Foto: Liepa Rūce
Dzejoļi no topošā krājuma Nulles summa
***
Lidojām toreiz ar vecākiem
Uz Taškentu
Dūmaka iluminatorā
Izklīda
Un zem spārna kļuva redzams
Mākoņu klajums
Balts kā kokvilnas lauks
Aiz meitenes
Ar četrstūraino cepurīti
Uz padomju žurnāla
Vāka
Pagalmā mēdzu noskatīties
Kā lielākie bērni
Griež saulītes
Elpa aizrāvās tieši
Zenītā
Kad šūpoles pamira
Bet apmeta apli
Lidmašīna turpināja celties
Virs galvas
Dienas vidū parādījās
Zvaigznes
Un mani pārņēma panika
Ka izskrējuši visumā
Netiksim atpakaļ
Kokvilnas vācēja bildē
Smaidīja aizdomīgi
Plati
Man vairs nepatika
Ilgi gaidītais lidojums
Kurā nevienu brīdi
Nelido
Reiz vējainā laikā
Gāju ar lielu lietussargu
Spēcīga brāzma
Parāva mani augšup
Vien pāris milimetrus
Bet sajūta palika
Un vēlāk atgriezās
Sapņos
Tagad biežāk redzu
Cilvēkus kam nespēju atcerēties
Vārdu
Un mostos ar izjūtu
Ka mēģinājums aizgriezt krānu
Noved pie ūdens daudzuma pieauguma
Neatkarīgi no
Ventiļa griešanas virziena
Pārāk daudz reižu stāvēts
Pie metāldetektora rāmja
Pieturot bikses
Kamēr lidostas darbinieks
Pārcilā rokas bagāžu
Saliekamais lietussargs
Atgādina
Ko sen aizmirstu
Kā atkrītot nemanāmi aizkritušām ausīm
Un atskārstot ka arī šoreiz
Salonā atskanēs aplausi
Vien tad
Kad lidmašīna
Nolaidīsies uz zemes
***
Māte un vecmamma bija keramiķes
Vectēvs strādāja cukurfabrikā
Par kurinātāju
Un vilka no krāsns
Svečturus
Ar pasaku tēlu vaibstiem
Mājas krāsniņā varēja apdedzināt
Tikai smalkas detaļas
Māte tās līmēja pie sienām
Lielos panno
Tagad vecie interjeri nodauzīti
To vietā
Mūsdienīgas tapetes
Tolaik modē bija vijīgas formas
Cirtas matos
Bikses ar platiem galiem
Un rokoko roks
Viņa gribēja būt Gundega
Bet vectēvs dzimtsarakstu nodaļā
Pārdomājis
Nosaucis par Guntu
***
Vecgada vakarā skaitījām dzejolīšus
Un dalījām dāvanas
Bārdainajam vecītim
Nekad neesmu ticējis
Visu laiku centos pieķert
Kurš no vecākiem
Izliek aiz dzīvokļa durvīm maisu
Un nospiež zvana pogu
Dāvanu bija daudz
Tēvs katrreiz atkārtoja
Vienu un to pašu divrindi
Vecmammai bija priekšā lapiņa
Arī man iemācītie pantiņi
Vienmēr juka
Tāpēc domāju savus
Un uzdevu par īstiem
Plānoju būt bārmenis vai oficiants
Reiz pat atnesu viesiem šķīvi
Uz kura biju salicis
Halvu ar marinētiem gurķiem
Tad gribēju būt slavens pianists
Kad tiku pie klavierēm
Sarakstīju ar flomāsteru uz taustiņiem
Kādā secībā tie jāspaida
Manu izpildījumu nokritizēja tikai
Mātesmāsa
Bet viņa bija alkoholiķe
Un tas neskaitījās
Pēc pusnakts gājām laukā skatīties
Kā šauj raķetes
Dedzinājām brīnumsvecītes
Vēlējāmies sagaidīt laimīgo gadu
***
Māte reiz paņēma mani līdzi
Uz Krimu
Ceļazīme bija viņai vienai
Kad izdevās uzpirkt administrāciju
Dzīvoju viesnīcā
Pārējo laiku mitu pie saimnieces
Izīrētā istabiņā
Pludmalē sadraudzējos
Ar amerikāņu bērniem
Kuru tēvs
Bioķīmijas laboratorijas vadītājs
Bija pārbēdzis
Uz Padomju Savienību
Par to daudz rakstīja
Avīzēs
Sākumā māte nopriecājās
Iemācīšos valodu
Bet tad izbijās
Ka čeka sāks pārbaudīt
Kas es esmu
Un nelaida vairs pie viņiem
***
Atceros skolas priekšā ceļamkrāns
Nocēla no postamenta
Ļeņina pieminekli
Visa klase pielipa logiem
Un skolotājai bija jāpārtrauc stunda
Ne tik sen bijām uzņemti
Oktobrēnos
Uz formastērpiem vēl rēgojās
Divi caurumiņi
No zvaigznītes ar vadoni bērnībā
Figūra trosē sasvērās
Kā baļķis ar resno galu uz leju
Noskanēja zvans
Un lasīto uzdeva atstāstīt
Nākamajā reizē
Vēlāk palīdzējām audzinātājai
Atbrīvot plauktus
No kopotajiem rakstiem
Sarkanos sējumus likām kastēs
Nodošanai makulatūrā
Jo valstij trūka papīra
***
Mans skolas laika albums
Beidzas ar bildi no izlaiduma
Trīs absolventiem
Kam pie sirds piesprausta
Īpašā
Ģimnāzijas nozīmīte
Puisis pa labi raksta dzeju
Un viņa sirds
Sitas ātri
Puisis pa kreisi
Aizies studēt medicīnu
Un izmācīsies par kardiologu
Puisis ar ātro sirdi
Reiz ienāks viņa kabinetā
Meitenei centrā
Sirds ir laba
Skolas medaļiste skrējēja
Beigs sporta pedagoģijas akadēmiju
Taču kļūs par uzņēmēju
Bildē to neredz
Bet puisim pa labi
No meitenes
Sirds gluži vai kāpj
Laukā pa muti
Izlaiduma uzvalkā viņš
Nevarēs paskriet
Un pēc fotogrāfēšanās
Lēnām noies
Skolas stadiona apli
Vedot pie rokas
Zēnu
Ar metāla zvaigznīti krūtīs
Pie līnijas viņus jau gaidīs
Stāvs baltā priekšautiņā
***
Foķene ar kaķi
Savākusi nepilnu simtu patikšanu
Tējas krūzītei bija vairāk
Vajadzētu izvilkt ko
Traumatisku
Bet skapis pārdots kopā ar
Veco dzīvokli
Un psihoterapeitam
Atvaļinājums
Ieraksti aizslīd ātrāk nekā
Pagūstu izlasīt
Bērnībā gribēju spēlēt galvenās lomas
Lai var runāt daudz
Teksta
Toreiz modē bija
Glasnostj un perestroika
Pie atkritumu tvertnēm
Kāds bija iznesis veco
Televizoru
Atbrīvojos no liekām detaļām
Un reizēm tupēju tajā
Iztēlojos kā sniedzu atbildes
Bet jautājumi
Galvā neturējās
Drīz paaugos un televizorā
Vairs neietilpu
Zem šodienas ieraksta
Trīsciparu skaitlis
Jau labāk
Rīt saņemšu
Teleskopisko statīvu telefonam
Būs jauns video
Paciņas atvēršanai
Gari ekskursi pagātnē
Nogurdina
Un telpai tomēr vairāk virzienu
Nekā laikam