literatūra

— Ciparu sanoņa kļūdainā algoritmā

Dainis Deigelis

11/06/2021

es precīzi zinu kādas būs manas bēres pat ja viss minētais nekad nenotiks

 

***

es nezinu
kas es esmu
kas es biju
tātad nav svarīgi
kas es būšu
pasaule apkārt ir tikai konstruēta ilūzija
dzejoļi kurus rakstu ir tādi paši
iespējams debesīs mainās dievi kā gadalaiki
iespējams man vairs nav laika
vai nekad īsti nav bijis
redzēt rīt pilsētā lietu
kas glāstīs auksti skropstas
degunu
lūpas
tāpēc ka
es nezinu vairs
ka es esmu
kas es biju
nav svarīgi

liesmojošs laikmeta beigu sākums
ciparu konstruētā realitātē cilvēks
kas vēl nekad nav mīlējis
dievs kas nekad
nav radījis

tikai ciparu sanoņa
kļūdainā algoritmā
ir viss

ko tu tikko izlasīji

 

***

ārā kā vienmēr novembris
neatkarīgi no oficiālā gada laika
vējš iepakojuma kastes un cilvēkus dzenā
pa ielu netīrajām ietvēm
kaijas saklaigājas ar bezpajumtniekiem
kanālā pie tirgus peld pāris apjukušas pīles
un medicinīskās maskas
pasaule šeit kā mans neskūtais vaigs
kā mans nams bez kosmētiskā remonta
kā valdības ziņas bez lielām cerībām
tikai vakaros
kāda neprāta balss
bez izmaiņām
stāsta par saules zaķīšiem
uz reiz lidojušu lidmašīnu astēm
un laimi
par kuru
tu neatceries
gandrīz neko
šorīt psiholoģiskās palīdzības tālrunis
rāda aizņemtu visu laiku
es neesmu
viens

 

***

tev ir veca cilvēka dvēsele
viņa teica un glāstīja kaķi
kas skatījās uz viņu tieši tā
kā to kaķi dara
it kā zinātu pilnīgi visu
kas notiek jebkurā no laika paralēlēm
un kas notiks arī tad
kad tu vairs nebūsi
uz vienas no tām
tu satiksi visas savas iepriekšējās dzīves
tu atcerēsies visus savus sapņus
un pirmais pavasaris
pēc tavas aiziešanas
skatīsies atkal
jaunpiedzimušā acīm
pagaidām
tev vēl viss ir
jāizsāp
te

aizvien vecākam
un vientuļākam

 

***

kopš aizvērti muzeji
kopš klusē koncertzāles
es eju ik dienas uz dažādiem
pārtikas lielveikaliem
un man atļauto uzturēšanās laiku
pavadu parasti pie desu un cīsiņu stenda
raugoties kā glīti rindiņā
tās tur stāv vītinātas
kūpinātas
vārītas
dārgas un kārdinošas
lētas un pieticīgas
resnas kā boksera dūre
tievas kā dieva pirksts
es tur stāvu un domāju
par visiem tiem nezināmajiem meistariem
par pildītājiem
par apkopējām
kāvējiem
dīrātājiem
respektīvi visiem tiem
kam pateicoties
gastranomiski šedevri
un masu produkcija
karājas kā mūsu cilvēces spēju robežas
un tiek aptaustītas
norautas no āķiem
sagrauztas bez sāta
kā mūsu mērķi
ideāli
es gribu pieglausties tām visām
es gribu samīļot ik katru
nozagt jūs visas
izglābt
par pēdējiem centiem no honorāra
par pēdējām apenēm lombardā
gluži kā sirdsapziņu
gluži kā neprātīgo cilvēci
un protams
ņe sūda nesanāk

neuztraucieties
drīz kultūra atvērsies
kaut kad
kaut kādā
pirmdienā no rīta
es kļūšu kulturāls
un cenzēts

 

***

kad
dzelteni tauriņi
tik dzelteni tauriņi
pār pelēko pilsētu
viss vēl liekas iespējams
viss vēl liekas sasniedzams
tieši tajā mirklī
tu uzzini
pēdējās ieelpas vērtību
kad
dzelteni tauriņi
tik dzelteni tauriņi
pār pelēko pilsētu
kad zvaigzne noriet
tik balti sniegi
vēl

 

***

un viņš teica
paceļoties pār mūsu
nelaimīgajām mirstīgajām galvām
es neatgriezīšos
tikai
mēs ik gadu naivi ticam
viņš sameloja
strīdamies par viņa iedabu
rīkojamam konsīlijus
sinodes
peram miesu pletnēm
slakām zarnas un smadzenes
ar vīnu
un gaidām
kad pacelsimies
pār palicēju mirstīgajām galvām
teiksim ar sausām vēsām lūpām
es neatgriezīšos
glābieties muļķīši
paši no
sevis

 

***

es precīzi zinu kādas būs manas bēres
līdz sīkumiem
līdz sekundēm
translētas zoom tiešraidē
kuru noskatīsies 4 varbūt cilvēki
mans plastmasas maisā iesaiņotais ķermenis
slīdēs pa lenti eleganti
atmirdzot kurtuves liesmām
digitāli šņuksti
literatura.lv lapā
ar miršanas datuma ierakstīšanu
tas ceļš būs noiets
tās ciešanas būs beigušās
nebeidzamai cīņai ar pašcenzūru
ar nepareizu dzīves veidu
ar nelaikmetīgu dzeju
ar sevis tā arī nespēju mīlēt tāpēc
es precīzi zinu kādas būs manas bēres
pat ja viss minētais nekad nenotiks
es piedzimu
jau miris
šai paštaisno pimpju
nozombēto kuču
pasaulei
kurā es
nu esmu veiksmīgi ieņēmis
savu godam nopelnīto vietu
otreiz pārstrādājamā plastmasas maisā
ar dauzkārt pārstrādātu
sirdsapziņu

smilgas stiebrs
kas naktī reiz
nav izturējis
vētru