— Bet vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs sešpadsmit?

Mana ideālā svētdiena ir pamosties vēlu, uztaisīt kafiju un gulēt gultā, lasot kādu no piecām grāmatām, kas vienmēr stāv uz mana naktsgaldiņa. Viena no tām vienmēr ir kāda “grūti, lēni lasāmā” grāmata (šobrīd – Homēra Iliāda), otrā ir kāda biogrāfija, trešā – dzeja, ceturtā ir veltīta kādam no tajā brīdī aktuālajiem hobijiem (Kenediji, kristāli un maģija, mitoloģija?), bet piektā… Piektā vienmēr ir tikai savam priekam. Un bieži vien mana piektā grāmata ir kāda fantāzijas žanra grāmata, kas patiesībā būtu domāta pusaudžiem. Vai man par to ir kauns? Itin nemaz. Jo mūsdienu jauniešu literatūra vairs nav asarainie Brigites Blobelas romāni vai seriālu Glābējzvans, Beverlihilza 90210 un Sabrina pusaugu burve atstāsti. Tās ir grāmatas, kuru autori ir veltījuši smagas pūles, izveidojot fantastiskas pasaules, radot alternatīvas versijas par vēstures notikumiem un tajās pieskaroties tēmām, kas ir svarīgas mūsdienu jauniešiem. Un ne tikai.

Patiesībā jau young adult fiction ir jēdziens, kuru var attiecināt uz lielu daļu literatūras, ko šobrīd uzskatām par klasiku. Lūizas Mejas Alkotas Mazās sievietes, Dž. D. Selindžera Uz kraujas rudzu laukā, Viljama Goldinga Mušu karalis, Hārperas Lī Kas nogalina lakstīgalu – visie šie hrestomātiskie darbi arī ir romāni pusaudžiem. Taču kaut kā roka neceļas tās likt vienā plauktā ar, piemēram, Stefānijas Meijeres Krēslas triloģiju vai neskaitāmajiem Džona Grīna “puņķu un asaru” stāstiem. Lai arī kodols visām ir viens – tie ir stāsti, kuru centrā ir pusaudzības sapņi, alkas, sakāpinātās emocijas, fantāzijas un smagais ceļš pretī sevis atrašanai un pieaugšanai. Savā ziņā arī Fjodora Dostojevska Piezīmes no mirušo nama varētu būt pusaudžu romāns, ņemot vērā to, cik agrā vecumā katorgā nonāk tā galvenais varonis.

Bet kas ir populāra pusaudžu romāna pamatā? Jo, protams, ne visas grāmatas, kuru galvenie varoņi ir jaunieši, iekļaujas young adult fiction apakšžanrā. Tieši tāpat kā ne visas filmas, kurās galvenie varoņi ir pusaudži, ir domātas šai auditorijai, jo galu galā to autori ir pieaugušie. Veiksmīgākās jauniešu grāmatu sērijas bieži vien ir viegli lasāmas, ar aizraujošu sižetu, galvu reibinošiem piedzīvojumiem, pieaugušie tajās paliek fonā un bieži vien ir gļēvi, vardarbīgi vai ne pārāk gudri. Tādējādi šīs grāmatas atspoguļo pusaudzības primārās izjūtas – vecāki un pieaugušie tevi nesaprot, uzticēties var tikai draugiem, un mīlestība ir visaptverošs spēks, kas spēj pārvarēt visas grūtības.

Ņemot vērā to, cik daudz neticami veiksmīgu jauniešu romānu sēriju šobrīd ir iespējams iegādāties (arī Latvijas grāmatnīcās!), es nekādi nespēju pieņemt mūžīgo gaušanos, ka jaunā paaudze vairs nelasa. Nē, mīļie, jaunā paaudze vienkārši nelasa to, ko lasāt jūs. Un tā ir vienīgā atšķirība. Tādi soctīkli kā Instagram un TikTok ir pilni ar jauniešiem, kuri izrāda savas mīļākās grāmatas un teju vai sacenšas, kuram ir pilnāks grāmatu plaukts. Jā, varbūt tajos plauktos primārais saturs nav Aleksandrs Dimā, Artūrs Konans Doils vai Žils Verns, bet toties tur atradīsiet gan Kasandru Klēru, gan Madelīnu Milleri, gan arī Džoannu K. Roulingu.

Tāpēc piedāvāju īsu ieskatu tajā raibajā pasaulē, kuru sauc par mūsdienu jauniešu literatūru. Un šī ir tikai mazmazītiņa daļa no visas pieejamās bagātības.

 

Džoanna Ketlīna Roulinga, Harijs Poters (Harry Potter)

Džoannas K. Roulingas Harija Potera sērijas grāmatas iznāca nu jau tālajā 1997. gadā un zibenīgi iekaroja gan bērnu, gan jauniešu un pat pieaugušo sirdis. Un, lai arī (man par lielu nožēlu) deviņdesmitie gadi jau sen vairs neskaitās “mūsdienas”, Harijs Poters bija revolucionārs pavērsiens jauniešu literatūras žanrā. Protams, ka tas nekādi nespēj sacensties ar tādu klasiku kā Dž. R. R. Tolkīna Gredzenu pavēlnieka triloģija, bet Viduszemes pasaules skrupulozā vēsture jaunākajiem lasītājiem varētu šķist mazliet par sarežģītu. Un Harija Potera sērija piedāvāja kaut ko vieglāk lasāmu, kas daudziem jaunajiem lasītājiem pavēra durvis ne tikai uz Cūkkārpu, bet vēlāk arī uz Nārniju, Viduszemi un daudzām citām fantastiskām vidēm.

Es atceros, kā savas mājas bēniņos, kur biju ierīkojusi savu pasauli, gulēju gultā un sagaidīju saullēktu, jo iepriekšējā dienā biju dabūjusi grāmatu Harijs Poters un Fēniksa ordenis. Kamēr vecāki zūdījās, ka es pavadu savu vasaru iekštelpās un tumsā, manu sirdi bija nolaupījuši drosmīgie Cūkkārpas audzēkņi. Es smējos, es raudāju, un pazudu pasaulē, kur vienmēr šķita, ka, par spīti visam, tomēr uzvarēs labais. Un šīs grāmatas man deva ticību tam, ka pat tumšākajos brīžos nedrīkst atmest cerību. Roulingas grāmatas sākotnēji var šķist pārlieku vienkāršas un pat bērnišķīgas, bet, tā kā lasītājam tiek sniegta iespēja pieaugt kopā ar Hariju, Ronu un Hermioni, ar katru nākamo daļu tās pievēršas arvien smagākām tēmām un arī likmes paliek arvien augstākas. Ja sākotnēji lasītājs jūt līdzi varoņu piedzīvojumiem, tad beigās nākas arī izjust viņu sēras un zaudējuma sāpes.

 

Suzanna Kolinsa, Bada spēles (The Hunger Games)

2008. gadā iznāca Suzannas Kolinsas Bada spēļu triloģijas pirmā grāmata, kas iepazīstināja pasauli ar Ketnisu Everdīnu. Tieši tajā gadā bija noslēgusies neticami populārā Stefānijas Meijeres Krēslas sērija un pasaule bija gatava jauna tipa galvenajai varonei. Ja Meijeres radītā Bella savu dzīvi pakārtoja savai “mūža mīlestībai” – vampīram Edvardam –, tad Ketnisas pasaulē mīlas problēmas paliek otrajā plānā. Pasaulei mainoties, tai līdzi mainās arī jauniešu literatūra, un Bella kļuva par novecojušu tropu, kam jaunas meitenes vairs nevēlējās līdzināties. Viņas meklēja sev jaunu elku, un tā bija Ketnisa.

Distopiskā triloģija stāsta par postapokaliptisku pasauli, kurā Panemas iedzīvotājiem katru gadu ar loterijas palīdzību jāizvēlas jaunieši, kuru uzdevums ir piedalīties Bada spēlēs. Īsāk sakot, tiek radīts baiss realitātes šovs, kurā jauniešiem citam citu jānogalina, lai izdzīvotu. Ketnisa jau pašā sākumā tiek parādīta kā meitene, kura pārkāpj noteikumus un kuras primārais uzdevums ir būt izcilai cīnītājai. Lai arī, protams, bez mīlas peripetijām neiztikt, galvenā varone cīnās ar savām jūtām pret Pītu un Geilu, jo Suzannas Kolinsas pasaulē mīlestība ir bīstama vājība. Bada spēles, kuras iedvesmojušās gan no japāņu mangas (un vēlāk filmas) Karaliskā cīņa, gan Senās Romas gladiatoru cīņām, iezīmēja jaunu, populāru jauniešu literatūras virzienu – distopijas, kurās valda vardarbība un cīņa par izdzīvošanu. Galu galā – arī vidusskola bieži vien tiek salīdzināta ar kaujas lauku, kurā izdzīvo tikai stiprākie!

 

Kasandra Klēra, Ēnu mednieku hronikas (The Shadowhunter Chronicles)

Es neatceros, kā manā dzīvē ienāca Klerija un Džeiss (The Mortal Instruments sērijas galvenie varoņi), bet mana dzīve mainījās NEATGRIEZENISKI. Vēlējos vieglu lasāmvielu vasarai un paņēmu bibliotēkā Kasandras Klēras Ēnu mednieku sērijas pirmo grāmatu – 2007. gadā iznākušo Kaulu pilsētu. Paņēmu to līdzi uz Satori radošo nometni, kur sākotnējā skepse par šo “tīņu romānu” pārauga sacensībā, kurš nākamais tiks pie Klerijas Frejas piedzīvojumu lasīšanas. Jāteic, ka Kasandras Klēras grāmatas viennozīmīgi nevar pieskaitīt pie kvalitatīvākās lasāmvielas, bet vai tas mani atturēja no DIVPADSMIT grāmatu izlasīšanas? Protams, ka ne!

Grāmatas premise ir banāla un pazīstama līdz nelabumam – Klerija Freja ir vienkārša meitene, kura dzīvo vienkāršu, garlaicīgu dzīvi – viņai patīk zīmēt, dzert daudz kafijas un tusēt ar savu labāko draugu Saimonu. Taču, kad negaidīti pazūd Klerijas māte, viņa uzzina, ka ir viena no “ēnu medniekiem” – eņģeļu pēctečiem, kuru uzdevums ir pasargāt pasauli no ļaunajiem spēkiem. Klerijas stāsts ir ļoti klasisks “fantāziju piepildījums” – meitene, kas atklāj, ka ir izredzētā un, protams, šajā procesā satiek savu mūža mīlestību. Taču, par spīti visām Ēnu mednieku hroniku banalitātēm un mokoši garajiem aprakstiem par to, cik TIEŠI seksīgs ir Džeiss (vai citi potenciālie mīļotie), eņģeļu, dēmonu, vampīru, vilkaču, burvju un feju pilnā pasaule ir ļoti ievelkoša. The Mortal Instruments sērijas sešu grāmatu garumā līdz šim melnbaltā un drastiski “spartiskā” ēnu mednieku pasaule, kas dzīvo pēc eņģeļu likumiem, arvien vairāk saprot, ka visu nevar dalīt tikai labajā un ļaunajā. Varoņiem ir jāstājas pretī ne tikai tumsas spēkiem, bet arī savu cīņu biedru aizspriedumiem.

Kasandra Klēra ir viena no ražīgākajām jauniešu fantāzijas romānu autorēm – Ēnu mednieku hroniku sērijā ietilpst ne tikai sešas The Mortal Instruments grāmatas, bet arī The Infernal Devices triloģija, kuras notikumi risinās viktoriāņu laikmetā un The Dark Artifices triloģija, kas stāsta par periodu jau pēc The Mortal Instruments darbības laika. Turklāt 2020. gadā Klērai jau ir sākusi iznākt nākamā sērija – The Last Hours. Kā arī, ņemot vērā to, kā beidzās The Dark Artifices, varam gaidīt vēl un vēl turpinājumus. Tiesa, pēc divpadsmit grāmatu izlasīšanas es jutos tā, it kā būtu mēnesi pārtikusi tikai no putukrējuma, un, jāteic, esmu gatava kādu laiku iztikt bez ēnu mednieku dzīves peripetijām.

 

Naomi Novika, Nāvējošā izglītība (A Deadly Education)

2020. gadā iznākusī Naomi Novikas grāmata Nāvējošā izglītība ir kā Harija Potera un Bada spēļu enfant terrible. Galvenā varone Galadriela (jā, viņas māte savu meitu nosaukusi par godu Gredzenu pavēlniekam) mācās burvju skolā, un viņa nepatīk NEVIENAM. Lai arī “meitenes vientuļnieces” trops jauniešu romānos ir ļoti populārs, šīs varones parasti nav nedz tik nepatīkamas, nedz dīvainas, kā viņām pašām šķiet (vai labpatīk domāt). Bet šajā gadījumā Galadriela jeb “Ela” nemaz necenšas iejusties savu vienaudžu vidū. Jo šī arī nav skola, kurā veidot draudzības vai – vēl ļaunāk – iemīlēties. Naomi Novikas pasaulē skola ir kā dzīvs organisms, kurš barojas no savu skolēnu dzīvībām. Katra diena ir cīņa par izdzīvošanu burtiskā nozīmē – ēdnīcā no brokastu putras var uzbrukt ļauni radījumi (tā saucamie “mali”), skolotāju nav, un nav arī izejas – jo pati skola levitē ārpus realitātes robežām.

Jau grāmatas sākumā mēs uzzinām sarežģītos Novikas radītās pasaules noteikumus, kur maģijai ir noteikta cena un kur burvji sadalās tajos, kuri izmanto labo vai ļauno enerģiju. Mēs arī uzzinām, kāpēc Ela ir izstumtā un kāpēc viņa savu statusu necenšas mainīt – viņai svarīgākais ir izdzīvot. Nāvējošā izglītība un tās turpinājums Pēdējais absolvents pievēršas sociālās nevienlīdzības jautājumam un resursu negodīgajam sadalījumam, izmantojot maģiskās enerģijas jēdzienu kā metaforu, lai runātu par to, cik sarežģīta lieta ir privilēģijas.

Ela ir viens no interesantākajiem tēliem mūsdienu jauniešu fantāziju romānos – pamazām mēs par viņu uzzinām arvien vairāk un ar katru nākamo nodaļu šo it kā nepatīkamo un, godīgo sakot, visai brutāli rupjo meiteni mēs iemīlam arvien vairāk. Kad pabeidzu lasīt Pēdējo absolventu, man nācās ieliet sev kādu stipru dzērienu, lai nomierinātu nervus, jo diemžēl turpinājums vēl ir jāgaida.

 

Hloja Gonga, These Violent Delights un Our Violent Ends

2020. gadā iznākusī Hlojas Gongas klasikās Viljama Šekspīra lugas Romeo un Džuljeta versija var tikt pieskaitīta arī pieaugušo literatūrai, jo šoreiz varoņi vairs nav četrpadsmit gadus veci. Tai pašā laikā viņi nav arī pilnīgi pieauguši – aptuveni deviņpadsmit gadus vecie Džuljeta Kaja un Roma Montagovs ir divu karojošu gangsteru grupējumu mantinieki. Autore mīlasstāstu ir pārnesusi uz pagājušā gadsmita divdesmitajiem gadiem Šanhajā. Ķīniešu gangsteru klans Kaji jeb Sarkanā banda un krievu mafijas ģimene Montagovi jeb Baltie ziedi vairs sen neatceras, kādēļ ir sācies asinsnaids, taču tas turpina plosīties Šanhajā, kuru paralēli pārņem gan rietumu kolonizatori, gan komunistu un nacionālistu cīņas, gan arī mistisks briesmonis, kurš izplata nāvējošu slimību.

Hloja Gonga stāstu sāk vairākus gadus pēc tam, kad traģiski notikumi ir pārtraukuši Džuljetas un Romas pusaudžu gadu mīlasstāstu, – abi agrākie mīlnieki ir atkal kļuvuši par nāvīgiem ienaidniekiem. Šī Džuljeta zem savām džeza laikmeta pērļu kleitām slēpj vairākus revolverus un dunčus, kā arī kaklarotas vietā nēsā stiepli, ar kuru var nogalināt jebkuru pretinieku. Haoss, ko izraisa piepešā slimības epidēmija Šanhajā, liek abiem bijušajiem mīlētājiem atkal satikties un cīnīties vienam ar otru, kā arī ar jūtām, kuras nav izdzēsušas pat asiņu straumes, kas katru dienu plūst šīs Šanhajas ielās.

Gonga ir viena no jaunākajām rakstniecēm, kas iekļuvusi The New York Times bestselleru sarakstā, – viņa šo sēriju sāka rakstīt, tikko pabeigusi universitāti. Un šis Romeo un Džuljetas pārstāsts ir piesātināts ar briesmām, spriedzi, asinīm un, protams, arī mīlestību, kura ir tik spēcīga, ka vienā mirklī var pārvērsties apdullinošā naidā.