— Virtuvē ir izlietne

 

kaut kas beidzas

gadiem ilgi esmu saudzējis sevi, paslaukot problēmas zem paklāja, smaidot un izliekoties, ka viss ir kārtībā. bet kādu dienu es uzņemšos risku, ķeršos vērsim pie ragiem, mēģināšu risināt. izrādīsies, ka mēs neesam pilnībā laimīgi, attiecības sašūposies, šķitīs, ka tās nav lemtas pastāvēšanai. tas ir grūti, un tā ir vienīgā izeja.

lielākā dienas daļa paiet centienos saglābt to, kas palicis pāri. katru brīdi mēs varētu šķirties, tāda sajūta mani ir pārņēmusi, un tā neizzūd. šī sajūta atņem spēku, izraisa neapmierinātību un vientulīgumu. es neko nesagaidu, un varbūt man vajadzētu virzīties tālāk, es kļūstu vienaldzīgs.

esmu ieguldījis daudz laika, un es apzinos tavas vajadzības. kad satiekos ar draugiem, kad eju skriet vai patveros vienatnē, lai atjaunotu spēku un atpūstos, es jūtos slikti. es pamazām zaudēju savas individualitātes izjūtu. varbūt es neesmu pelnījis kādu, kurš spēj atdot tikpat daudz. es gribu saglabāt mūs, par spīti visam. pat ja tu to nepamani un pats nevēlies neko mainīt.

un es gribu būt es pats, es negribu izlikties, es gribu teikt, ko domāju un jūtu, es gribu, lai tu klausies un atklāj manas šķautnes. es gribu uztraukties par tevis iepriecināšanu un pazaudēties tavos smieklos. es nevēlos šķiršanos, kaut zinu, ka sāpju sajūta pārņem uz salīdzinoši īsu brīdi un nav salīdzināma ar nemitīgajām bailēm, kas nogurdina.

 

vardarbīga audzināšana

jau daudzus gadus es nodarbojos ar vardarbību. sākumā tikai kliedzu un liku stūrī, reizēm pagrūdu, vēlāk ieviesu arī fiziskus soda mērus. cilvēkam augot, veidojot kaut kādus savus viedokļus un attiecības, arī vardarbības apjomam jāpieaug. vienreiz vecākā pārstāja ēst gaļu. sasitu zilu. mazā lai mācās. kad meklēja palīdzību, uztaisīju ļembastu. stāstīt citiem par to, kas notiek mājās, nav pieņemami. ciemošanos pie drauga aizliedzām, bet, kad palika 18, aizlaidās. tagad liekam stūrī māsu.

 

vardarbība divi

es pēdējā laikā regulāri lietoju alkoholu, kliedzu un grūstos, nakšņoju ārpus mājas un guļu ar sievietēm par naudu. bet nupat pa ceļam uz veikalu divi eņģeļi satvēra mani aiz padusēm, pacēla gaisā un aiznesa atmuguriski atpakaļ pāris centimetrus virs trotuāra, pa trepju telpu uz augšu.

dzīvoklī zīlniece ar meitu un radiniece ar dēlu. zīlniece rāda uz mani ar pirkstu un saka: “tas ir viņš.” es esot bijis vardarbīgs. bet manas drēbes un instrumenti samesti maisos pie plīts. vienreiz radiniece – viņa stāsta – esot izcepusi piparkūkas (šī radiniece nevienam nav vajadzīga, viņa ir niecība), bet puika skrējis uz virtuvi un nesis uz gultu. uzsitu ar dūri pa galdu. jāēd virtuvē. nesaprot, ķēros pie fiziska spēka. atsitās pret sienu un raudādams (bez piparkūkām) atgriezās istabā. radiniece kliedz, zīlniece kliedz. es atveru ledusskapi un izsvaidu produktus.

jā, es grūstīju radinieces dēlu un bļāvu. es grūstīju arī pašu radinieci un zīlnieces meitu. un es grūstītu viņus arī tagad.

 

pilsētā A

rīts. streipuļodams un dungodams Aleksejs tuvojas daudzstāvu mājas ieejai un ilgi mēģina iekļūt ēkā, no rokām izkrīt čips. pa durvīm iznāk sieviete ar ratiņiem, Aleksejs pakakā liftā un koridorā aizmieg. mājas vecākā mātišķi skaidro, ka šeit ir pilsēta B. Aleksejs klausās bez entuziasma.

 

pilsētā B

meitene, kas strādā vietējā radio par ziņu dienesta vadītāju un pilsētā atpazīstama pēc mierīgās un pārliecinošās balss informatīvā toņa. puisis, skaistumkonkursa uzvarētājs, aktīvai atpūtai veltīta raidījuma producents. abi sēž pie galdiņa kafejnīcā, nerunā, tikai skatās viens uz otru, pēta, domā un sapņo.

sākas pavasaris, mīlestība mostas, aug un zied reizē ar dabu. viņi nevar viens bez otra. pusdieno vietējā parkā, ēd saldējumu un mīļojas. tad atgriežas darbā.

ziemā puisis dreb no uztraukuma un nevar nostāvēt kājās. meitene saprot. viņš izvelk no pufaikas kabatas gredzenu un čukst: “vai esi ar mieru būt vienmēr man līdzās?” jāatbild nav uzreiz, viņš piebilst, viņa var padomāt. “jā!” saka meitene.

 

esmu pie bračkas Rīgā

aizrunājāmies par maziņajām. bračka pazvana, visu sarunā uz rītu. nevaru aizmigt, grozos. man tāda dīvaina sajūta – kā pirms braukšanas eksāmena.

no rīta eju dušā. notrimerēju krūmus. pēdējais treniņš pirms spēles, lai neizšauj priekšlaikus. bračka ved. bloku mājas. lēnām kāpju augšā.

atver brunete, mammīte, ap 25, apakšveļā un vaļējā halātā. samulsis stāvu. viņa saka: “nu kak?”

–

sievietes nav mistiski zvēri, galvenais, lai nav no ielas, lai nav slimas vai narkomānes.

 

zaļumos

ak dievs, kā kaut ko tik svētu var regulēt likums. par to lai iedzer jaunlaulātie, kas nupat atraduši likumīgas mājas viens otra azotē – ar šodienu uz visām mūža dienām, līdz dievs jums tās liegs. bet mēs pārējie celsim glāzes par mīlestību, uzticību un kopīgas dzīves sākumu. lūdzu, paceļam glāzes.

blakus jums, brāļi un māsas, sēž onkuļi un tantes. blakus znotiem māsīcas, un vecāmātēm svaiņi, blakus brālēniem sēž meitas, dēliem blakus – svaines, vectēvi un vedeklas, un dieveri, un māršas. sēdusies pie viena galda visa radu saime, un jūs, šīs dienas vaininieki, un arī es, kas esmu jums blakus. ikviens no mums zina — mūža pirmais cēliens – no baltiem autiņiem līdz kāzu štātei – ir mūsu māšu un tēvu rokās.

ja vēl kāds grib dzert par likumiem, lai dzer, bet mēs pacelsim par baušļiem. par vienu no tiem. par bausli, kurš māca godāt savus vecākus.

starp laulību ceremoniju un tumsas iestāšanos, šo publisko un piebriedušo mirkli, kurš pieredz ikvienas ģimenes sākumu, izlietosim to lieti, un mūsu radītājam par godu pieminēsim mūsu radītājus. sava prieka brīžos neaizmirstiet viņus un pieminiet viņus savās bēdās.

ak, aivarmāt, tavs dēls nu atstāj ligzdu, šīs tavas maigās, piegurušās rokas, un, aivartēt, dod dēlu savu projām, kā tēvs tavs tevi tavai sievai devis, tu, martasmam, nu atlaid savu mīļo, kā meitu tava māte atlaida, un, martastēv, kas darāms tev, to dari, un savam bērnam vēli labāko.

un tāpēc – par bausli! lai bijātu mēs to un pildītu, jo tas ir dzīvības pamatu pamats.

paceliet glāzes. iedzersim par bērniem, kas, godādami vecākus, paši ir izauguši par savu bērnu godātiem vecākiem, un iedzersim par viņu bērniem, kas šodien stāv mūsu priekšā, vienoti laulībā, no kuras pasaulē ienāks jauna paaudze. par jums.

 

Publikācija tapusi ar Ventspils Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu.