literatūra

— Dzimumu satiksme Berlīnē

EIŽENS BERGS

26/07/2019

 

Šogad, pētnieku grupai strādājot Berlīnes Archiv der Akademie der Künste, dažādās kolekcijās izdevās uziet nedaudzus ar Eiženu Bergu saistītus materiālus. Nozīmīgākais no tiem ir 1919. gadā sarakstītais cikls Dzimumu satiksme Berlīnē, kas stilistiski sasaucas ar lasītājiem jau zināmajiem 20. gadu sākumā rakstītajiem Berga tekstiem, un atklāj autora interesi par Vācijā plaukstošo ķermeņa kultūru un nūdismu. Šajā publikācijā teksts transkribēts saskaņā ar mūsdienu latviešu valodas ortogrāfijas prasībām.

 

Dzimumu satiksme Berlīnē

*

Skatlogā dārgas un neglītas drēbes
No biezas vilnas, ar smagām pogām,
Neglītas, neglītas siltās drēbes,
Itin kā piesūkušās ar smaku
No aitu kūts.

Berlīnieši, ejiet tām garām!
Ejiet un neskatieties tām virsū,
Nepērciet neglītas drēbes!
Skrieniet kaili
Pa pilsētas ielām!

 

*

Berlīnes siltais glāstīdams vējš
Tinas man apkārt kājām
Kā zaļganas zīda bikses.

Vējš, tu nešpetnais Berlīnes skroderi,
Vēlos viscauri es ietērpties tevī!

Bikses, kreklu, svārkus un kravati –
Visu pašuj man zaļganā zīdā!
Soļošu lepni pa Berlīnes alejām
Uzcirties kails un neredzams,
Vēl pēc simts gadiem Berlīnes alejās
Manu soļu atbalsis skanēs!

 

*

Eji kur iedams pa Berlīni,
Dzimumu satiksmes atbalsis
Skan it visur –

Pārītis sēž uz cafe terases,
Skatās acīs, sadodas rokās,
Viņi vēl glāstu varā,
Ko baudījuši tik tikko.

Cits pārītis steidzas pa ielu
Uz istabu mēbelētu,
Nomest drēbes un atdoties.

Katrs, kas Berlīnē garām paiet,
Nopēta pretimnācēju,
Dažkārt pat atskatās, domā pie sevis:
Vai starp mums dzimumu satiksme
Iespējama?

 

*

Berlīnieši ņem saules vannas,
Kaparbrūni to kailie augumi,
Vīriešiem spalvas zeltainas, citiem tumšas,
Sievietēm pilnīgi gurni un krūtis.

F r e i k ö r p e r k u l t u r  –
Nekaunas cits no cita,
Pasviež cits citam bumbu un smej.

 

*

Staigāju Berlīnē kails un brūns,
Ap gurniem apjozis kastaņu lapas.
Kožu banānē, rāpjos liepzaru staklē,
Svilpju godīgām madāmām automobiļos.

Kad nomiršu, aprociet mani parkā zem liepas!

 

*

Berlīne,
Pieņemi mani par klaidoni savu!

Gan jau zem liepas man atļauts būs nosnausties.
Gan jau maizes riecienu atmetīs.
Arī no upes es varu padzerties.
Gan jau kāds biedrs man radīsies,
Šaurajās ieliņās mani tas pavadīs.

Neatraidi, Berlīne, klaidoni savu!
Arī no peļķes es varu padzerties.

1919. 5. VI