— They, hen, hän… viš? Nebinārā dzimte latviešu valodā

Kā vārdi veido sabiedrību, kas tos izmanto? Kā sabiedrība veido vārdus, ko izmantot? Ik pa laikam var dzirdēt par Valsts valodas centra jaunizdomātiem terminiem objektiem un procesiem, kas sabiedriskajā apziņā parādījušies nesen (“QR kods” ir “kvadrātkods”, “smart watch” ir “viedpulkstenis”, “podcast” ir “raidieraksts”, utt.). Šobrīd arī, piemēram, notiek Latviešu valodas aģentūras rīkota akcija Izdaiļo valodu, kuras ietvaros ikviens interesents var iesūtīt daiļliteratūrā atrastus neparastus vārdus, kas tiek izcelti akcijai veidotajā mājaslapā un sociālajos tīklos ar mērķi bagātināt latviešu valodu.

Jaunvārdi top un nedaudz piemirsti vārdi tiek atdzīvināti, jo valoda ir dzīvs un nepārtraukti mainīgs process. Tā nepastāv ārpus laika, bet gan tieši otrādi – ir daļa no tā.  Labi, ka valsts valodas institūcijas par to domā un seko līdzi pasaulē aktuāliem terminiem. Tajā pašā laikā visi iepriekš minētie piemēri valodu papildina vai dažkārt minimāli izmaina atsevišķu vārdu lietojumu, bet tie neizaicina valodas gramatiku. Ko darīt, ja valodas uzbūve atsevišķos gadījumos izslēdz noteiktas sabiedrības grupas, kas gan to patērē, gan ir arī tās subjekti?  Pēdējo gadu laikā visapkārt pasaulē veicinātas diskusijas par to, kā valodas padarīt iecietīgākas un tolerantākas pret sabiedrības grupām, kas ir bijušas un nereti turpina būt marginalizētas un diskriminētas. Šīs diskusijas skar plašu tematisko loku no koloniālā mantojuma ietekmes uz kultūru līdz dzimtei un seksualitātei. Viena no visskaļāk izskanējušajām tēmām, kas parādās diskusijās ar mērķi padarīt valodu iekļaujošāku un daudzveidīgāku, līdz ar to arī bagātāku un daiļāku, ir nebinārās dzimtes ieviešana un aktualizēšana valodā. 

Kas ir nebinārā dzimte? Latviešu valodā tāpat kā daudzās citās valodās dzimte iedalās sieviešu un vīriešu dzimtē. Attiecīgi dzimtes attiecības ir bināras, t. i., sastāv no divām daļām. Taču cilvēki, kas identificējas ar nebināro dzimti, savu identitāti nesaista ne ar sieviešu, ne vīriešu dzimti.¹

Tas, cik viegli vai grūti valodā ir ieviest vai aktualizēt nebināro dzimti, ir, pirmkārt, atkarīgs no valodas iekšējās struktūras. Piemēram, angļu valodas gramatikā dzimte parādās tikai vienskaitļa vietniekvārdos. Lai valodā iekļautu arī dzimtes nebinārus cilvēkus, pēdējo gadu laikā ir aktualizēts daudzskaitļa vietniekvārds “they”, ko 2019. gadā arī Merriam-Webster vārdnīca nosauca par gada vārdu un tā definīcijai pievienoja tā lietojumu kā vietniekvārdu, kas jāizmanto, “atsaucoties uz cilvēku, kura dzimtes identitāte ir nebināra”.  Lai gan ir kritiķi, kas saka, ka, izmantojot “they” gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī, rodas apjukums, vēsturiski tā tas nav bijis – piemēram, anglofonās literatūras dižgaru Viljama Šekspīra un Džeinas Ostinas darbos parādās daudzskaitļa forma, atsaucoties uz vienu cilvēku.

Zviedru valodā, kur līdzīgi kā angļu valodā ilgu laiku pastāvēja tikai divi vienskaitļa vietniekvārdi “hon” (“viņa”) un “han” (“viņš”), 2015. gadā oficiāli tika ieviests neitrāls vietniekvārds “hen”, ko izmanto, gan lai atsauktos uz cilvēkiem, kas neidentificējas ar vienu dzimti, gan arī pieminot cilvēku, kura dzimte nav zināma. “Hen” pirmo reizi parādījās sešdesmitajos gados, un tas ir iedvesmots no somu valodas neitrālā vietniekvārda “hän”. Tas somiski tiek izmantots, runājot par ikvienu cilvēku neatkarīgi no identitātes, jo somu valodas gramatikā dzimte nepastāv. “Hen” gan atšķirībā no “they” ir jaunvārds, un tādējādi tam nav iepriekšēja pielietojuma valodā.

Latviešu valodā situācija ir nedaudz sarežģītāka. Grūtības valodā iekļaut nebinārus cilvēkus pastiprina tas, ka dzimte parādās ne tikai vietniekvārdos un lietvārdu un īpašvārdu galotnēs, bet atspoguļojas arī īpašības vārdos un daudzskaitlī. Tādēļ sekot angļu valodas piemēram, izmantojot daudzskaitli, būtu grūti. Daudzskaitli, visticamāk, būtu jāizmanto vīriešu dzimtē, kā tas šobrīd tiek lietots gadījumos, kad cilvēku grupā ir vairāku dzimumu pārstāvji (teikums “Anna, Andris un Ansis iepērkas veikalā”, izmantojot vietniekvārdu personvārdu vietā, būtu “Viņi iepērkas veikalā”). Ja to izmantotu arī īpašības vārdu un lietvārdu galotnēs, teikuma kopējā gramatiskā struktūra būtu jāveido daudzskaitlī, kas radītu diezgan spēcīgu gramatisku disonansi (“Anna ir skaisti cilvēki”).  

Sekojot zviedru “hen” piemēram, teorētiski varētu radīt pavisam jaunu vietniekvārdu, kas nesaistās ar sieviešu vai vīriešu dzimti. Tomēr, šķiet, tas problēmu neatrisinātu, jo dzimtes identitāte vēl joprojām parādītos vārdu galotnēs. Neesam gan tādi vienīgie – daudzās citās valodās, piemēram, franču, spāņu un krievu, lietvārdu galotnes arī nosaka dzimte. 

Pagājušā gada nogalē konferencē Vārds un tā pētīšanas aspekti Kārļa Vērdiņa referāts par nenormatīvās seksualitātes un dzimtes apzīmējumiem latviešu valodā pievērsās arī nebinārajai dzimtei latviešu valodā. Vērdiņš saka, ka, viņaprāt, lai latviešu valodā ieviestu nebināro dzimti, pirmkārt, ir jāmodificē lietvārdu un īpašvārdu galotnes. Mūsu sarakstē viņš iezīmē trīs iespējas:

1. Pieņemt “-s” kā dzimtes neitrālu galotni. Galotni “-s” izmanto gan vīriešu dzimtes, gan sieviešu dzimtes 6. deklinācijas (kā “telts”, “govs”, “klints”) vārdiem. Tādējādi varētu teikt, piemēram: “Es esmu nebinārs.” Vai: “Es esmu dzimtes-kvīrs.” Vērdiņš gan piebilst, ka šajā gadījumā vīriešu dzimte tiek pastiprināta kā neitrālā un galvenā, un pret to iebilst feminisms.

2. Darināt vārdus ar galotni “-o”. Latviešu valodā aizgūtiem vārdiem ar izskaņu “-o” (piemēram, “kino” vai “radio”) ir vājāka saistība ar bināro dzimtes dalījumu, un attiecīgi varētu darināt vārdus ar šo izskaņu: “Es esmu nebinaro.” Vai: “Es esmu kvīro.” Reizē, iesaistot šos vārdus teikumā, tie gan tāpat būtu jāveido saskaņā ar vīriešu vai sieviešu dzimti.

3. Sekot lībiskajai “ventiņu” izloksnei, jo tās ietekmē iespējams atteikties no galotnēm vispār. Tad ir jāmodificē arī citu vārdšķiru lietojums, izdzēšot norādes par bināru dzimtes dalījumu. Kā vietniekvārdu varētu ieteikt lietot “viš”, pieņemot, ka tas vienlīdz attiecas uz jebkura dzimuma un dzimtes personu: “Es esmu nebinār” vai “Es esmu kvīr”; “Viš ir kvīr(s)”; “Jān Bērziņ ir nebinār”; “Jān Bērziņ nav lasīj’s grāmatu par kvīr seksualitāti.”

Par to, kāds tieši būtu vislabākais variants, kā ieviest nebināro dzimti latviešu valodā, vēl ir grūti spriest, jo, kā uzsver LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina, to redzēsim tikai pēc tam, kad cilvēki praktiski sāks lietot dažādus variantus. Turklāt Garina uzsver, ka ir jāpieņem tas, ka potenciāli tiks pārkāpti noteikti gramatikas likumi un tie ar laiku izmainīsies, tāpat kā tas ir noticis ar daudz ko citu valodā. Valoda nav statiska, un ir jāakceptē, ka tā mainīsies.

Vienlaikus Garina arī saka, ka šajā procesā ļoti būtiski ir nevis teoretizēt par to, kā abstrakti izmainīt valodu, bet runāt ar nebināriem cilvēkiem par to, kā viņi jūtas valodā un kādas pārmaiņas gribētu redzēt: “Es ļoti ceru, ka tad, kad valodnieki sāks par to runāt, viņi runās ar nebināriem cilvēkiem un jautās viņu pieredzi, un izvērtēs, kādi termini ir ērtāki šiem cilvēkiem, nevis mums pārējiem. Man ļoti gribētos, lai šī saruna notiktu ar nebināriem cilvēkiem, nevis par nebināriem cilvēkiem.” 

Uz jautājumu “Kā vēlētos, lai tevi uzrunā latviešu valodā?” Latvijā mītošajiem nebinārajiem cilvēkiem, ar ko man bija iespēja parunāt, atbildes bija atšķirīgas. Esmeralda izmanto sieviešu dzimti. Savu izvēli pamato ar to, ka latviešu valodā nav viegli ieviest dzimtes neitralitāti, un izmantot vīriešu dzimti kā neitrālo būtu pretēji tam, ko vēlas panākt, “jo tad sanāk, ka, atsakoties no vienas puses binaritātes, nākas pievērsties otrai”. Situācijās, kad tas ir iespējams, gan Inta, gan Dani izmanto anglisko “they”. Tuvākajā nākotnē vēlētos redzēt, ka sabiedrībā tiek normalizēts tas, ka, iepazīstoties ar jaunu cilvēku, tiek pajautāts, kā viņu uzrunāt, attiecīgi – automātiski nepieņemt cilvēka dzimtes identitāti, balstoties uz viņa bioloģisko ķermeni. Inta uzsver, ka latviešu valodā izmantot dzimtes neitrālas formas ir milzīgs izaicinājums. Sekojot angļu valodas piemēram, ir bijis mēģinājums adaptēt daudzskaitli, bet nav izdevies, jo, izmantojot “viņi” vienskaitlī, veidojas mulsinošas teikuma konstrukcijas, nemaz neskatoties uz to, ka “viņi” arī ierakstās dzimtes kategorijās. 

Dzimte ir ļoti klātesoša visā latviešu valodas gramatikā, saka Esmeralda, un tāpēc šobrīd ir grūti iztēloties, ka visa gramatika mainīsies, bet nākotnē viņa gribētu redzēt plašākas diskusijas par to, kā valodā reprezentētas politiskas un sociālas idejas un kā tās atspoguļojas dzimumu konotācijās. Iespējams, tādējādi pavērsies arī ceļš uz binaritātes laušanu. Šī vēlme atbalsojas arī Intas teiktajā, kas uzsver – kopumā gribētos redzēt, ka cilvēki sāk vairāk domāt par dzimtes neitrālām formām valodā. Kad izpratne sabiedrībā būs pamodināta, varbūt tad varēs nopietnāk sākt domāt par izmaiņām gramatikā. Tas ir svarīgi, ne tikai lai valodu padarītu iekļaujošāku, bet arī lai nebināri cilvēki tādos oficiālos dokumentos kā pase varētu norādīt pareizo identitāti, jo tas šobrīd nav iespējams. 

Neviens, ar ko runāju, praksē nav pieņēmis ventiņu izloksnes piedāvāto vietniekvārdu “viš” un arī dialekta piedāvāto iespēju atteikties no galotnēm. Šobrīd tā šķiet drīzāk kā teorētiska iespējamība, nevis praktiska realitāte. Tomēr Inta uzsver, ka vēlas uzticēties valodnieku spējai domāt un rast risinājumus. Galu galā visi varianti ir un būs neierasti, bet, jo vairāk par tiem runās un mēģinās izmantot, jo vieglāk kļūs. 

Par to, vai sākt ar izmaiņām gramatikā vai sabiedrības attieksmē, viedokļu ir daudz. Diskusija par dzimtes neitrāliem vietniekvārdiem ir mudinājusi pētniekus apskatīt, kā gramatiskā dzimte ietekmē cilvēku priekšstatus par citiem cilvēkiem un sociāliem un politiskiem notikumiem. 2019. gadā tapa pētījums par valodas iespaidu uz attieksmi pret dzimumu lomām un LGBT indivīdu tiesībām, kurā ASV pētnieki pievērsās Zviedrijā ieviestā vietniekvārda “hen” ietekmei uz sabiedrības izpratni par dzimti un dzimumlomām. Nopietnas diskusijas par “hen” ieviešanu valodā parādījās 2012. gadā, kad iznāca grāmata Kivi un briesmoņsuns (Kivi och Monsterhund). Tās autors Jespers Lundkvists, runājot par galveno varoni, izmantoja dzimtes neitrālo vietniekvārdu. Šis notikums sacēla viedokļu vētru, un bija daudzi, kam ideja par dzimtes neitrāla vietniekvārda plašu izmantošanu valodā ļoti nepatika, tomēr trīs gadus vēlāk, 2015. gadā, “hen” oficiāli tika iekļauts zviedru valodas vārdnīcā.

Amerikāņu pētījumā indivīdiem, kuriem zviedru valoda ir dzimtā, tika lūgts raksturot androgīnu figūru ar balonu, dzīvnieku un diviem domu mākoņiem virs galvas. Eksperiments tika veikts četrus gadus pēc dzimtes neitrālā vietniekvārda iekļaušanas zviedru vārdnīcā. Lielākā daļa dalībnieku figūru raksturoja, izmantojot dzimtes neitrālo “hen”. Šis pētījums parādījies vairākos populāros medijos kā piemērs valodas ietekmei uz sabiedrību, un tajā ir secināts, ka dzimtes neitrāla valoda ietekmē uzvedību, veicinot dzimumu līdztiesību un toleranci pret LGBT indivīdiem. 

2018. gada Pasaules Bankas pētījumā par dzimti valodā norādīts, ka gramatiskajai dzimtei ir negatīvs iespaids uz sieviešu dalību darba tirgū un tā pastiprina dzimumu nevienlīdzību. Šie rezultāti tāpat kā iepriekšējais pētījums parāda, ka valoda un cilvēku attieksme pret noteiktām sabiedrības grupām ir savstarpēji saistītas. Tāpēc, lai gan var strīdēties, cik ļoti valoda veido sabiedrību un cik ļoti sabiedrība veido valodu, skaidrs ir viens – mijiedarbe ir nepārtraukta. Un tieši tāpēc, ka ikviens no mums ir ne tikai valodas lietotājs, bet arī tās subjekts, šis jautājums nav tikai abstrakts un teorētisks. Īpaši jaunu cilvēku vidū vērojama spēcīga vēlme dzīvot iekļaujošākā sabiedrībā; gramatika, kurā ir iekodētas politiskas un sociālas idejas, kas veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām, ir jāizaicina un jāmaina. 

Šo ideju kritiķi iebilst, sakot, ka nebinārās dzimtes ieviešana nozīmētu gramatiski kļūdainu vai neskaidru valodu. Tā kā valoda nav statiska un iekonservēta, nav skaidrs, kāpēc būtu jāizvairās no tajā ierakstīto dzimumlomu un dzimtes konotāciju pārvērtēšanas, – ņemot vērā, ka valodnieki regulāri izskata jautājumus par “kvadrātkodiem”, Islandes nosaukuma pareizrakstību latviešu valodā un citām līdzīgām parādībām. Vietā ir pagājušajā gadā mūžībā pāragri aizgājušā antropologa Deivida Greibera teiktais, kas pēdējā laikā daudzviet izskanējis: “Galīgā, apslēptā patiesība par pasauli ir, ka mēs to izveidojam, un mēs varētu arī tikpat viegli to veidot citādi.”²

1. Svarīgi šeit arī piebilst, ka bioloģiskais dzimums nav tas pats, kas dzimtes identitāte.  (atpakaļ uz rakstu)
2. Graeber D. The Utopia of Rules: On Technology, Stupidity, and the Secret Joys of Bureaucracy, 2015.  (atpakaļ uz rakstu)