— Šis tas par dievu

No topošā dzejoļu krājuma Nakts

Šis tas par dievu

Pirmajā reizē bija visbailīgāk
kaut viņš bija mums sagādājis
nepieciešamo informāciju
grāmatu kur viss ir izskaidrots
tā bija grāmata ginekoloģijas studentiem
vai tamlīdzīgi es nezinu
protams ja viņš būtu pircis
prezervatīvus tai mazajā ciematā
kuras mājas pagrabā
mūs turēja iespējams tas
būtu aizdomīgi un vispār
kurš tad nu mūsu valstī tā
mīl tos prezervatīvus
no tiem
kuriem atļauts mīlēt
kaut kas bija pat izklaidējošs
tajā kā mēs gatavojāmies
dzemdībām jo nebija
pārāk daudz mums abām
ko darīt pagrabā
kaut gan viņš atnesa
mums arī dažreiz
tā saucamos
sieviešu žurnālus
es neesmu spējusi
uz tiem paskatīties
pēc tam vairs nekad
skaidrs ka man
nebūs bērnu nekad
man gan arī līdz pat
šai nedēļai
kurā es šo te dziedu
nebija mēnešreižu
tās vienkārši tā arī nebija sākušās
neskatoties uz visu to
sievietes pienākuma pildīšanu
pastiprinātā apjomā
un kādu ilgāku laiku man nebūs
dzimumakta ar vīrieti
varat man ticēt
es mēģinu jokot
vai to var saprast
viņš bija ļoti iepriecināts
ja par viņu tā var teikt
nē
apmierināts būtu precīzāks vārds
apmierināts ka man nav mēnešreižu
es faktiski biju ideāla sieviete
ne tā kā tā otrā
kuru viņš nekad neizlaida
no pagraba un drāza turpat
lejā
vienmēr misionāra pozā
to ka to tā sauc es zināju
nebiju jau nekāda svētule
vēl gan es iedomājos
ka viņš viņu neved augšā jo
viņai bija cilvēki
kas viņu varētu meklēt
kaut kāda tur tante un māsīca
bet man faktiski bija tikai viņa
un viņa bija ieslēgta pagrabā
nekādi nevarēja mani izglābt
tieši es daiļkrūte straujā
glābu viņu ar nodzeltējušu grāmatu
elektriskajā tējkannā vārītu ūdeni
un neticību par to
vai tiešām tas var būt tik sāpīgi
cik viņa kliedz
pārplēšot visas plēves un bungādiņas
asinīm šķīstot un sūdiem
padarot kurlu ikvienu cilvēku apkaimē
kuri ielīda dziļāk alās
“nē, nē, tas nebija kliedziens,
mums tikai šķita,
vējš atnesīs siltāku laiku,
nāc, paieskā mani, sieva”
man bija ļoti bail
ka ja viņa tā kliegs
viņš tomēr pārkāps to savu omertu
vai kā nu tur viņš to dēvēja
atnāks un piebeigs mūs
neskatoties uz to
ka viņa dzemdēja viņam dēlu
es jums saku
viņa dzemdēja viņam dēlu
mēs to ielikām kastē un
sasedzām ar manu džemperi
uz kura bija adīta eglīte
nodilusi kā dieva līdzjūtība
jo bija ziema un viņai bija piens
bet nekāds gudrais ne gans
pie mums neatnāca
caur trejām pagraba durvīm
viņi ieradās vēlāk
kad mēs faktiski jau
vairs negaidījām
vēlāk kad viņai bija
jau bijušas otrās dzemdības
arī toreiz negribējām bērnu atdot
tik trakas mēs bijām teicām
ka bērns būs kluss
mēs varam to audzināt
nebūs nekādu problēmu
viņš nenoticēja šitādiem māņiem
un jau nākamā dienā
kad mēs aizmigām pārgurušas
viņš paņēma bērnu
un atkal viņa kliedza
vēl skaļāk nekā dzemdību laikā
auroja gaudoja vaidēja
tā kura kļuvusi bija par pagraba grīdu
es faktiski neticēju
ka tas ir iespējams
bet tomēr tā bija
un ciemats aizslēģoja gan logus gan durvis
skursteņus akas un ausis
“raganu laiks nudien
nemeloja mums pareģi gudrie”
viņa kliedza
ieraugot tukšo kasti
taustīja to tā it kā
bērns būtu varējis sarukt
par īkstīti paslēpties
noplukušajos kartona atlokos
viņa kliedza
viņš nolēkšoja lejā un es domāju
nu ir kirdih ar mums cauri
tomēr viņš jau neesot zvērs
ne izvirtulis
ne cilvēks
to es saku
un teikšu mūžīgi mūžos
čukstēja bērnam tā labāk
es viņu atdevu
kādam bērnu namam
nemelo nav nekāda nama
šai huiņā
viņa metās tam virsū
nācās tam sasiet dēmonu jauno
sievietes izskata
kas pārgrauztu viņam rīkli
ja vien viņš varonis brangais
nebūtu spēcīgāks
dziedi jel dievišķā mūza
ar mašīnu es aizbraucu
dura
viņš čukstēja
un cīņas karstumā neattapa
ka pateicis pilsētas nosaukumu
to dzirdēju tikai es
cilvēka atvase
tad pēc varenās cīņas
sirmgalvis gurdais
aizsēja man acis un muti ar lakatu
kurš smaržoja stipri pie ētera
bet es jau tā biju pie tā  pieradusi
ka tas mani neņēma vispār
uzveda augšā
uz savu istabu aizputējušiem logiem
kura man šķita kā baznīca
vai kaut kas tamlīdzīgs
jo kamēr viņš mani drāza
es varēju atgāztu galvu skatīties logā
(tur vīdēja gabaliņš debesu
katru reizi citādā krāsā)
un pateikties bargajam dievam
kurš pavisam drīz tad
nu mūs izglābs
ticiet man tiešām
tā notiks