— #EsArī Nr. 2

Pirmo reizi ar Vardi¹ iepazinos bārā Bolderāja aptuveni pirms trīs gadiem. Uz turieni devos cerībā atrast kompāniju un ļoti cienīju pūli, kas tur apgrozījās, tāpēc piespiedu sevi tur pavadīt laiku, lai gan literāte neesmu, par rakstniekiem neko nezinu un sarunās varēju iesaistīties vien ar jociņiem, kas nenodotu manu zināšanu trūkumu. Varde sēdēja bāra krēslā un vēroja manas pēdas. Kaut kā sākām runāt, pēc tam sarakstīties, un viņš ļoti ātri mani apvārdoja. Tagad saprotu, ka šo taktiku sauc par “love bombing” – tā ir varmāku metode, kā iemānīt cilvēku attiecībās. Un es ļāvos. Tajā brīdī man bija izteiktas “tētuka problēmas”, es meklēju vecāku vīrieti, kurš mani pasargās, vadīs, piepildīs manas fantāzijas gultā un ārpus tās. Mani valdzināja viņa prāta spējas, viņš varēja stundām ilgi runāt par tēmām, kuras nepārzināju, mistiskām lietām, dažreiz pilnīgu sviestu, bet es klausījos un noriju katru vārdu. Kad mūsu attiecības sākās, es viņam skaidri teicu, ka nemeklēju neko monogāmu, ka vēlos brīvību, un viņš man teica: “Tu vari gulēt kaut vai ar visu sarkano armiju, man būs vienalga.”

Pēc pāris mēnešiem viņš mani bildināja. Es teicu, ka varam precēties, bet tikai tantriski, ne uz papīra. Bet, ņemot vērā šo bildinājumu, es viņam atgādināju, ka sākotnējā noruna bija nemonogāma, par ko viņš ļoti sadusmojās un piedzērās. Viņš praktiski vienmēr bija piedzēries un vienmēr runāja. Ja runāju es, viņš bieži apvainojās vai sievišķīgi nosmīkņāja un pēc tam aizvainojumu pieminēja caur puķēm. Mēs devāmies atpakaļ uz manu dzīvokli, un viņš iniciēja seksu. Es teicu, ka seksu nevēlos, jo aizvien jutos emocionāla pēc mūsu strīda un domāju, ka mums vajadzētu turpināt sarunu. Viņš nepieņēma manu nē un izvaroja mani. Es raudāju, lūdzos, mazliet asiņoju. Teicu savu “drošības vārdu”, kas pavisam noteikti nozīmē, ka netēloju un vēlos, lai viņš beidz. Mana lūgšanās tika ignorēta, un pēc kādām 45 minūtēm es notēloju orgasmu ar cerību, ka tas viņam liks apstāties. Viņš apstājās. Es pajautāju, vai viņš zina, ka tikko izvaroja mani, cerībā, ka, pasakot šo smago vārdu, viņā būs manāma kāda nožēla. Viņš apvainojās un taisījās doties prom, bet es savās ilgās pēc tēva figūras mīlestības viņu lūdzos palikt. Nākamajā dienā atkal pacēlu šo tēmu un jautāju vēlreiz, vai viņš saprot, ka tā bija izvarošana. Viņš nosmīkņāja un teica: “Tevi nevar izvarot, tev jau patīk tādas lietas,” – runājot par manu interesi BDSM un to, ka man patīk skarbs sekss.

Zinu, ka jocīgi no manas puses, bet mēs bijām kopā vēl kādu mēnesi, līdz izbeidzu attiecības. Es apņēmos netikt ietekmēta no tā, kas ar mani tika izdarīts, un neuzskatīt sevi par upuri, un šāda nostāja arī labi strādāja… Pagāja divi gadi. Es biju drošās attiecībās un sāku piefiksēt trigerus, panikas lēkmes, izteiktu riebumu pret Vardi un viņam līdzīgajiem. Visvairāk man žēl par tām lietām, kuras viņš man izbojāja, – es vairs nevelku gaišas zeķubikses, jo viņam patika mani tajās redzēt. Es izmetu savu (un viņa) mīļāko kleitu. Es nevaru paskatīties uz pārīti ar būtisku vecuma atšķirību un nedomāt par to, vai viņa ir drošībā. Mazliet ironiski, ka mūsu attiecību sākumā bijām Aleponijā un pie blakus galdiņa sēdēja Liene Linde, Alise Zariņa un vēl kāds. Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad redzēju Latvijas pazīstamās feministes dzīvē, un iedzērusi drosmi piegāju parunāties. Pēc tam viena no viņām pienāca pie mūsu galdiņa un ar viegli noraizējušos skatienu jautāja man: “Vai šeit viss ir kārtībā?” Attraucu, ka jā, jo viss bija kārtībā. Pat mazliet nosmīkņāju, ka feministes neļauj citai sievietei darīt, ko viņa grib. Protams, tikai tagad saprotu, kas, ko, kāpēc, un saku paldies par šīm rūpēm, kuras, šķiet, mēs iemācāmies tikai tad, kad pašas esam apdedzinājušās ar šiem tipiem. Viņi prot izostīt sievietes, kuras, meklējot vardi, kas pārvērtīsies par princi, nepamanīs sarkanos karogus un to, ka varde tikai krupis vien ir.

* Interneta žurnāls Punctum aicina iesūtīt arī citus dokumentālus stāstus par piedzīvoto seksuālo vardarbību. Un aicina ņemt vērā, ka rakstos atspoguļots autores redzējums uz notikušo.

1. Stāstā minētajam vīrietim nav saistības ar rakstnieku Rvīnu Vardi. Tā ir raksta autores dota iesauka.  (atpakaļ uz rakstu)