— Alfa, bēta, gamma

 

***

mazais upes princis
notekvēsmu smaržai sekodams
ar ķepiņām šūpina viļņu zvaigznes
upes kaķēns ūdrs
smaidīdams kā mierīgs bērns
kārto ūdeni – saudzīgi un plūdeni

ledutiņa un joku regulētājs
vērdamies tavās cilvēkacīs smej
zivis un pilsētas troksni kutinādams
uz muguras peldēdams slapjās ūsas kustinādams

kas ir cilvēksāpju ņemšanās
ja ne viendienīte – ikriņu valša grūtsirdība

 

***

nevienam šo nestāsti

dēla valstība tēva valstība svētā gara valstība
eņģeļa prototips bez nabas
raugoties uz mums no ticiāna gleznām
maigi pieskaras sejai ar rozmarīna zariņu

uz gleznā iesprostotā eņģeļa delma
ietetovēts ibliss
citāts
cilvēka intelekts – daudzveidīgs un visai mainīgs

tolaik pirms tūkstošiem gadu
baznīcās lasīja Veco Derību
sāļūdens putās mirdzēja saule
laika piltuves stiklā aizskalodama pilsētnieku pīšļus

bezgala metamorfozes – akmeņu un debesu
pārtapšana ziedos un jūras viļņos
ar eļļu pildītas rituālās lampiņas
draudzes locekļi vilkdami krustu iz telpas
lika to uz miesas
gaismas un cerību bisektrise

redze un dzirde saplūst
lai jaustu eņģeli
jūras paisums: zaļgans
lietus un ogļu dūmu smārds
vasks velnišķi pil uz bērna sejas

dieva tēva
dēla
un svētā gara vārdā
alfa bēta gamma
0001

ļaunuma tumšajā alejā dzima ciešanas ar nabu

 

***

1

tava pagātne kur uzvelk prezervatīvu
kāju atmiršana vīriešu saltā vēderprese
un šautas brūces sirdī

tobrīd nespēj atcerēties tikšanās un šķiršanās gadu
saviļņojuma ilgumu
neizslēgtās sadzīves ierīces nesatrauc
vien svaigums ātruma bauda adrenalīns
modina līķi liekot dejot raisot ekstāzi
no putām lec balti zirgi
kad milzīgā ātrumā triecoties degvielas uzpildes stabā
mirušais atkal uzzied
violets īriss – skaņa
gaismas atspulgs – mēness
ziediņa krāsa – neredzama
mirušais gaist

pie neona izkārtnes
pie aptiekas ar prezervatīviem

 

2

pazemotos un aizskartos apbalvosim
savāksim visu lietusūdeni un izžāvēsim acis un brūces
atmazgāsim sirdis atlaidīsim bēdas
iesaldēsim zilajos ledājos
trauksim pērkona puķu ratos
triecot pinumā lūpas
smīdināsim liksim dziedāt
peldēt ātrāk nekā citi
ātrāk par laiku
radīt ar drosmes skropstiņu ik stundu ik brīdi
krist okeānā

 

3

akvārijā peld melna viela
dzīvajo pasaules velnišķums
tumsas smiekli
četras dienas zārkā dusoša
mākslinieka smiekli
piektajā atnāca VID
jūs visi – no viena tempļa
kristīti ar velna krucifiksu
no pirmdienas līdz trešdienai
no trešdienas līdz piektdienai
paredzot it visu
putns vampīrs
putns pūķis
putns skelets
burvju putns
putns uz pleca
putns debesīs

nākamajā līmenī vajag neredzamo apmetni un vairogu
liliputa nazīti
princeses asaras sniegpārsliņu
āboliņa lapu no astoņiem bišu namiņiem
mazu kabatas erceņģeli
likteņa krītiņu no trešklasnieka penāļa

pēdējā līmenī – adatu no vārnas olas
tabletes pret galvassāpēm
miega masku

​​tur kur norāde netraucēt
guļ apskāvušies Drakula un mākslinieks

 

***

šis iet putenī
ziemassvētku uguns kā sniega vērpetes lido pāri mājām un krīt aiz apkakles
netīros logus
aprij varavīksnes virtenes
šis meklē siltmi
veneras sasilda ķermeni un dziedē
šis salīmē spārnus
ziemassvētku transakcija
pakalpojums par trīskāršu maksu

svētku kartiņu meldiņš
šis vairākkārt nobildē kā bērniem
kafejnīcā ielej karstu šokolādi
to neviens nemana
šis elpojot kafejnīcas aromātu apliek šalli un steidz uz laukumu
tur vairs neviena nav
no bodītēm plūst svētku mielasta smarža
zilas gaismiņas
sarkanas oglītes
zaļas rūķu cepures
baltas sniegpārsliņas
zelta jaunavas pūš Betlēmes trompetes
šis izpleš spārnus
pulkstenis rāda divpadsmit

 

***

dabas mīklas vai laimes zīmes
še neatrast
saka mežstrādnieks
kāpdams traktorā braukdams prom
atstādams jauniņos volontierus
vienus svešā apvidū

upe jau aizsalusi vai nu kļuvusi akla no
tuvējā naftas pārstrādes atkritumu toksiskā strautiņa

visi putni draudzīgi ligzdo
mēs palikām vieni
raibajā izgāztuvē
šķirodami stiklu un polietilēnu

liec rokas maisā priekš papīra
sirdi – maisā ar stikliem
kājas – maisā ar stieplēm
galvu atstāj šeit
uz apsniguša akmens izcilņa
lai raugās debesīs

 

No krievu valodas atdzejojis Einārs Pelšs