— Tīkls un acs

 

***

vēriens
ir vēriens
tas kā aizveras ciet
tas ir vēriens

 

Darāmo lietu saraksts

B. P.

I

Ļaut, lai atspoguļošanās nes attēlu saistību, nevis virsmu šķīrumu

 

II

Ļaut, lai nokrīt mānīgais, nebūvēt uz tā rīcību vai pārliecību, ļaut lai nokrīt, un iet tālāk, ievērojot ceļa virsmas faktūru

 

III

Ļaut, lai saule mani skūpsta

 

Pieturvieta

mēs stāvam noenkurojušies krastā 
drupata jūras lūpu kaktiņā
vilnis nolemj mūs pagaršot
mēs stāvam krustpunktā uz tīkla režģa
vilnis izliecas zelta griezumā
mēs nevaram pretoties saskanīgām struktūrām
vilnis nolemj mūs pagaršot
mēs garšojam

 

Tīkls un acs

sajūta, kurā tev ir mētelis ar spožām pogām, uniforma, ļoti oficiāla, tu noņem katru pūku no vilnas,
bet man ir gari mati, un es pēkšņi nepamanu, vai mēs gājām viens otram garām, vai es pieliecos kaut ko teikt, vai es neredzēju, vai varbūt tu ne tā pakustējies, 
bet mani mati tagad ir aptinušies ap tava mēteļa spožajām pogām, un es gribu atrauties, bet man sāp,
un tas mani sadusmo,
un tu nesaproti, kas notiek, un tas tevi sadusmo, 
un es piņķerēju savus matus, bet tu satraukti skaties apkārt, varbūt domā, kāpēc tādus matus nevar nogriezt vai sapīt,
jo mēteļu atpūkotājiem vienmēr ir ērtāk, ja cilvēkiem ir mazāk matu,
varbūt starp uniformām un atpītām lokām ir vēsturisks konflikts,
kad tie cenšas sarunāties, atskan ieraksts no patafona,
saceļas vēji un skan maršs,
un visi vārdi un visas domas metas zirgos, skrien ar šķēpiem, galvaskausi krakšķ,
un es mēģinu nedomāt, mēģinu domāt ar pirkstiem, nenoraut kādu no spožajām pogām vai ko vēl, tas ir kaitinoši, kaitinoši,
tu nevari atteikties no pogām,
man nekādi nevar būt mazāk matu,
es varu tikai ķemmēt matus,
ķemmēt matus,
ķemmēt matus,
ķemmēt matus spožākus par tavām pogām,
līdz mēs izslīdēsim viens otram cauri,
un kāda rāmāka sajūta piepildīs laukumu

 

Deviņdesmitajos

deviņdesmitajos esot stāstījuši
ka zvīņas kas nokrīt no acīm
jāliek makā un jānēsā līdzi aiz plēves
kur glabā bērnu vai mīļoto fotogrāfijas
jābūt vienīgi visai piesardzīgam kam tās rādīt
pie cieša skatiena tās mēdz
ieaugt uzlūkotāja acī

 

Uzraksts uz iesāktas paciņas

kapitālisms nav vainu mīkstinošs apstāklis

 

Zivtiņas zelts

aizmirsti ko es teicu ko rakstīju
aizmirsti manu balsi un manu vārdu un manas domas kuras domāji
aizmirsti jo man vairs nav spēka
man vairs nav vēlēšanās
man ir trīs savas vēlēšanās

viens
es ielēkšu atpakaļ laikā un straume mani pazīs un glāstīs

divi
es būšu tu un tu būsi es un viņa būs tu un es būšu viņš un viņa un straume mūs visus pazīs un glāstīs un nevajadzēs vārdus

trīs
tad es atkal izniršu un tu iznirsi un šis notiks vēlreiz no jauna

pēc manas vēlēšanās

laikam