— Žurnāls „Punctum” uzsāks video stāstu sēriju „Sarežģītās vēstures”

 

Interneta žurnāls Punctum video stāstu ciklā Sarežģītās vēstures pievērsīsies Latvijas vēsturē nepelnīti aizmirstām un marginalizētām personībām, par kurām izvēlējušās stāstīt pētnieces Sanita Reinsone, Kristīne Zaļuma, Lolita Tomsone, Šelda Puķīte, Zita Kārkla un Santa Remere. Video stāstu cikls veidots ar mērķi atklāt tādu personību dzīves stāstus, kas vēstures procesus ļauj ieraudzīt no jauna skatpunkta, uzsverot pagātnes notikumu daudzbalsību. Video intervijas žurnālā Punctum būs skatāmas no augusta. Sērija top sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) projektu Izzzināt sarežģīto pagātni un LLMC izstādi Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules, kas rudenī būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Izceļot līdz šim maz zināmus dzīvesstāstus 20. gadsimta Latvijas vēsturē, ir iespējams pārvērtēt un no jauna vēstures naratīvos ierakstīt līdz šim noklusētas personības un pavērsienus, piemēram, Latvijas fotogrāfijas vēsturē aktualizēt sieviešu fotogrāfu devumu. Vēsturnieču un pētnieču stāstījumus papildinās Latvijas Mākslas akadēmijas animācijas nodaļas studenšu Ievas Vieses un Līvas Dortānes veidoti animācijas elementi.

Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone stāstīs par Žaņa Lipkes sievu Johannu Lipki, uzsverot viņas ieguldījumu ebreju glābšanā: „Johanna par sevi saka, ka nešķiroja cilvēkus pēc tautības vai ticības. Viņa bija stipra sieviete, palīdzēja vajātajiem ebrejiem neiespējamos apstākļos, riskēja ar savu un bērnu dzīvību, rūpējās par visiem Ķīpsalas bunkurā trīs garus kara gadus.”

Vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma izvēlējusies izcelt vēsturnieku Arturu Štālu, komentējot: „Latvijas vēsturē nav daudz tādu vēsturnieku, kuri būtu uzskatāmi par profesionāļiem Latvijas kultūras vērtību pārvaldības un pieminekļu aizsardzības organizēšanas jautājumos. Visi svarīgākie procesi, kas Latvijas valsts pastāvēšanas sākumposmā bija saistīti ar kultūras vērtību aizsardzības lietām, saistāmi ar Artura Štāla vārdu. Laika ritējumā aizmirstā vēsturnieka dzīves stāstā joprojām vēl daudz noslēpumu un nezināmā.”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone rādīs Kārļa Svensona dienasgrāmatas, kurās no ārpusnieka skatpunkta izsekots 20. gadsimta Latvijas vēstures galvenajiem notikumiem: „Kārlis Svensons (1884–1964) ir zviedrs, kurš 1909. gadā 25 gadu vecumā ieradās Ziemeļvidzemē ar nolūku pāris gadus piepelnīties muižas lopu pārrauga darbā. Latvijā Kārlis nodzīvoja līdz sava mūža galam, nodibināja ģimeni un iemācījās valodu, un kļuva par aculiecinieku garam, sarežģītam laikmetam Latvijas vēsturē. Viņa dienasgrāmatas, vēstules un citi rakstītie materiāli ir savdabs personiskais liecinājums par ārzemnieka gaitām no cara laika līdz padomju laikam Latvijā.”

Savukārt mākslas zinātniece, kuratore Šelda Puķīte Latvijas fotogrāfijas vēsturē vēlas ierakstīt diemžēl aizmirsto sieviešu fotogrāfu mantojumu, veidojot stāstu par fotogrāfi Lūciju Kreicbergu: „Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985) bija viena no pirmajām sievietēm fotogrāfēm, kura 1918. gadā atvēra savu foto salonu Rīgā – Noar. Viņa veidoja klasiskus portretus, izmantoja kinematogrāfiskus efektus, apvienojot leņķus un pozas ar gaismas efektiem. Kreicberga lielā mērā ietekmējās no piktoriālisma fotogrāfijas.”

Publiciste, kritiķe Santa Remere un pētniece Zita Kārkla stāstīs par sabiedrisko darbinieci, rakstnieci Annu Rūmani-Ķeniņu. „Apbrīnojama, daudzpusīga un nepelnīti aizmirsta personība – kultūras, izglītības un sabiedriskā darbiniece ar milzīgu enerģiju, rīcībspēju, augstiem feminisma un nacionālālās pašapziņas ideāliem. Ķeniņu meiteņu ģimnāzijas dibinātāja, kas audzināja femmes fortes – jaunu kulurāli izglītotu paaudzi vēl nedibinātajai Latvijai,” par viņu saka Santa Remere.

LLMC projekts Izzināt sarežģīto pagātni ir starptautisks un starpdisciplinārs projekts, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi uz šodienu Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Labējā (nacionālistisko) un kreisā spārna (sociālistisko, komunistisko) ideoloģiju mantojums, holokausta un koloniālisma vēsture, marginalizējoša politika attiecībā uz sievietēm, mazākumtautībām, kvīru kopienām un minoritātēm visplašākajā nozīmē – tie ir tikai daži sarežģītās pagātnes aspekti reģionā. Šīs pieredzes nereti pētītas lokālās vai nacionālās robežās, turpretim projekts Izzināt sarežģīto pagātni aicina domāt par pagātnes ietekmi un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu. Vairāk par LLMC projektu lasāms šeit: https://lcca.lv/lv/notikumi/izzinat-sarezgito-pagatni/

Video stāstu sērija Sarežģītās vēstures veidota ar Baltijas Mediju izcilības centra un Internews atbalstu.