— tur bija smiltis un sāls

 

 

***

1.

silta un sāļa
jūra
rozā ausīm
zaļām ūdenszālēm
šūpojies viļņos
kā smejošs zvārgulis
ar šitādu grimasi
es turu tevi
lai tu neaizpeldi

tur bija smiltis un sāls

cik gan neizturami
redzēt tevi
izaugam no jūras
man rokās
arhaiska kamera
nespēj notvert
milzīgo silto

ūdeni
kas viļņojas pie taviem ceļiem

 

2.

es lasīju marta pujāta dzejoli
par ūdeni un maigumu
es iemācījos to no galvas
bolderājā centos noskaitīt
vienai meitenei

es arī gribēju uzrakstīt dzejoli
par ūdeni un maigumu
uzreiz zināju
ka tas būs par brāli
un par to kā mēs bijām jūrā
un kā es viņu turēju
aiz padusēm
un viņš šūpojās viļņos
iegrimis ūdenī
priecīgi saviebies
to kādas viņam bija ausis
un smiekli
un cik tas bija labs
un laimīgs brīdis

tad par to
kā viņš ir izaudzis
viņam vairs nevajag
lai viņu tur viļņos
viņš stāv seklumā
pats

šodien viņš ļāva man gulēt
savā augstajā gultā
ar telts jumtu
un mīksto ikea trusi
un kutināja man nāsis
ar peļu ūsām
mēs ilgi viens otru kutinājām
un es aizmigu
uz vēdera

 

***

1.

sapnī redzēju kailgliemezi
sagrieztu trīs daļās

2.

sapnī bijām vecā
zvejnieku ciemā
ziedēja trīskrāsu puķes
es gleznoju sikspārni

 

***

kad tas caurvējā saruka
bāls un atdzisis
es pamodos no skaņām
un pelnu garšas

es nespēju noticēt
ka tas ir sarucis
slīdēju uz priekšu
bet neko nesapratu
tikai jutu mitrumu
dzirdēju suņus klepojam
nojautu
ka man garām paslīd
akmeņu rindas

jutu ka man vēderā guļ
neizšauta petarde
pilna ar pelniem

 

***

melni ezeri
zālājā

zemes caurumā
lapseņu pūznis

sīkas vardes
baltajā gultā

nelielā kārbiņā
skrapst cietspārnis

aizvāc savus
krokodilus
viņš saka
kad es viņu
kutinu

 

melnais ūdens

vai jūsu partneris
kustas
lēni
it kā ietu
caur ūdeni

zaļa čaula
ir asa
no visām pusēm

es trenējos redzēt
kā tu ej
kustoties lēni
caur melno
ūdeni

 

zīmējums

salijis saldējums
bērna rokā
tētis slēpēs –
sniegavīrs uzcelts
no deviņām lodēm

suns kas atgādina
lietus mākoni
mēness
kas atgādina
spīdīgu kartupeli

 

***

V ar melnajiem matiem
mēs apsmējām tavus zīmējumus
ar cilvēciņiem
jo tiem bija dzeltenas sejas
bet sejas taču ir rozā

A ar balona galvu
kapēc tu toreiz izleci
pa skolas otrā stāva logu
es atceros tavu kāju
kad klibodams cēlies no saspiestās puķu dobes

J puisi no krievu romāniem
ar drudžainām acīm
sekojot siltām gaišmatēm
tu gleznoji brūnas un slidenas gleznas
par kurām tev lika
zemas atzīmes

gleznu ar gulbi
gleznu ar pūci
gleznu ar jēlu orgānu
novietotu šķīvja vidū