKTIVIZĀCIJA
ES NEGRIBU APLIETIES AR BENZĪNU IDEJAS PĒC
VARBŪT VIENĪGI
LAI JUSTU
GRIBU ATMOSTIES
ES GRIBU LAI MANI LIETO NEUZSKATIET MANI
PAR VADZVAIGZNI ES GRIBU JUST JŪSU
SIRDSKLAUVES
ES GRIBU APSĒSTIES BLAKUS UBAGIEM UN
NOSMĒRĒT SEJU AR DUBĻIEM
ES GRIBU DZĪVOT PAVISAM
ES NEGRIBU NIEKOTIES AR UGUNI KURA VĒL
NAV AIZTRANSPORTĒTA LĪDZ GALAM
ES NEESMU TĀDS
LŪDZU
NEPAEJIET GARĀM ES ESMU DZĪVS
UZTVERIET MANI KĀ BUMBU, PAŠTAISĀMO VAI
SMELDZES VAMPĪRU
ES NEGRIBU BŪT PIEMINEKLIS SPĒĻMANTIŅA
VAI ZĪMOGS
ES NEGRIBU BŪT ES GRIBU JUST

 

Atžirgšana

pievienojoties A. Hiršam

ielas kas burlakus audzē
ir jāaizklapē

ērgļus kas zemu planē
ir jāizārstē

sauklim kas lūpas veldzē
ir jāaplaudē

ar puteni kas uz ledus valsē
ir jāsapulsē

kirzas un grebeni šaizē
ir jāpazaudē

mātes vienalga vai mūsu vai ne
ir jāsamutē

pēdējo mašīnu šajā apkaimē
ir jānostopē

salūts kas dalās smeldzē
ir jāizaudzē

lokomotīvei kas aizejot taurē
ir jāpietaurē

karogs kas izdilis svelmē
ir jāupurē

par draugiem kas tajā pusē
ir jāpaklusē

baltas šņorauklas melnā kurpē
ir jāatsaitē

pie sirdsapziņas kas paslēpes spēlē
ir jādiedelē

tos pašus vēžus citā kulē
ir jāizsvēpē

tiem kas rokas sasietas tur un muti brāķē
ir jāsadod pa rokām un pa muti

 

komercializētā ziemassvētku un jaunā gada sajūta

zaļas piparmētras
rieksti grauzdēti un vienkārši saujā savākti [zagti]
piparkūku sirdis 1,75 Ls/kg
prostitūtas sirds 30 Ls/h
svaigi spiesta neatšķaidīta citronu sula
sāls gar lūpas līniju
garšvielas pēc garšas
karsts bezdzimuma kakao
mandarīni apelsīni
greipfrūtu maiguma rūgtums
ziemassvētku kafija ar savu īpašo recepti negulētām
naktīm
izbirušas vīnogas gultā kur guļ bērns
plaušās dziļi ievilktās zvaniņu zvārgas, ieklausoties
bērna elpā
zemeņu zapte
mežrožu tēja
mandarīnu un krustnagliņu virpuļdejas
rupjmaize
kreppapīra čaukstiem līdzīgie smilšcepumu čarkšķi
ciemiņu atnestie āboli
meža sīrupa saldējums
bērnu šampanietis
izbārstītas krustnagliņas un sniegpārslas uz grīdas
kamīnam ziedotie meža ogu mētrāji
sprakšķi
ūdens kas vārās meža ogu mētrāju tējai
sprakšķi
čuššoņa lejot tēju 0,5 l lielās krūzēs uz
kurām attēloti no ogām pagatavoti saldumi
brūnie rīsi
baltie rīsi
brūnie rīsi
kāpostlapas dekoram
sāls sālstraukam uz maliņas
sāls gar lūpas līniju

 

par cilvēkiem, kas lepojas, ka viņus nevar nopirkt,
bet viņus nopērk, un par tiem dažiem, kuriem nauda
neeksistē kā jēdziens

tavs sapnis ir tava cena

 

annai k., meitenei, kas pilda kardiogrammas funkcijas:

tu pienāksi ar revolveri no
mugurpuses un pieliksi to
pie pakauša silti kā savu glāstu
es sastingšu kā ziemas elpa gaisā
tu liksi gurnautiem aizkaros tapt
mans sargsuns būs iemidzis
tavs laivinieks arī
tu būsi iekārojama kā pati pasaule
es tevī kā vējrādī aizmigšu un
pamodīšos par vēju
garpirkstainā dūmakā lai
es atcerētos tevi/ revolveris mani/ tu revolveri

 

sētnieku paradumi

tie velk putekļu lokus ap sevi sētnieki
zina visus ielas pretsāpju līdzekļus sētnieki
ir mirklīgie ielu visziņi sētnieki
ievelk sevi dūmu apļos sētnieki
izsaka mīļvārdiņus tikai savai ielai sētnieki
dejo ar slotām uz ielas pamestām sirdsgraizēm sētnieki
atstāj apavus uz ielas sliekšņa BĒRNU PĒDAS
KAS TIK ILGI SLĒPTAS PAĀTRINĀTI ATROD
SMILŠKASTI. SMILŠU GEIZERI PĀRIS SAULES
PUĶU VIETĀ UZŠAUJAS STĀVUS GAISĀ

 

вопросы на стенах форштадта

если родились в рубашке так уйдём в ней
разве что ещё с парой колосьев в ладони
каково встать на колени перед деревом
перед стаей прилетающих птиц
перед матерью?
ведь всё бесконечно влюблено в нас
ведь многоликая река жива
словно стадо коней
ведь многоликая скорбь
превращается во всем понятное счастье
ведь можно обойтись без салюта
когда петарды вырастают в многоликом
безумии скорби и счастья
сего незабываемого коктейля
ведь соломки есть
у каждого и вместе
зарастём небом и станем
радугой неземных красок

 

kū syrsynoj tāvzemis sīnōžy?

latgaļīšu cykls

Marija

Dīva mōte
paleidz myusim
VYSOD
uzroksts Boltockolna kapellā

I
pārkiuņs pylns kai prūds
aiz kolna
mekļej kur acavāsynōt
iudiņs porīt por molu
izšaun mieļeiti
aj pa ceļi, nūgrand
pārkiuņa alpa, aj pa
ceļi

II
par kū munys sauvis sausys
gar zūdu berzeju ašņi
kod nabyut tys byus gaisma

III
maudotīs prūdā pi ņiuļa stārkalātim pologim
asmu nūdōmōjs
ar skolojamim iudiņim
prūdā ītak rūku ļiņejis

IV
tovy pādy paīt garom
i pīcys minutys paīt
atrūņ maņa kod tyucs īvalk atspeidumus
myusu dalmūs
ņiu asu izsvīsts nu laivys
sazaškāluša prizma
zemis vyds speid nu ašņa kai kareivs dzeivs
ai syunu apaugušym placym
ņiuļa nōtrōs
spīgeļi nūgrymst
pārkiuņa motūs