Foto: Kristīne Madjare
Performance Dziesma par pēdējo jūras govi notika Latvijas Nacionālais dabas muzejā 21. augustā (2021) Punctum festivāla ietvaros.
Autores: Anna Salmane, Signe Valtiņa
1976. gadā Regīna Ezera uzrakstīja noveli Dziesma par pēdējo jūras govi. Šis stāsts ir par ļoti lielu ūdens zīdītāju – jūras govi (Hydrodamalis gigas), sauktu arī par Stellera jūras govi, kas kādreiz apdzīvoja Komandora salu piekrastes rajonus Beringa jūrā. Mednieki Stellera jūras govis iznīcināja jau 18. gadsimtā – 30 gadus pirms tās pirmo reizi atklāja Arktikas pētnieki. Lai gan jūras govis bija šīs planētas iemītnieces vairāk nekā desmit tūkstošus gadu un tām, iespējams, pat bija potenciāls kļūt par pirmajiem ūdens mājdzīvniekiem, cilvēkam atklājot to sulīgo gaļu un teiksmainos dziednieciskos taukus, jūras govis krita nežēlastībā. Oficiāli tiek lēsts, ka ik gadu pasaulē tiešas vai daļējas cilvēka darbības rezultātā izmirst vairāki desmiti dzīvnieku sugu, taču faktiski šis skaitlis ir daudz lielāks un mērāms tūkstošos. Performance ir atvadu dzīres un rituāls izmirušajām un arī potenciāli izmirstošajām dzīvnieku sugām, cilvēku alkām un negausībai, un dzīvības trauslumam.