raksti

— Krips

Roberts Makrūrs

22/11/2021

“Kripu” uzkrītošā nepaklausība sasaista viņus ar tādiem invaliditātes modeļiem, kas ir vairāk kultūrradoši (un politiski radikāli) nekā vienkārši reformēts sociālais modelis.

Tāpat kā vārdam “kvīrs”, arī kripam ir sena un raiba vēsture. Teju divdesmit gadu šis vārds kā termins tiek lietots nespējas studiju akadēmiskajā nozarē, parasti ar to apzīmē (kā ar kvīru saistībā ar LGBT) radikālāku alternatīvu asimilējošām vai reformējošām invaliditātes politikām. Bet vēl ilgi, pirms šis vārds tika uzņemts akadēmiskajā diskursā, aktīvisti un mākslinieki ar invaliditāti lietoja to kā uzkrītošu kolektīvās identitātes nozīmes marķieri, un šo rīcību raksturoja gan atteikšanās pakļauties ķermeniski pilnvērtīgo sabiedrības locekļu normām, gan tas, ko Kerija Sandala apzīmē kā “dzēlīgu humoru un arī kampu”. ASV jēdzienam “krips” ir arī bijusi paralēla, ar rasi saistīta vēsture, kas nozīmē prominentas afroamerikāņu bandas iekļaušanu. Pārklāšanās pakāpe starp abiem lietojumiem daļēji ir atkarīga no tā, kā tiek stāstīta bandas nosaukuma vēsture vai mitoloģija.

“Krips” ir atvedināts no angļu vārda cripple ‘kroplis, kropļot’, kas jau vairāk nekā tūkstoš gadu tiek lietots gan kā lietvārds, gan darbības vārds. Saskaņā ar Oxford English Dictionary (OED) lietvārds ar nozīmi ‘tāds, kurš nespēj (kopš dzimšanas vai iegūta ievainojuma ceļā) lietot savus locekļus; tizla persona’ ir reģistrēts jau 950. gadā; darbības vārds ar nozīmi ‘atņemt (pilnīgi vai daļēji) spēju lietot locekļus, padarīt tizlu, atspējot, padarīt par kroplu’ ir reģistrēts 1307. gadā. OED piemin Šekspīra lugu Atēnu Timons, kur Timons šo vārdu lieto kā lāstu: “Thou cold sciatica, // Cripple our senators, that their limbs may halt // As lamely as their manners.”1 Bet vārda vēsturē tas lielākoties lietots kā skarbāka, aizskarošāka un nožēlu rosinoša versija neitrālāko izteicienu vietā (piemēram, “cilvēks ar ierobežotām spējām”, “invalīds”, “cilvēks ar īpašām vajadzībām”). OED ir citēts Entonijs Trolops, kurš 1865. gadā lietoja šo vārdu aprakstā “a poor cripple, unable to walk beyond the limits of her own garden”.2 Mūsu laikos vārds cripple (īpaši tā verba formā) aizvien ir brīvā apritē kā negatīva metafora, ar ko var apzīmēt teju jebkuru dabas katastrofu. Pēc postošās zemestrīces 2015. gada 26. aprīlī, piemēram, MSN un citas ziņu aģentūras ātri vien ziņoja, ka “Nepālas zemestrīce varētu sabeigt tai nozīmīgo tūrisma ekonomiku”.

Vārds “krips” nekad nebūs nomazgāts tīrs no sāpīgās stigmas un izsmiekla pēdām. Bet, pastāvot šādām fona sāpēm, “krips” tomēr ir izcelts no aizmirstības. Kolektīvi vārda “atprasījumi” tomēr nekad nav vienkāršots aicinājums sākt visu no sākuma un pareizi. Tie nenodrošina, ka notiek aizstāšana 1 : 1 (singulāra negatīva nozīme nomainīta ar singulāru pozitīvu). Kad kolektīvi notiek vārda pārvērtēšana, tas ļauj vienlaikus sadīgt daudzām negaidītām nozīmēm, kas var būt “kosmogoniskas”, pasauli radošas3.

Kā jēdziens “invaliditāte” ir vairākas reizes ticis “apropriēts”. Pagātnē tas automātiski saistījās ar zaudējumiem, trūkumu, izslēgšanu no kādas jomas, bet tagad tas var apzīmēt identitāti vai iekļaušanu invaliditātes kultūrā. “Krips” pat vairāk nekā “invaliditāte” ir kļuvis par marķieri atklātam un pašapzinīgam (out-and-proud) invaliditātes kultūrmodelim 4. Šis modelis ir pretējs gan medicīniskiem modeļiem (kas reducē invaliditāti līdz patoloģijai, diagnozei, ārstēšanai un novēršanai), gan labi zināmam sociālam modelim (kas invaliditāti no ķermeņa pārceļ uz vietām, kas invalīdiem nav pieejamas, kas no viņiem prasa pielāgošanos). “Kripu” uzkrītošā nepaklausība sasaista viņus ar tādiem invaliditātes modeļiem, kas ir vairāk kultūrradoši (un politiski radikāli) nekā vienkārši reformēts sociālais modelis.

Daudzos bandas vārda izcelsmes skaidrojuma stāstos uzpeld invaliditātes motīvs, tomēr LA Crips ir pilnīgi neatkarīgi no priekšvēstures. Ir vairākas stāsta versijas par to, kā cēlušies LA Crips, un dažas ir zināmas tikai pēc nostāstiem. Laikrakstā Los Angeles Times 1988. gadā parādījās raksts par to, kādu lomu šai stāstā spēlē baumas. “Daži teica, ka nēsājot auskarus. Citi teica, ka staigājot ar spieķiem. Vēl citi staigāja pieklibojot kā kropļi. Tā izplatījās iesauka: kripi (mūsdienu bandas). 1992. gadā Guardian bandas nosaukumu saistīja ar personu, minot, ka Reimonds Vašingtons, kurš 1969. gadā dibināja Crips, arī pats esot invalīds. “Krips ir saīsinājums no cripple ‘kropls, kroplis, kropļot’, tā bija iesaukts bandas dibinātājs, kurš gāja, vilkdams kāju gar zemi”5. Pēdējo 40 gadu laikā ir daudz citu liecību, ar kurām šie stāsti ir apstiprināti, noliegti, gājuši plašumā un (vēl jo svarīgāk) izplatījušies.

Daži stāsti par bandas nosaukuma izcelsmi piemin, ka tas it kā esot akronīms vai nu no Continuous Revolution in Progress,6 vai no Community Resources for Independent People;7 vēl citi savukārt norāda, ka šie akronīmi ir parādījušies tikai vēlāk kā nosaukuma skaidrojums. Tomēr presē par bandu bieži tiek runāts tā, ka tās locekļi vai nu it kā staigā kā invalīdi vai arī pilnīgi noteikti ir invalīdi. Šajos pieminējumos “krips” apzīmē vai nu stilizētu staigāšanas manieri vai arī staigāšanu, ko ietekmē kustību traucējumi. Tas, ka šajos stāstos reizēm parādās spieķi apliecina, kas stāstos par bandas izcelsmi pieminētā invaliditāte ir reāla, tā nav nekas iedomāts, pietēlots. Tomēr nav nekādas baumas tas, ka dažos periodos (piemēram, kad pēc 1992. gada nemieriem tika parakstīts pamiers ar sāncenšiem, ar LA Bloods) Crips ir īpaši pievērsušies ar invaliditāti saistītiem jautājumiem, piemēram, kopienas veselības aprūpes klīnikām vai HIV/AIDS dienestiem. Pamiera noregulējuma ietvaros Crips apsolīja sarūpēt līdzekļus HIV/AIDS informācijas centram, kuru vadītu minoritāšu pētnieki un ārsti.

Lai arī tas, ka “krips” ir cēlies no cripple, šķiet piesaistām šo jēdzienu kustību traucējumiem, tas tomēr ir apliecinājis, ka spēj būt krietni elastīgāks. Divos Journal of Literary and Cultural Disability Studies  speciālizdevumos (2014), kas veltīti kripepistemoloģijām (šo terminu radījusi Merri Laiza Džonsone), jēdziens “krips” aplūkots kā tāds, kurš raksturo nenormatīvus un nereprezentatīvus invaliditātes veidus. Esejas pievēršas personības robežtraucējumiem, trauksmei, histērijai, hroniskām sāpēm, HIV/AIDS, transidentitātei un virknei citu traucējumu un stāvokļu, uz kuriem parasti apzīmētāju “invaliditāte” neattiecina. Nozīmīgajā Alisones Keiferes grāmatā Feminist, Queer, Crip (2013) autore viscaur lieto šo jēdzienu, kad domā par problēmām, mentāliem stāvokļiem, uzvedības vai iemiesošanas formām, kas, paviršāk raugoties, var likties vispār nesaistītas ar invaliditāti. Keiferes skatījumā “krips” spēj ietvert iemiesošanas vai prāta stāvokļu formas, kuras, var domāt, nav vajadzīgas pie pilna prāta vai labas fiziskās veselības esošiem/bināriem invalīdiem. Tāpat kā visradikālākais “kvīrs”, arī “krips” var kļūt vienlaikus uzkrītoši identitārs (piemēram, “mēs esam kripi, un jums tas jāatzīst!”) un uzkrītoši antiidentitārs (piemēram, “mēs uzskatām, ka jūsu, ķermeniski pilnvērtīgo sabiedrības locekļu, kategorijas nespēj mūs raksturot!”) 8. Darbā Crip Theory: Cultural Signs of Queerness and Disability es rakstīju, ka “kripam” vajadzētu būt “pastāvīgi un vēlami atkarīgam: citos kvīru, kripu un kvīrkripu kontekstos šķībacainie, pusdzīvie vai vēl nenomirušie, kleinkāji, psihopāti, trakie, neprāši vai slimi pāriji ir pildījuši vai var pildīt līdzīgi ģeneratīvas funkcijas”. Gan šis darbs, gan jau minētais Feminist, Queer, Crip saskata šī termina rašanos aktīvisma un mākslinieciskās darbības vietās.

Arī mākslinieks un aktīvists Eli Klērs ir iedziļinājies “kripos”. Darbā Exile and Pride: Disability, Queerness and Liberation Klērs apzināti lieto 1. personas daudzskaitļa formu, skaidrodams, kā “mēs invalīdu tiesību kustībā radām kripu kultūru, dzenam kripu jokus, uztveram kripu humora stīgu”. Klēra ieskatā “kripa” radošās dimensijas nošķir to no individuālistiskā “superkripa”. Superkripus bieži nosoda par piedalīšanos ķermeniski pilnvērtīgo rīkotajos “pārvarēšanas” naratīvos, it kā invaliditāte būtu kāda nelaime, kas cilvēkam ir “jāuzveic” (piemēram, sporta sacensībās vai pārgalvīgos piedzīvojumos).

Gan Klērs, gan Sandala kopā ar daudziem citiem māksliniekiem parādījās Deivida Mičela un Šaronas Snaideres 1995. gada inovatīvajā dokumentālajā filmā Vital Signs: Crip Culture Talks Back,9 kur jau pats nosaukums suģestē, ka “krips” ir saistīts ar kopienu, solidaritāti, atklātību un nepakļaušanos. Un “krips” visās šajās nozīmēs neaprobežojas tikai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Apvienotajā Karalistē karikatūru autors Kripens (Crippen) ir sazīmējis sarkastiskas bildītes pret ķermeniski pilnvērtīgo sabiedrības locekļu stereotipiem, savukārt performanču autore Liza Karra ir izveidojusi “kripu radio” ar podkāstiem, ko sauc Ai! un kas ir pieejami BBC invaliditātes tīmekļa vietnē. Austrālijā aktrise un invaliditātes aktīviste Stella Janga producēja komēdiju sēriju ar nosaukumu Tales from the Crip. Tās mērķis bija apliecināt invalīdu seksualitāti un vilkt uz zoba ķermeniski pilnvērtīgos sabiedrības locekļus, kuru nez kāpēc domā, ka invalīdiem jābūt “iedvesmojošiem” (viņa pat valkāja T kreklu ar uzrakstu “Lai tavs iedvesmā stāvošais daikts nolaižas!”. “Es identificējos ar kripu kopienu,” Janga kādā intervijā pauda. “Neesmu izgudrojusi ne vārda – tā ir politiskā ideoloģija, pie kuras es nonācu apmēram divdesmit gadu vecumā. Man bieži aizrādīja: “Kā tu uzdrīksties tā runāt?” Uz ko es atbildēju: “Citi tā ir runājuši gadu desmitiem, tāpēc es arī domāju, ka droši vien drīkstu.””

Amerikas Savienotajās Valstīs Maiks Ērvins kopš 2010. gada uztur blogu kā Kroplais prātvēders, viņa moto ir “Oficiāla vietne sarūgtinātiem kropļiem (un tiem, kas viņus mīl)”. Savukārt Lerojs Mūrs ir izgudrojis afroamerikānisku dzimteskvīru kultūras formu invalīdiem, nosaucot to par kriphopu, ar K īpaši distancējoties no LA Crips. Cenšoties sagādāt hiphopa māksliniekiem un dzejniekiem ar invaliditāti plašāku auditoriju, kriphops integrēts dažās Sins Invalid10 performancēs, šī trupa slavina kvīru un krāsaino invalīdu skaistumu, iekārojamību un dažādību. 

Šī jēdziena lietojums adjektīva funkcijā šādos gadījumos uzsver tā ģeneratīvo raksturu: ja tam pieliek klāt lietvārdu, crip nav vienkāršs “piedēklis”. Ja mēs kultūru saucam par kripīgu, tas pārrada attiecīgo vielu. Kripīga kultūra nav tikai krips + kultūra (it kā mēs visi jau iepriekš būtu vienojušies par to, ko šī pēdējā minētā nozīmē). Tāpat nav tā, ka crip kā lietvārds vienkārši apzīmētu iepriekš izzināmu esības formu, un arī īpašības vārdu nevar aplūkot kā tīri aprakstošu11 veidojumu.

Jēdziena spēks verbālformā izriet no tā lietojuma lietvārda vai adjektīva funkcijā. Kvīru invaliditātes teorētiķis Mels Čens ir rakstījis par “dzīvīgumu”, kas raksturo to, cik lielā pakāpē ar vienību vai terminu saista īpašību “dzīvs”. Čenam “kvīrkripīga pieeju invaliditātei” pavada arī “tādu diskursu atšķetināšana [..], kuros ir un ar kuriem salabo gan invalīdus, gan ķermeniski pilnvērtīgos. Crip kā lietvārdā, īpašības vārdā vai darbības vārdā jebkurā gadījumā ir acīmredzams šāds “dzīvīgums”.

Mēs vēl aizvien kolektīvi atklājam, ko varētu nozīmēt “kripot”. Kā darbības vārdu šo jēdzienu varbūt vislabāk definēs tas, par ko tas varētu kļūt. Prāgā notika divas nozīmīgas konferences – Kripojošais nelibreālisms (2010) un Kripojošā attīstība (2013). Vārds “kripot” to nosaukumos lika saprast, ka te ir runa par radikālu pārskatīšanu, par atkāpšanos no apzinātām antipilnvērtīga ķermeņa pozīcijām un pašsaprotamām sistēmām, kurās mēs atrodamies. Abās konferencēs tika apstrīdēta fetišizēta kapitālisma izaugsmes izpratne un uzsvērts, ka ķermenis un prāts globālajos procesos piedalās nevienmērīgi. Tāpat šo konferenču norises vieta ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm vai Rietumeiropas liecināja par vēlmi atrast jaunu valodu, kurā domāt par invaliditāti globālajos dienvidos12 vai postsociālisma valstīs.

Tai laikā jēdziens “krips” bija ienācis dažādās valodās un izgājis no tām. Viens no pirmajiem īpašajiem akadēmisko žurnālu izdevumiem kripu teorijā bija divvalodīga (angļu/zviedru) publikācija Zviedrijā, lambda nordica (Cripteriori). Antikapitālistiskais Crip Magazine no Vīnes (Austrija) arī bija divvalodīgs (angļu/vācu) žurnāls. Jēdziens “krips” spēcīgi rezonē dažos radikālos kvīru un invaliditātes aktīvistos spāniski un vāciski runājošās vietās (vāciski mūsdienās “krips” daļēji pārklājas ar senāko Krüppel kustības vēsturi, lai gan tagad šis termins, šķiet, ir nonācis pusautonomā apritē). Spānijā Melānija Moskoso ir sākusi runāt par “kripu atmazgāšanu”, kas ir sarežģīts process, kurā tiek pieradināta radikāla invalīdu enerģija, runājot [ar viņiem] tieši invaliditātes aktīvisma valodā. Runājot par līdzīgām apropriācijām Čehijas kontekstā, Kateržina Kolāržova lieto “neartikulēta postsociālisma kripa” ideju, stāstot, kā invalīdi vai cilvēki ar dažādiem traucējumiem tiek apklusināti, ka invaliditāti “savāc sev” neoliberāļi.

“Kripot” tāpat kā “kvīrot” skar procesus, kas dara nemierīgu, dīvainu vai samežģītu13. “Kripošana” arī parāda, kā ķermeniskais un garīgais pilnvērtīgums tiek padarīti par dabiskiem un kā ķermeņi, prāti un vainas, kam būtu jāatrodas uzmanības, jautājuma, diskusijas centrā, tiek aizvākti. Šādai aizvākšanai ir tendence kalpot globalizētajam neoliberālajam kapitālismam, kas ir viens no iemesliem, kuru dēļ “kripam” ir tik liela piekrišana pie radikāļiem.

Kad AIDS aktīvisti 1989. gadā protestēja pie Trump Tower Ņujorkā, viņi mēģināja parādīt, ka dominējošā attīstības, dzīvojamās platības, greznības un labās dzīves izpratne īstenībā ir atkarīga no izlikšanas no dzīvokļa, klaidonības un nāves vārda vistiešākajā nozīmē. Tramps saņēma ievērojamas nodokļu atlaides šo torņu būvei, tai pašā laikā aktīvisti, kas aicināja nodrošināt dzīvojamo platību HIV/AIDS slimniekiem, lai viņiem nebūtu jāmirst uz ielas, pieredzēja to, ka viņu pieteikumi par paliatīvās aprūpes centru pilsētas mērijā tiek atstāti bez ievērības14. Vēlāk mēs šo rīcību varētu nodēvēt par “kripošanu” un pamanīt arī tās radniecību ar vēlāku kultūras darbu – ne tikai tās valodisko, dekonstruktīvo manevru dēļ, bet arī tāpēc, ka tā neatlaidīgi pievēršas ķermeniskās un prāta invaliditātes materiālajai pusei, kad šie ķermeņi un prāti ir iestrēguši netaisnīgās sistēmās vai vienkārši izdzēsti no tām.

“Kripošana” vienmēr pavada iemiesošanās materialitāte un tas, kā vietas, jautājumi un diskusijas tiek padarītas “taisnākas”, lai arī plašākā nozīmē nekā “taisnošana” kvīru studijās, aktīvismā un mākslā. Daļēji tas tā ir tāpēc, ka “kvīra” radikālais spēks ir atšķaidīts globālajos prečiskošanas procesos, kas “kripu” vēl nav pieradinājuši. Radikāļiem “krips” ir atslēgas vārds, kas patlaban sasaistās ar to, ko daudzi ir pasākuši saukt par “invaliditātes taisnīgumu” 15. Invaliditātes taisnīgums iet tālāk par stratēģijām, kas balstītas uz tiesībām un saistītas ar nācijas valstīm (visspilgtākais piemērs ir Amerikas Savienoto Valstu Invaliditātes akts). Ar to tiek noslēgtas globālas antineoliberālas koalīcijas, kas nāk par labu globālajai kripojošajai iztēlei, kura var palīdzēt rast jaunas iespējas pretoties apspiestībai un radīt jaunas kopbūšanas formas.

 

No angļu valodas tulkojis Dens Dimiņš.

Raksta pirmpublicējums: Crip. Keywords for Radicals: The Contested Vocabulary of Late Capitalist Struggle. Ed. Kelly Fritsch, Clare O’Connor, and AK Thompson. Chico, CA: AK Press, 2016.

  1. Tu aukstā muguras kaite // Sakropļo mūsu senatorus, lai viņu locekļi kļūst tikpat kleini kā viņu izturēšanās. (Angļu val.)   (atpakaļ uz rakstu)
  2. Nabaga krople, nespēj aizstaigāt tālāk par sava dārza robežām. (Angļu val.)   (atpakaļ uz rakstu)
  3. Muñoz, José Esteban.  Disidentifications: Queers of Color and the Performance of Politics.  Minneapolis: University of Minnesota Press, 1999.  (atpakaļ uz rakstu)
  4. Mitchell, David and Sharon Snyder.  Vital Signs: Crip Culture Talks Back.  Fanlight Productions, 1995.  (atpakaļ uz rakstu)
  5. Walker, Martin.  “L.A. Gangs Give Peace a Chance.” Guardian, My 30, 1992.  (atpakaļ uz rakstu)
  6. Nepārtraukti notiekoša revolūcija. (Angļu val.)   (atpakaļ uz rakstu)
  7. Kopienas resursi neatkarīgiem ļaudīm. (Angļu val.)   (atpakaļ uz rakstu)
  8. sal. Duggan, Lisa.  “Making It Perfectly Queer.” In Sex Wars: Sexual Dissent and Political Culture, ed. Lisa Duggan and Nan D. Hunter.  New York, Routledge, 1995.  155-172.  (atpakaļ uz rakstu)
  9. Dzīvības zīmes: kripu kultūra atbild. (Angļu val.)   (atpakaļ uz rakstu)
  10. Šis ir invaliditātes taisnīguma performanču projekts (disability justice performance project), kas īpaši pievēršas krāsainajiem, kvīriem, nebinārajiem un transpersonām ar dažādām invaliditātes formām.  (atpakaļ uz rakstu)
  11. Valodniecībā vairāk lieto terminu “atributīvs”. (Tulk. piez.)   (atpakaļ uz rakstu)
  12. Valstu saraksts ir skatāms šeit: https://worldpopulationreview.com/country-rankings/global-south-countries  (atpakaļ uz rakstu)
  13. Kuppers, Petra.  Disability Culture and Community Performance: Find a Strange and Twisted Shape.  New York: Palgrave, 2011.  (atpakaļ uz rakstu)
  14. Crimp, Douglas.  AIDS DemoGraphics.  Seattle: Bay Press, 1990.  (atpakaļ uz rakstu)
  15. Mingus, Mia. “Changing the Framework: Disability Justice.”  RESISTNewsletter (November-December 2010), Pieejams šeit.  (atpakaļ uz rakstu)